ŽURNĀLS Informācija

12. Aprīlis 2016 /Nr.15 (918)

Pētījums: maksātnespējas jomā tautsaimniecība zaudē simtiem miljonu
11 komentāri

Analizējot vairāk nekā deviņarpus tūkstošu uzņēmumu maksātnespējas lietas, dažādu iestāžu un institūciju dokumentus un datus, pagājušonedēļ atklātībai nodotā pētījumā secināts: kvalitatīvas maksātnespējas procesa uzraudzības un kontroles sistēmas trūkuma, kā arī maksātnespējas procesu ļaunprātīgas izmantošanas dēļ laikā no 2008. līdz 2014. gadam tautsaimniecība ir zaudējusi vismaz 665 miljonus eiro. Pētnieku ieskatā, praksē neko nemainot, zaudējumi ir neizbēgami arī turpmāk.

Pagājušo trešdien, 6. aprīlī, sabiedrības vērtējumam tika nodoti Ārvalstu investoru padomes Latvijā, profesionālo pakalpojumu sabiedrības "Deloitte Latvia" un zvērinātu advokātu biroja "Deloitte Legal" kopdarba rezultāti, kas atspoguļo datus un secinājumus par maksātnespējas procesa ļaunprātīgas izmantošanas ietekmi uz Latvijas ekonomiku un turpmākas rekomendācijas jomas pilnveidei.

komentāri (11)
11 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Jons
12. Aprīlis 2016 / 10:52
2
ATBILDĒT
Vakar nosmējost - "puse no sūdzībām par administrātoriem ir nepamatotas".

Mēs tak neesam muļķi - puse ir pamatotas un tas ir miiiiiiiilzīgs skaitlis!
Magone > Jons
12. Aprīlis 2016 / 15:29
3
ATBILDĒT
Mazliet nesapratu.
Sūdzības būtu jāraksta tikai tad, ja ir pārliecība, ka noticis pārkāpums. Tātad, aptuveni pusē gadījumu (vispār jau pēc statistikas tās ir aptuveni 2/3) sūdzības ir rakstītas vienkārši sūdzēšanās pēc, jo pārkāpumu nav un tas patiešām ir milzīgs skaitlis bezjēdzīgu, nepamatotu sūdzību. Tam skaitlim būtu jābūt tuvu 100%, kad pēc sūdzības tiek konstatēts arī pārkāpums. Tā būtu laba prakse.
sm. > Magone
12. Aprīlis 2016 / 17:09
1
ATBILDĒT
Nepiekrītu, ka labs rādītājs būtu tuvu 100%. Drīzāk sliecos piekrist Jonam, ka 50% ir DAUDZ. Jāņem vērā, ka no tiem 50% "nepamatotajiem" daļa varētu būt tādēļ, ka izlemts par labu "savējiem".

1) Runa nav tikai par MN administratoriem, bet visām pašregulējošām profesijām. Ja nozarei uztic sevi regulēt, tam jānāk komplektā ar plašām iespējām sūdzēties, jo pašregulācija ir salīdzinoši riskantāks pasākums.

2) Ja nozares regulējumā ir problēmas, tad tā lielā mērā ir pašu administratoru vaina, jo nav spējuši izteikt efektīvus priekšlikumus un panākt to pieņemšanu. Sliecos ticēt, ka tas tādēļ, ka labi pelnošu MN administratoru interesēs nav efektīvs regulējums no valsts interešu viedokļa. Proti, aizsargāt patiesu maksātnespēju, bet ne iecerētu maksātnespēju.
Magone > sm.
12. Aprīlis 2016 / 19:38
1
ATBILDĒT
Jūs laikam esat aizmirsis, ka administratorus uzrauga ne jau paši administratori, bet Maksātnespējas administrācija (kas atrodas Tieslietu ministrijas paspārnē), kuru mēs paši administratori saucam par "gestapo" vai arī par "kreditoru un parādnieku aizsardzības biedrību". Ja kāds jautājums vai sūdzība būs 50% pret 50%, tā noteikti tiks izšķirta par labu parādniekam vai kreditoram. Nebūs pat vajadzīgi šie 50%. Pati esmu pieredzējusi tiesās, kur esmu pārsūdzējusi Maksātnespējas administrācijas lēmumus, ņirgāšanos par administratoriem no Maksātnespējas administrācijas darbinieku puses, pat tiesnešiem ir bijis neērti, tiesas Maksātnesp.admin.lēmumus ir atcēlušas.
50% apmierināto sūdzību rādītājs esot daudz? Tas nozīmē, pat, ja gadā tiktu saņemtas 10 sūdzības par administratoriem un 5 no tām tiktu atzītas par pamatotām, tad ņemot vērā ciparu 50%, tas būtu daudz?
Vai pašlaik trūkst plašu iespēju sūdzēties par administratoriem? Vai varat nosaukt kaut vienu profesiju, par kuras pārstāvjiem būtu vēl plašākas iespējas sūdzēties? Nosauciet kaut vienu!
Daudzus administratoru izstrādātos priekšlikumus tiešām nav izdevies pieņemt, vai tā būtu administratoru vaina? Varbūt vaina ir tajā, ka Maksātnespējas likuma pieņemšanā piedalās tik daudz diletantu, kuriem liekas, ka viņi visu saprot, bet lielākais ieguvums būtu, ja viņi turētu ciet muti.
Šis pētījums tikai to apliecina. Cik par šādu pētījumu naudas izšķiests? Cerams, ka ne no nodokļu maksātāju maciņiem.
Bet par administratoru turīgumu spriedīsim pēc iesniegtajām valsts amatpersonu deklarācijām. Ka tik nenākas vilties!
Jurčiks > Magone
13. Aprīlis 2016 / 11:06
1
ATBILDĒT
Protams, ja gadā būtu 2 sūdzības, no kurām 50% pamatotas, tad nebūtu par ko cepties... BET! Gadā esot ~300 sūdzību, no tām ~130 pamatotas. Tas ir MILZĪGS cipars! Ar tādu ir jāklapē ciet JEBKURŠ kantoris...
ņemam vērā > Jurčiks
13. Aprīlis 2016 / 12:26
0
ATBILDĒT
Sūdzību atzīst par pamatotu, ja administrators tiesību normu inetrpretē savādāk nekā Maksātnespējas administrācija. Ņemam vērā, ka vairāk kā puse tiesu spriedumi tiek atcelti apelācijas vai kasācijas kārtībā un tam pamatā ir jautājums par tiesību normu interpretēšanu vai pierādījumu novērtēšanu. Vai tādēļ jāklapē ciet "tiesu kantori"?
Vienlaikus neesmu dzirdējusi, ka Maksātnespējas administrācija būtu atzinusi administratora pārkāpumu un iniciējusi administratora atcelšanu kādā no "skaļajām" lietām. Un tas gan rada daudz neatbildētu jautājumu.
Magone > Jurčiks
13. Aprīlis 2016 / 11:41
0
ATBILDĒT
Jūs jau nezināt, par ko ir lielākā daļa sūdzību -par tiesību normu interpretāciju. Vismaz manā padsmit gadu praksē visas sūdzības ir bijušas tikai par šo tēmu. Žēl, ka Maksātnespējas administrācija nav atsevišķi uzskaitījusi un izdalījusi šāda veida sūdzības. Ja administrators interpretē likuma normas savādāk nekā Maksātnesp.administrācijas darbinieki, tad tas tiek uzskatīts par pārkāpumu. Un šeit nav runa par interpretēšanu savās savtīgajās interesēs. Likums nav instrukcija un maksātnespēja ir ļoti sarežģīts process no tiesiskā viedokļa. Arī tiesu praksē nav vienprātības par daudziem jautājumiem. Ja tiesas nolēmums tiek atcelts, tad neviens to neuzskata par tiesneša pārkāpumu. Mn procesos tas nu galīgi nav retums, kad tiesu nolēmumi tiek atcelti. 50% tur būs noteikti. Tikai neviens nebrēc, ka tiesas tādēļ būtu jāklapē ciet.
Ar to negribu teikt, ka administratoru darbībās nav pārkāpumu. Visās profesijās mēs atradīsim melnās avis. Tikai, ja viena administratoru daļa tiek rūpīgi uzraudzīta, bet uz citiem administratoriem tiek pievērtas acis, tad šādu procesu nesauc par nepienācīgu uzraudzīšanu. To sauc par korupciju.
Jons > Magone
14. Aprīlis 2016 / 11:33
1
ATBILDĒT
Pēkšņi Magonie vajag datus un informācija. Par citiem izsakoties tas nav vajadzīgs. Tur var sadot pa mizu bez aiztures. Pret savējiem jābūt saudzīgiem. Divkosīga attieksme.
Magone
12. Aprīlis 2016 / 10:43
1
ATBILDĒT
Pilnīgi Jums piekrītu!
Tagad vienkārši ir modē teikt, ka administratori tiekot par maz uzraudzīti un ir pie visa vainīgi. Ko tad lai citu saka, ja par maksātnespējas jomu nav nekādas izpratnes, kur nu vēl par problēmu cēloņiem.
Ja uzņēmums iekrājis milzīgus nodokļu parādus, visu mantu nobēdzinājis un pēc gada vai vairākiem tiesa pasludina maksātnespējas procesu, tad kas ir vainīgs -protams, maksātnespējas administrators, jo viņš taču bija tas, kurš neatguva naudu un tādā veidā nodarīja valstij cik tur lielus zaudējumus.
Kad šis bērnudārzs mūsu valstī beigsies!
Ak vai
12. Aprīlis 2016 / 08:41
0
ATBILDĒT
Izlasot pētījuma rezultātus, ir acīmredzams, ka pētījuma veikšanā nav iesaistīti nozares pārstāvji - administratori, specializējušies tiesneši, un tādēļ arī pētījuma rezultāti ir stipri apšaubāmi. Lai veiktu pētījumu, tomēr ir jābūt dziļai izpratnei par pētāmo jautājumu. Vai tad ģimenes ārsti veic pētījumus par alerģijas cēloņiem un izstrādā vadlīnijas alerģijas ārstēšanai? Nesaprotu, kā var secināt, ka tikai 52 % maksātnespējas procesu ir uzsākti novēloti. Tādi ir vismaz 95 %. Manā praksē neviens process nav bijis uzsākts savlaicīgi. Un situācija ir kļuvusi īpaši kritiska pēc jaunā Maksātnespējas likuma spēkā stāšanās, kad ir ieviests depozīts pieteikuma iesniegšanai un iespēja pieteikumu atsaukt. Tāpat nav saprotams secinājums, ka valdes maiņa vai aktīvu pārcelšana pirms maksātnespējas varētu liecināt par administratoru iesaisti. Administrators taču tiek iecelts tikai ar spriedumu par maksātnespējas pasludināšanu, un iespēja "trāpīt" uz savu administratoru ir ārkārtīgi niecīga. Nav arī saprotams, ko gan var līdzēt kvalifikācijas celšana un uzraudzības stiprināšana, ja uz maksātnespējas procesa pasludināšanu parādniek ir plikāks par baznīcas žurku, ar lieliem parādiem, tostarp nodokļu parādiem. Var katram administratoram kabinetā piesēdināt viskompetentākos uzraugus, bet situācija tamdēļ jau nemainīsies. Pat visprasmīgākajam pavāram kūkas uzcepšanai nepieciešami atbilstoši produkti un nekāda medus kūka nesanāks, ja ledusskapī tikai cūku tauki un vecas olas. Valsts nezaudēs miljonus maksātnespējā, ja notiks efektīva nodokļu administrēšana, VID savlaicīgi sniegs pieteikumus, būs efektīvs darījumu apstrīdēšanas regulējums, tiks atcelts depozīts pieteikuma iesniegšanai u.c.
Arghh my eyes! > Ak vai
12. Aprīlis 2016 / 16:56
1
ATBILDĒT
rindkopa -as, s.
1. Teksta rindu kopums (arī viena rinda), kurš parasti sākas ar atkāpi un kurā pausta teksta satura samērā patstāvīga daļa.

