ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

22. Marts 2016 /Nr.12 (915)

Vai Krimināllikumā bija nepieciešama jauna nodoma definīcija
10 komentāri
Mg. iur.
Māris Leja
Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors 

Pirms dažiem gadiem Krimināllikuma (turpmāk – KL) 9. pantā izdarītas būtiskas izmaiņas, kas skar nodoma definīciju. Šo izmaiņu galvenie iemesli bija uzskats, ka:

  1. sākotnējā panta redakcija reglamentēja subjektīvās puses (vainas) formas noteikšanu tikai materiāla sastāva noziedzīgos nodarījumos;

  2. formāla sastāva noziedzīgos nodarījumos iespējams tikai tiešs nodoms.

Līdz ar to atzīts par nepieciešamu atsevišķi definēt nodomu formāla un materiāla sastāva noziedzīgos nodarījumos.

Divu rakstu sērijā paredzēts pamatot, ka šīs izmaiņas bijušas nepārdomātas, jo neviens no iemesliem, kuru dēļ pieņemti šie grozījumi, tos neattaisno. Šajā sakarā jāatzīmē, ka ir valstis, piemēram, Vācija, kurās nodoms un tā formas daudzu strīdīgu jautājumu dēļ likumā joprojām nav definētas vispār, atstājot to tiesu prakses un zinātnes ziņā.

Pieņemto grozījumu rezultātā vēl vairāk ir sarežģīta nodoma izpratne.

Balstoties uz šo apšaubāmo izpratni, pašlaik notiek aktīvas diskusijas par subjektīvās puses (vainas) formas noteikšanu noziedzīgos nodarījumos ar divām subjektīvās puses (vainas) formām un citiem komplicētākiem jautājumiem, kas apdraud nodoma pareizu izpratni vēl vairāk.

Pirmajā rakstā galvenā uzmanība veltīta šo grozījumu pamatojuma kritikai, šis raksts vairāk ir teorētiska rakstura. Savukārt otrais raksts vairāk ir praktiskas dabas ievirzes. Tajā analizēts jautājums par netieša nodoma izpausmes formām formāla sastāva noziedzīgos nodarījumos, kā arī netieša nodoma norobežošana no neuzmanības.

 

Sekas Krimināllikuma 9. panta sākotnējās redakcijas izpratnē

KL 9. panta sākotnējā redakcija tika kritizēta, jo arvien lielāku popularitāti guva viedoklis, ka tā reglamentē subjektīvās puses (vainas) formas noteikšanu tikai materiāla sastāva noziedzīgos nodarījumos.1 Tas bija viens no iemesliem jaunas panta redakcijas izstrādei. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka jaunā redakcijā jāizsaka KL 9. un 10. pants, jo tie nenodala tiešu nodomu nodarījumos, kas izpaužas tikai kā darbība vai bezdarbība (formālie sastāvi), no nodarījumiem ar kaitīgām sekām kā noziedzīga nodarījuma sastāva obligātu pazīmi (materiālie sastāvi).2

Ar 2012. gada 13. decembra likumu "Grozījumi Krimināllikumā" tiešs nodoms formulēts šādi: "Noziedzīgs nodarījums atzīstams par izdarītu ar tiešu nodomu, ja persona apzinājusies savas darbības vai bezdarbības kaitīgumu un to apzināti veikusi vai pieļāvusi vai apzinājusies savas darbības vai bezdarbības kaitīgumu, paredzējusi nodarījuma kaitīgās sekas un vēlējusies to iestāšanos" (KL 9. p. otrā daļa). Savukārt netiešs nodoms: "Noziedzīgs nodarījums atzīstams par izdarītu ar netiešu nodomu, ja persona apzinājusies savas darbības vai bezdarbības kaitīgumu, paredzējusi nodarījuma kaitīgās sekas un, kaut arī šīs sekas nav vēlējusies, tomēr apzināti pieļāvusi to iestāšanos" (KL 9. p. trešā daļa).

Komentējot šos grozījumus, norādīts, ka KL 9. panta otrajā daļā tieša nodoma formulējuma pirmā daļa – persona apzinājusies savas darbības vai bezdarbības kaitīgumu un to apzināti veikusi vai pieļāvusi – attiecas uz personas psihisko attieksmi formālos sastāvos, bet otrajā daļā raksturota personas psihiskā attieksme pret kaitīgajām sekām, kas nozīmē, ka runa ir par materiāla sastāva noziedzīgiem nodarījumiem.3 KL 9. panta trešā daļa saistāma tikai ar materiāliem sastāviem.4

Viedoklis, ka formāla sastāva noziedzīgos nodarījumos iespējams tikai tiešs nodoms, izriet no kļūdainas formāla sastāva uzbūves izpratnes.

