Latvijas tiesu prakse apliecina, ka cēloniskā sakara konstatēšanas jautājumi ir nozīmīgi, bet ne vienmēr tikuši Latvijas tiesu praksē attiecīgi novērtēti un risināti. Diskutabla būtu līdz šim Latvijas civiltiesību literatūrā izteiktā pozīcija, ka Latvijas tiesu praksē strīdi par cēlonisko sakaru ir samērā reti vai Latvijas tiesas nav skatījušas lietas, kurās bijušas problēmas cēloniskā sakara noteikšanā. Šajā rakstā pētīti cēloniskā sakara izpratnes jautājumi civiltiesību kontekstā no dažādu zinātņu – filozofijas, loģikas, dabaszinātņu – aspektiem, raksturojot šajās zinātnēs pētītos cēloniskā sakara elementus, kuri ir būtiski šī jēdziena izpratnei civiltiesībās. Rakstā secināts, ka cēloniskais sakars var būt par atbildības priekšnoteikumu gan civiltiesībās, gan administratīvajās un krimināltiesībās, taču cēloniskā sakara sastāvs un izpratne šajās tiesību apakšnozarēs var savstarpēji būtiski atšķirties.
Ievads
Cēlonības (angļu val. – causation, vācu val. – Kausalität, krievu val. – каузальность) un tā ietvaros risināmie cēloniskā sakara jeb cēloņsakara (angļu val. – causal link, vācu val. – Kausalzusammenhang, krievu val. – причинная связь) problēmjautājumi ieņem vienu no centrālajām vietām civiltiesiskās atbildības jautājumos. Cēlonības jautājums vispār un ar cēloniskā sakara saistīto jautājumu noskaidrošana var ietekmēt gan atbildības konstatēšanu vispār, gan arī iegūt nozīmīgu lomu atbildības apmēra noteikšanā.
Cēloniskā sakara pamatā ir divu vai vairāku parādību tieša un reāla sakarība, viena no kurām nosaka (izraisa) otru: pirmā parādība ir cēlonis (lat. val. – causa), bet otra – sekas.1 Abām parādībām, proti, cēlonim un sekām, jāatrodas cēloniskā attiecībā, lai šo parādību starpā varētu analizēt cēlonību.2 Juridiskās atbildības kontekstā cēlonības jautājumi tiek aplūkoti tikai tad, ja cēloņa radītās sekas ir kaitīgas.3 Tā kā visas parādības atrodas savstarpējā universālā saiknē, nosakot vienai otru, kā ir rakstījis prof. K. Torgāns, nepieciešams identificēt konkrēto parādību (t.i., iemeslu), kura ir uzskatāma par patieso cēloni kaitīgajām sekām kaitējuma formā, kuras radušās cietušajam.4 Cēloniskā sakara jautājumi ir daudz sarežģītāki, nekā varētu pirmajā acumirklī šķist, it sevišķi gadījumos, kad darbojas vairāki savstarpēji saistīti vai pat nesaistīti cēloņi vai apstākļi konkrēto kaitīgo seku, proti, kaitējuma, izraisīšanā un nav iespējams noteikt, kurš vai kuri no tiem ir bijis (bijuši) par patieso cēloni kaitējuma izraisīšanai.
Neskatoties uz šo jautājumu nozīmīgumu, Latvijas tiesu praksē cēloniskā sakara jautājumi bieži vien ir palikuši novārtā.5 Tai pašā laikā Latvijas tiesu prakse apliecina, ka cēloniskā sakara konstatēšanas jautājumi ir nozīmīgi, bet ne vienmēr tikuši Latvijas tiesu praksē attiecīgi novērtēti un risināti.6 Diskutabla būtu līdz šim Latvijas civiltiesību literatūrā izteiktā pozīcija, ka Latvijas tiesu praksē strīdi par cēlonisko sakaru ir samērā reti7 vai Latvijas tiesas nav skatījušas lietas, kurās bijušas problēmas cēloniskā sakara noteikšanā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes