ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

22. Marts 2016 /Nr.12 (915)

Vai Krimināllikumā bija nepieciešama jauna nodoma definīcija
10 komentāri
Mg. iur.
Māris Leja
Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors 

Pirms dažiem gadiem Krimināllikuma (turpmāk – KL) 9. pantā izdarītas būtiskas izmaiņas, kas skar nodoma definīciju. Šo izmaiņu galvenie iemesli bija uzskats, ka: sākotnējā panta redakcija reglamentēja subjektīvās puses (vainas) formas noteikšanu tikai materiāla sastāva noziedzīgos nodarījumos; formāla sastāva noziedzīgos nodarījumos iespējams tikai tiešs nodoms. Līdz ar to atzīts par nepieciešamu atsevišķi definēt nodomu formāla un materiāla sastāva ...

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
11
komentāri (10)
10 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
bez vārda
5. Aprīlis 2016 / 11:28
0
ATBILDĒT
Tiešām, kā var būt tā, ka tiesību doktoru ar specializāciju krimināltiesībās Latvijā ir daudz, bet kaut ko jaunu, svaigu un pamatotu krimināltiesībās Latvijā spēj uzrakstīt tikai MG.IUR. Leja?!

Domājams, tagad ir jāgaida Krastiņa atbildes raksts.
sk.realitāti
24. Marts 2016 / 09:52
0
ATBILDĒT
Paskatieties grāmatu plauktā - kādi uzvārdi redzami uz krimināltiesību grāmatu muguriņām. Divi cilvēki gadu desmitiem raksta par šo tēmu.
Šādi raksti JV ir retums,bet tā nav divu iepriekš minēto profesoru vaina.Kur jaunie zinātnes bīdītāji? Arī likumu grozītājiem ir grāmatu plaukti,kuros viņi redz tās pašas grāmatas.
anonīms > sk.realitāti
24. Marts 2016 / 10:08
1
ATBILDĒT
Viss ir ļoti vienkārši. Krastiņš ar Liholaju ir šo jomu monopolizējuši un nevienu citu klāt nepeļaiž. Abi ir klasiski padomju skolas un padomju domāšanas produkti. Katedrā ir tikai jaunas meitenes, kas skatās mutē Krastiņam. Jebkādi atšķirīgi viedokļi pielaisti netiek.
Maija > anonīms
24. Marts 2016 / 13:00
2
ATBILDĒT
Par LU JF mācībspēku nav iespējams kļūt objektīvā un godīgā cīņā. Kā/ cik bieži ir mainījušies pasniedzēji un vai tajā ir paši labākie konkrētās jomas speciālisti?
Baraks Osama > anonīms
24. Marts 2016 / 10:50
0
ATBILDĒT
Taisnību gan sakot, raksta autors ar savu piemēru parādījis, ka nav jāpieder pie LU JF KTK, lai rakstītu rakstus un izdotu grāmatas.
Jons
23. Marts 2016 / 15:59
0
ATBILDĒT
Ai, kā šādi raksti trūkst arī citās jomās, tajā skaitā civiltiesībās! Latvijā padomju tiesību gars ir klātesošs, diemžēl tā apjomu augstskolās, ministrijās, tiesās nenojaušam, jo esam Homo Sovieticus.
anonīms
23. Marts 2016 / 12:10
0
ATBILDĒT
Raksts faktiski ir Krastiņa kunga uzskatu kritika, kas pamatota ar vācu valodā pieejamiem avotiem, tikai Krastiņa kungs atšķirībā no Lejas kunga vadās pārsvarā no krievu valodā rakstītiem sacerējumiem :)
Baraks Osama > anonīms
23. Marts 2016 / 15:31
0
ATBILDĒT
Nu vismaz materiālajās krimināltiesībās pie mums to vai citu apstākļu dēļ joprojām daudzējādā ziņā saglabājas izteikts padomju tiesību mantojums. Būtu ļoti interesanti redzēt, kas notiktu, ja, tāpat kā civiltiesībās un administratīvajās tiesībās, šeit notiktu krass pavērsiens romāņu/ģermāņu tiesību telpas virzienā un, piemēram, tiktu izstrādāts jauns Krimināllikums ar būtisku vācu, austriešu, šveiciešu utt. teorētisko bāzi, atsakoties no līdzšinējās prakses.
anonīms > Baraks Osama
23. Marts 2016 / 16:05
0
ATBILDĒT
Diez vai kaut kas var tā vienkārši mainīties, ja, piemēram, pie mums ieviesīs VFR Starfgestzbuch. Pati jau tā doma, ka sekas ir tikai materiāliem noziedzīgu nodarījumu sastāviem, liecina par fatālu gara tumsību. It kā nemateriāli noziedzīgu nodarījumu sastāvi nekādas sekas neatstāj ! Tās tak ir acīm redzamas muļķības ! Brīnos, ka ir tādi, kas skatās mutē Krastiņam, un to nesaprot, un vēl tādēļ bezjēdzīgi un pat kaitīgi groza likumu ! Šitais jau nebūt nav vienīgais grozījums, ko mums šie padomju skolas mastadonti ir iesmērējuši.
Bravo!
22. Marts 2016 / 08:31
0
ATBILDĒT
Izvērsti, pamatoti, domas rosinoši. Tikai interesanti, kāda būs prof. Krastiņa reakcija.....
visi numura raksti
Sannija Matule
Informācija
Ieskats advokātu jubilejas konferences norisē  
Aizvadītajā ceturtdienā, 17. martā, Latvijas Universitātes Lielajā aulā izskanēja Latvijas advokatūras 95 gadu jubilejas konference, kas bija veltīta tēmai par advokatūru kā tiesiskas valsts justīcijas neatņemamu sastāvdaļu. ...
Izolde Marhele
Skaidrojumi. Viedokļi
Darba likuma grozījumi saistībā ar darba laika uzskaiti
Pērnā gada 1. janvārī spēkā stājās vairāki grozījumi Darba likumā, tai skaitā attiecībā uz darba laika uzskaiti. Jaunie Darba likuma grozījumi skar virsstundu, nakts darba, summētā darba laika un atpūtas laika regulējumu. Ir ...
Tiesnešu ētikas komisija
Tiesību politika
Par tiesas sastāvā esoša tiesneša rīcību, lietas izskatīšanas laikā pētot citas lietas materiālus
Izvilkums no Tiesnešu ētikas komisijas 2016. gada 26. februāra skaidrojuma1 par tiesas sastāvā esoša tiesneša rīcību, lietas izskatīšanas laikā pētot citas lietas materiālus.
Dina Gailīte
Notikums
Četri priekšsēdētāji atklāj Satversmes tiesas jubilejas gadu
Šī gada nogalē apritēs 20 gadi, kopš darbu uzsāka Satversmes tiesa. Tam par godu 8. martā notika diskusija, kurā piedalījās visi četri Satversmes tiesas priekšsēdētāji – Aivars Endziņš, Gunārs Kūtris, Aija Branta un Aldis ...
Sannija Matule
Juridiskā literatūra
Jau pieejams Krimināllikuma komentāru turpinājums
Nesen Tiesu namu aģentūras izdotajai grāmatai "Krimināllikuma komentāri. Pirmā daļa (I–VIII1 nodaļa)" ir iznācis turpinājums – "Krimināllikuma komentāri. Otrā daļa (IX–XVII nodaļa)", un, kā vēsta izdevējs, autori jau strādā ...
AUTORU KATALOGS