Autora ieskatā, tēzei, ka KL 9. panta sākotnējā redakcijā ar sekām bija saprotamas tikai sekas materiāla sastāva noziedzīgos nodarījumos, nebija sniegts nopietns pamatojums. Šādi secinot, bija notikusi KL 9. panta izolēta interpretācija, neņemot vērā nedz šīs normas kopsakaru ar KL 8. panta otro daļu, nedz citiem likumiem (sk. Administratīvo pārkāpumu kodeksa 10. un 11. p.). Līdz ar to netika pamanīts, ka KL 9. panta sākotnējās redakcijas sistēmiskā interpretācija ne tikai ļāva, bet prasīja terminam "sekas" piešķirt citādu nozīmi, proti, ar sekām bija jāsaprot pilna noziedzīga nodarījuma sastāva izpildīšanās neatkarīgi no tā uzbūves īpatnībām.

Šis secinājums pamatojams ar šādiem argumentiem.

  • Pirmkārt, atsevišķa norma nav skatāma izolēti, bet gan likuma kontekstā.5 Sistēmiskās interpretācijas metodes mērķis ir saglabāt tiesību vienotību, novērst iespējamās loģiskās pretrunas un taisnīgi atrisināt konfliktus starp dažādiem normu mērķiem. Interpretējamai normai jāiekļaujas citu normu kontekstā.6

Balstoties uz pieņēmumu, ka KL 9. panta sākotnējā redakcijā ar sekām bija jāsaprot tikai viena no noziedzīga nodarījuma objektīvajām pazīmēm, krimināltiesību teorijā saskatītas šādas pretrunas:

– saskaņā ar KL 8. panta otro daļu psihiskā attieksme nosakāma attiecībā pret visām noziedzīga nodarījuma objektīvajām pazīmēm, bet saskaņā ar KL 9.pantu – tikai pret sekām kā vienu no noziedzīga nodarījuma objektīvajām pazīmēm;7

– piemērojot KL 9. panta formulējumu burtiski, var kļūdaini secināt, ka materiāla sastāva noziedzīgos nodarījumos psihiskā attieksme pret savu rīcību iespējama jebkādā formā,8 taču šāds viedoklis ir pretrunā KL 8.

komentāri (10)
10 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
bez vārda
5. Aprīlis 2016 / 11:28
0
ATBILDĒT
Tiešām, kā var būt tā, ka tiesību doktoru ar specializāciju krimināltiesībās Latvijā ir daudz, bet kaut ko jaunu, svaigu un pamatotu krimināltiesībās Latvijā spēj uzrakstīt tikai MG.IUR. Leja?!

