Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

8. Marts 2016 /Nr.10 (913)

Tiesiskās paļāvības princips krimināltiesībās
Kāpēc smagas autoavārijas, kurās bojā gājuši cilvēki, esot jāuzskata par izraisītām aiz neuzmanības
8 komentāri
Dr.habil.iur.
Uldis Krastiņš
LU Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras profesors

Noklausoties Eiropas Savienības Tiesas tiesneša Egila Levita referātu "Tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības principi attiecībā uz likumdevēju Eiropas Savienības tiesībās" zinātniskajā konferencē "Valsts konsekvences tiesiskās paļāvības un tiesiskās drošības principu ievērošanā" 2016. gada 29. janvārī,1 radās doma atgriezties vismaz teorētiskā plāksnē pie jautājuma par vainas formu salikta sastāva noziedzīgos nodarījumos.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
5
0
komentāri (8)
8 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Iveta Ļaksa
11. Marts 2016 / 18:47
0
ATBILDĒT
Īsti nepārliecināja arguments par nopietni brīdinošu nozīmi, ja salikta sastāva noziedzīgi nodarījumi t.sk. KL 260. pants būtu uzskatāmi par tīšiem nodarījumiem. Kādēļ tik svarīgi atkal ir uzrakstīt un pārvērst par neapstrīdamu patiesību. Varbūt tādējādi, ka citā likumā ir paredzēta regresa prasība pret transportlīdzekļa vadītāju, ja zaudējumus nodarījis, izdarot tīšu noziedzīgu nodarījumu (OCTA 41.p.1.d.1.p. e))?
Proficius Aliri
8. Marts 2016 / 22:57
0
ATBILDĒT
Rakstā minētais Administratīvo lietu departamenta spriedums, manuprāt, apliecina tieši pretējo, salīdzinot ar autora iecerēto argumentācijas virzienu. Spriedumā norādīts, ka „jāizvērtē, kurš pārkāpuma sastāva elements ir noteicošais”. KL 260.panta gadījumā noteicošais elements ir kaitīgās sekas, jo darbība vai bezdarbība kā tāda (t.i., ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu) pati par sevi nav noziedzīgs nodarījums (atšķirībā no, piemēram, KL 125.p. 3.d.). Tātad, nosakot vainas formu kopumā, KL 260.p. gadījumā jāvērtē personas attieksme pret sekām.
Paskatoties arī TM piedāvāto KL 9.p. 4.d. redakciju – „ja ar nodomu izdarīta noziedzīga nodarījuma rezultātā iestājušās kaitīgās sekas, kuras neaptver personas nodoms” –, redzams, ka ir izmantots jēdziens „noziedzīgs nodarījums” (nevis „nodarījums”). Nezinu, vai tas ir apzināti, bet šī daļa it kā attiecas tikai uz tādiem gadījumiem, ja ar nodomu izdarītā rīcība pati par sevi jau ir noziedzīgs nodarījums, bet sekas ir tikai iespējamais „ papildelements”.
gandrīz tiesnesis > Proficius Aliri
9. Marts 2016 / 09:26
2
ATBILDĒT
Pilnībā pievienojos. Tāpat izsaku neizpratni par profesora apgalvojumu, ka KL 260.p. gadījumā attieksme pret sekām var būt arī nodoma formā - tātad, ja personas tīša nonāvēšana izdarīta ar autotransportu uz lielceļa, tad tā vairs nebūs slepkavība? Vismaz man mācīja, ka ja ir nodoms uz nogalināšanu, tad tā ir slepkavība un 260.p. ir tikai tad, ja pret sekām konstatējama kāda no neuzmanības formām.
+ es īsti nesaprotu, kāpēc pats profesors gadu desmitiem ilgi ir paudis šo “padomju” uzskatu gan kā pasniedzējs, gan kā LPSR Augstākās tiesas tiesnesis- kāds piespieda?, ar varu lika atbilstošus KL komentārus rakstīt? Laikam šobrīd sirdsapziņa iedarbojās....
Māris Leja > gandrīz tiesnesis
10. Marts 2016 / 11:14
1
ATBILDĒT
