ŽURNĀLS Informācija

5. Aprīlis 2016 /Nr.14 (917)

Meklē atbildes un skaidrību, kā pilnveidot maksātnespējas jomu
1 komentāri

Pirms pāris nedēļām, 23. martā, Tieslietu ministrijā aizritēja Maksātnespējas jautājumu konsultatīvās padomes pirmā sēde pēc valdības lēmuma atjaunot padomes augsto pārstāvības līmeni. Šīs sēdes darba kārtībā bija vairāki jautājumi, tostarp tieslietu ministra Dzintara Rasnača vadībā padome apsprieda Tieslietu ministrijas priekšlikumus par plānotajiem rīcības virzieniem maksātnespējas jomas attīstībai, kā arī klātesošie dalībnieki tika iepazīstināti ar jaunākā sabiedriskās domas pētījuma rezultātiem, atainojot konkrētu mērķgrupu viedokli par dažādiem ar maksātnespējas procesu un tiesiskās aizsardzības procesu saistītiem jautājumiem. Tiesa, Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija šo pētījumu vērtē piesardzīgi, uzskaitot konkrētus trūkumus iegūto datu objektivitātē.

Maksātnespējas jautājumu konsultatīvā padome nebūt nav jauna institūcija, taču līdz ar 2016. gada 16. februāra Ministru kabineta lemto tās darbībā ir noteikti jauni akcenti. Proti, valdība veica grozījumus Ministru kabineta 2007. gada 27. novembra noteikumos Nr. 799 "Maksātnespējas jautājumu konsultatīvās padomes nolikums",1 paredzot pilnveidot padomes sastāvu un tādējādi nodrošinot tajā pieņemto lēmumu politisko nozīmīgumu.

Minēto grozījumu projekta anotācijā skaidrots, ka "pēdējo gadu laikā padomes formāts ir transformējies tādā veidā, ka padome darbojas vairāk kā darba grupa, nenodrošinot noteikumos paredzēto augsto pārstāvības līmeni". Tādēļ, grozījumu iniciatoru ieskatā, "ir nepieciešams nodrošināt, ka padome apvieno augsta līmeņa pārstāvjus ar lēmumu pieņemšanas tiesībām, tā nodrošinot vienotu un kompetentu nozares viedokļa paušanu. Vienlaikus būtu konsekventi jāievēro tas, ka tieslietu ministrs ir atbildīgs par tālākajiem maksātnespējas politikas virzieniem. Ņemot vērā minēto, jāprecizē padomes darbības mērķis, nosakot, ka padome ir konsultatīva un koordinējoša starpnozaru institūcija, kuras darbības mērķis ir konsultēt tieslietu ministru maksātnespējas jomas attīstības jautājumos, un attiecīgi precizēt padomes funkcijas un uzdevumus".

komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Paldies
5. Aprīlis 2016 / 08:58
0
ATBILDĒT
Paldies Jurista Vārdam par aktualitāšu atspoguļojumu maksātnespējas jomā. Attiecībā uz veikto aptauju - jāatgādina, ka aptauja faktiski tika veikta ar nolūku, lai apliecinātu, ka sabiedrība atbalsta amatpersonas statusu administratoriem. Tikai retorisks jautājums - vai atcelsim nodokļus, samazināsim algas ierēdņiem, palielināsim minimālo darba algu un veiksim citas sabiedrības acīs atbalstāmas iniciatīvas tikai tādēļ, ka to atbalsta sabiedrības vairums? Varbūt ar likumu noteiksim, ka Latvijā saulei turpmāk jāspīd 360 dienas gadā, jo Latvijai akūti nepieciešams tūristu pieplūdums, smaidīgāki iedzīvotāji un iespēja ražu novākt 2 reizes gadā? Es patiešām nespēju saprast, kā izglītoti cilvēki var uzskatīt, ka privāttiesību jomā strādājoša persona var tikt pasludināta par amatpersonu. Un vēl jo mazāk es spēju saprast to, kādēļ tiek uzskatīts, ka amatpersonas statuss būs tas, kas atrisinās problēmas maksātnespējas jomā. Policisti taču ir amatpersonas kopš pašiem pirmsākumiem, bet aptauja skaidri parāda, ka policistiem ir kritiski zema uzticība no sabiedrības un nozares pārstāvju puses. Amatpersonas statuss nav nekāds brīnumlīdzeklis, kas nodrošina to, ka persona strādā pēc labākās sirdsapziņas, kompetenti un atbildīgi. To nodrošina tikai un vienīgi personas individuālās īpašības. Cik ilgi vēl Latvijā turpināsies maksātnespējas regulējuma degradēšana? Kad mēs beidzot runāsim par meitu, nevis par kleitu?
visi numura raksti
Gaidis Bērziņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Atziņas par aktuālo tiesu praksi maksātnespējas jomā
Autors rakstā vērtē aktuālo tiesu praksi maksātnespējas jomā, īpašu uzmanību pievēršot tiesu praksei fiziskās personas maksātnespējas procesā. Rakstā veikts ex post izvērtējums attiecīgā maksātnespējas procesa tiesiskā ...
8 komentāri
Mārtiņš Tarlaps
Skaidrojumi. Viedokļi
Zemes dzīļu izmantošanas tiesiskā regulējuma reforma

Šī raksta mērķis ir sniegt izvērtējumu gan pašreiz spēkā esošajam zemes dzīļu izmantošanas normatīvajam regulējumam, gan arī iecerētajiem tālākās rīcības modeļiem.

Eleonora Plētiena
Skaidrojumi. Viedokļi
Dokumentu viltošanas kvalifikācijas problēmas
Mūsdienu modernajā sabiedrībā personu, organizāciju, sabiedrības un valsts tiesību un to aizsardzības realizācija ir sarežģīta, visbiežāk pat nav iespējama bez nozīmīgāku juridisko faktu un attiecību dokumentāla nostiprinājuma. ...
3 komentāri
Valters Ščerbinskis
Viedoklis
“Padomju laiki” vai “padomju okupācija”
"Padomju laiki" vai "padomju okupācijas laiki". Līdzīgi skanošajiem vārdu savienojumiem ir dziļa savstarpēja saikne. Tajos ir gana daudz kopīgā, bet tajos ir arī daudz atšķirīgu elementu. Ja ātri paveramies uz abiem jēdzieniem, ...
1 komentāri
Tiesību prakse
Trīs jaunākie ECT spriedumi lietās pret Latviju
Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) marta izskaņā ir pasludinājusi trīs spriedumus lietās pret Latviju. Pirmais no tiem ir 24. marta spriedums lietā "Sharma pret Latviju",1 bet 31. martā sekoja vēl divi spriedumi – lietās "A., B. un C. ...
AUTORU KATALOGS