Domājams, tagad ir jāgaida Krastiņa atbildes raksts.
sk.realitāti
24. Marts 2016 / 09:52
0
ATBILDĒT
Paskatieties grāmatu plauktā - kādi uzvārdi redzami uz krimināltiesību grāmatu muguriņām. Divi cilvēki gadu desmitiem raksta par šo tēmu.
Šādi raksti JV ir retums,bet tā nav divu iepriekš minēto profesoru vaina.Kur jaunie zinātnes bīdītāji? Arī likumu grozītājiem ir grāmatu plaukti,kuros viņi redz tās pašas grāmatas.
anonīms > sk.realitāti
24. Marts 2016 / 10:08
1
ATBILDĒT
Viss ir ļoti vienkārši. Krastiņš ar Liholaju ir šo jomu monopolizējuši un nevienu citu klāt nepeļaiž. Abi ir klasiski padomju skolas un padomju domāšanas produkti. Katedrā ir tikai jaunas meitenes, kas skatās mutē Krastiņam. Jebkādi atšķirīgi viedokļi pielaisti netiek.
Maija > anonīms
24. Marts 2016 / 13:00
2
ATBILDĒT
Par LU JF mācībspēku nav iespējams kļūt objektīvā un godīgā cīņā. Kā/ cik bieži ir mainījušies pasniedzēji un vai tajā ir paši labākie konkrētās jomas speciālisti?
Baraks Osama > anonīms
24. Marts 2016 / 10:50
0
ATBILDĒT
Taisnību gan sakot, raksta autors ar savu piemēru parādījis, ka nav jāpieder pie LU JF KTK, lai rakstītu rakstus un izdotu grāmatas.
Jons
23. Marts 2016 / 15:59
0
ATBILDĒT
Ai, kā šādi raksti trūkst arī citās jomās, tajā skaitā civiltiesībās! Latvijā padomju tiesību gars ir klātesošs, diemžēl tā apjomu augstskolās, ministrijās, tiesās nenojaušam, jo esam Homo Sovieticus.
anonīms
23. Marts 2016 / 12:10
0
ATBILDĒT
Raksts faktiski ir Krastiņa kunga uzskatu kritika, kas pamatota ar vācu valodā pieejamiem avotiem, tikai Krastiņa kungs atšķirībā no Lejas kunga vadās pārsvarā no krievu valodā rakstītiem sacerējumiem :)
Baraks Osama > anonīms
23. Marts 2016 / 15:31
0
ATBILDĒT
Nu vismaz materiālajās krimināltiesībās pie mums to vai citu apstākļu dēļ joprojām daudzējādā ziņā saglabājas izteikts padomju tiesību mantojums. Būtu ļoti interesanti redzēt, kas notiktu, ja, tāpat kā civiltiesībās un administratīvajās tiesībās, šeit notiktu krass pavērsiens romāņu/ģermāņu tiesību telpas virzienā un, piemēram, tiktu izstrādāts jauns Krimināllikums ar būtisku vācu, austriešu, šveiciešu utt. teorētisko bāzi, atsakoties no līdzšinējās prakses.
anonīms > Baraks Osama
23. Marts 2016 / 16:05
0
ATBILDĒT
Diez vai kaut kas var tā vienkārši mainīties, ja, piemēram, pie mums ieviesīs VFR Starfgestzbuch. Pati jau tā doma, ka sekas ir tikai materiāliem noziedzīgu nodarījumu sastāviem, liecina par fatālu gara tumsību. It kā nemateriāli noziedzīgu nodarījumu sastāvi nekādas sekas neatstāj ! Tās tak ir acīm redzamas muļķības ! Brīnos, ka ir tādi, kas skatās mutē Krastiņam, un to nesaprot, un vēl tādēļ bezjēdzīgi un pat kaitīgi groza likumu ! Šitais jau nebūt nav vienīgais grozījums, ko mums šie padomju skolas mastadonti ir iesmērējuši.
Bravo!
22. Marts 2016 / 08:31
0
ATBILDĒT
Izvērsti, pamatoti, domas rosinoši. Tikai interesanti, kāda būs prof. Krastiņa reakcija.....
visi numura raksti
Sannija Matule
Informācija
Ieskats advokātu jubilejas konferences norisē  
Aizvadītajā ceturtdienā, 17. martā, Latvijas Universitātes Lielajā aulā izskanēja Latvijas advokatūras 95 gadu jubilejas konference, kas bija veltīta tēmai par advokatūru kā tiesiskas valsts justīcijas neatņemamu sastāvdaļu. ...
Izolde Marhele
Skaidrojumi. Viedokļi
Darba likuma grozījumi saistībā ar darba laika uzskaiti
Pērnā gada 1. janvārī spēkā stājās vairāki grozījumi Darba likumā, tai skaitā attiecībā uz darba laika uzskaiti. Jaunie Darba likuma grozījumi skar virsstundu, nakts darba, summētā darba laika un atpūtas laika regulējumu. Ir ...
Tiesnešu ētikas komisija
Tiesību politika
Par tiesas sastāvā esoša tiesneša rīcību, lietas izskatīšanas laikā pētot citas lietas materiālus
Izvilkums no Tiesnešu ētikas komisijas 2016. gada 26. februāra skaidrojuma1 par tiesas sastāvā esoša tiesneša rīcību, lietas izskatīšanas laikā pētot citas lietas materiālus.
Dina Gailīte
Notikums
Četri priekšsēdētāji atklāj Satversmes tiesas jubilejas gadu
Šī gada nogalē apritēs 20 gadi, kopš darbu uzsāka Satversmes tiesa. Tam par godu 8. martā notika diskusija, kurā piedalījās visi četri Satversmes tiesas priekšsēdētāji – Aivars Endziņš, Gunārs Kūtris, Aija Branta un Aldis ...
Sannija Matule
Juridiskā literatūra
Jau pieejams Krimināllikuma komentāru turpinājums
Nesen Tiesu namu aģentūras izdotajai grāmatai "Krimināllikuma komentāri. Pirmā daļa (I–VIII1 nodaļa)" ir iznācis turpinājums – "Krimināllikuma komentāri. Otrā daļa (IX–XVII nodaļa)", un, kā vēsta izdevējs, autori jau strādā ...
AUTORU KATALOGS