Pie tam loģiski turpinot autora koncepciju sanāk, ka jebkuras personas nāve uz ceļa satiksmes negadījuma dēļ ir slepkavības priviliģētais sastāvs - ja KL 260.p. 2.d. sods ir br.a. līdz 8 gadiem, tad slepkavība pēc KL 116.panta sodāma ar br.a līdz 12 gadiem. Ja vairāku personu nāve uz ceļa sodāma ar br.a līdz 12 gadiem, tad pēc KL 118.panta, kas paredz atbildību par vairāku personu slepkavību, draud mūža ieslodzījums. Tātad, ciniski izsakoties, slepkavot uz ceļa ir izdevīgāk! Tāpēc šķiet, ka arī sankciju salīdzinājums liecina pret autora koncepciju, ka KL 260.pantā izdarītais n.n. kopumā uzskatāms par tīšu.
Viesis > Māris Leja
10. Marts 2016 / 20:33
6
ATBILDĒT
Šis komentārs nu jau pārsniedz korektas polemikas robežas. Par izdevīgu slepkavošanu uz ceļa te vispār nevar būt runa, ja cietušā nāve iestājusies aiz neuzmanības. Prof. Krastiņš visnotaļ argumentēti līdz šim ir norādījis uz nekonsekventu pieeju vainas noteikšanā galvenokārt jau par Krimināllikuma 260. pantā paredzētajiem nodarījumiem. Viņa argumenti ir skaidri, teorētiski pamatoti un atzīti arī citās apakšnozarēs (administratīvo pārkāpumu un disciplināratbildības jomā). Kopējās vainas formas noteikšanai par noziedzīgu nodarījumu saliktos sastāvos ir jābūt normatīvi noteiktai; tā nedrīkst būt atkarīga no tiesību piemērotāja ieskata vai kaut kādiem "pievilktiem" apsvērumiem, piemēram, sankcijas smaguma.
Māris Leja > Viesis
11. Marts 2016 / 07:17
0
ATBILDĒT
Es pilnīgi piekrītu diviem komentārā izteiktiem apgalvojumiem – sankciju salīdzinājums nevar būt izšķirošs arguments šajā strīdā un vainas formas noteikšanu nevar atstāt tiesību piemērotājam. Ņemot vērā, ka šis jautājums ir ļoti strīdīgs, tas praksē novedīs pie patvaļas un neprognozējamības.
Taču es pilnīgi nevaru piekrist tam, ka profesora U.Krastiņa argumenti ir “skaidri teorētiski pamatoti un atzīti arī citās apakšnozarēs”. Jau pats koncepcijas izejas punkts par to, ka jebkurš ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums ir tīšs, manā skatījumā ir pilnīgi nepareizs. Līdz šim lasītajā juridiskajā literatūrā es neesmu saskāries ar kādu citu autoru viedokli (izņemot U.Krastiņu), kas šādu pieeju atzītu par pareizu. Tieši otrādi – gan V.Liholaja, gan D.Hamkova, gan J.Rozenbergs pauduši pilnīgi pretēju viedokli – ceļu satiksmes noteikumus var pārkāpt arī aiz neuzmanības (Liholaja V.Pētījums par atsevišķu Krimināllikuma pantu piemērošanas problēmām (noziedzīgi nodarījumi pret satiksmes drošību)”. Kopsavilkuma 5.1.punkts. Pieejams: https://www.tm.gov.lv/lv/nozares-politika/petijumi, Hamkova D. Kāda ir kriminālatbildība par satiksmes noteikumu pārkāpšanu. // Jurista Vārds, 2004. 2.marts, Nr.8, Rozenbergs J. Vainas institūts krimināltiesībās un tā nozīme noziedzīgu nodarījumu kvalifikācijā//Promocijas darbs. Rīga, 2012, 141.lpp.).
Ja ceļu satiksmes noteikumus var pārkāpt aiz neuzmanības, tad kā var apgalvot, ka kopumā KL 260.pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums vienmēr būs tīšs noziedzīgs nodarījums, ja abi galvenie elementi – darbības un sekas pieļautas aiz neuzmanības?
Manā skatījumā šī diskusija pašlaik ir nonākusi strupceļā. Ņemot vērā, ka jautājumam par kopējo vainas formu ir liela praktiska nozīme sakarā ar notiesāšanas juridiskajām sekām, mans priekšlikums ir paraudzīties uz kādu citu risinājumu un uzdot jautājumu, vai notiesāšanas juridiskās sekas ir obligāti jāsasaista ar kopējo vainas formu? Vai tomēr nebūtu iespējamas citas alternatīvas? Piemēram, ja amata zaudēšana tiktu sasaistīta nevis ar kopējo vainas formu, bet gan piespriestā soda bargumu. Piemēram, persona zaudē noteiktu amatu, ja tiek notiesāta ar reālu brīvības atņemšanu virs 3 mēnešiem. Tādā gadījumā tiesai nebūtu jānodarbojas ar jautājumu par kopējās vainas noteikšanu. Pieļauju, ka konkrēti piemērotā soda bargums kā kritērijs būtu uzskatāms arī par krietni individualizētāku (un līdz ar to taisnīgāku) kritēriju, nosakot juridiskās sekas – amata zaudēšanu, jo konkrētajā lietā piemērotais sods vairāk izsaka par noziedzīgā nodarījuma raksturu un kaitējumu, nekā vienīgi vainas forma (nodoms vai neuzmanība).
drusku nevelk vairs > Māris Leja
10. Marts 2016 / 17:41
0
ATBILDĒT
+
mja
8. Marts 2016 / 09:04
1
ATBILDĒT
Lasot virkni pēdējo rakstu', šķiet kā tai senajā jokā.... :)
Naktī pirms bioloģijas eksāmena students ir paspējis sagatavot tikai vienu biļeti. Par blusu. Cerībā, ka tieši to viņš izvilks, students ierodas uz eksāmenu. Velk biļeti un izvelk... par kaķi.
"Kaķis ir mājdzīvnieks ar četrām kājām un asti," stāstījumu sāk students, "un kaķim ir kažoks, kurā dzīvo blusas." Tālāk seko izsmeļošs stāstījums par blusu.
Pasniedzējs, protams, nav mierā ar šādu atbildi un liek vilkt citu biļeti. Studentiņš izvelk... par suni.
"Suns ir mājdzīvnieks ar četrām kājām un biezu kažoku, kurā dzīvo blusas," ir viņa atbilde, kurai seko sagatavotā biļete par blusu.
Lieki piebilst, ka arī šoreiz pasniedzēju neapmierina studenta atbilde. Viņam tiek dota trešā iespēja izvilkt citu biļeti. Students, sakopojis visas domas pie vienīgās biļetes, kuru viņš tiešām ir mācījies un pārzina, velk un...
izvelk biļeti par... ziloni.
Ak vai! "Zilonis ir liels dzīvnieks, četrām kājām, ar snuķi un lielām ausīm. Zilonim nav kažoka, bet, ja zilonim būtu kažoks, tajā dzīvotu blusas. Blusas ir...", un students atkal turpina stāstījumu par blusām.
visi numura raksti
Dace Šulmane
Intervija
Tiesu izpildītāji ir daļa no ekonomiskās attīstības ķēdes
Starptautiskā tiesu izpildītāju savienība (l"Union internationale des huissiers de justice) jeb UIHJ ir viena no pasaulē pirmajām lielākajām un arī aktīvākajām juristu organizācijām mūsdienās. Tās prezidente Fransuāza Andrio ...
2 komentāri
Rūdolfs Lūsis
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiešs nodoms Krimināllikumā un OECD konvencijā
Raksta mērķis ir analizēt Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk – OECD) Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupas (turpmāk – WGB) Latvijas 2. fāzes novērtējuma ietvaros ...
1 komentāri
Konkurences padome
Tiesību politika
Konkurences aizsardzība Latvijā – fakti un secinājumi par 2015. gadu

Konkurences padome (KP) ir apkopojusi 2015. gada darba rezultātus un būtiskākos secinājumus par konkurenci un konkurences uzraudzību Latvijā.

Edijs Brants
Jurista vizītkarte
Edijs Brants
Dina Gailīte
Informācija
Jāpilnveido valsts aizsardzības normatīvais pamats
Darbu turpina Saeimas Juridiskās komisijas paspārnē 2015. gadā izveidotā, deputāta prof. Ringolda Baloža vadītā politiķu un lietpratēju darba grupa Valsts prezidenta pilnvaru iespējamai paplašināšanai un ievēlēšanas kārtības ...
AUTORU KATALOGS