Domāju, ka Tev noderēs ;)
visi numura raksti
Maira Čentoricka, Inita Ilgaža
Skaidrojumi. Viedokļi
Jaunais tiesu ekspertu likums
Raugoties no tiesību politikas plānošanas viedokļa, Tieslietu ministrija ir vadošā iestāde tiesu ekspertīžu politikas jomā.1 2007. gada 1. jūlijā stājās spēkā Tiesu ekspertu likums, kas bija pirmais normatīvais akts, kas ...
1 komentāri
Dina Gailīte
Juridiskā literatūra
Oriģināls skatījums uz tiesas procesa būtību un uzdevumiem
Šī gada 1. aprīlī Augstākajā tiesā tika atvērta grāmata "Dialoga loma tiesas spriešanā". Tās autors ir tiesību zinātņu doktors Gatis Bārdiņš, monogrāfijas pamatā ir viņa promocijas darbs par šo pašu tēmu. Grāmatas ...
Jānis Neimanis
Skaidrojumi. Viedokļi
Darbnespējīgas personas jēdziena saturs Krimināllikuma 40. panta otrajā daļā
Krimināllikumā noteikts, ka piespiedu darbs ir viens no Latvijā piemērojamiem kriminālsoda veidiem, kas nav piemērojams darbnespējīgām personām (Krimināllikuma 40. pants. Piespiedu darbs). Jautājums par to, kas saprotams ar jēdzienu ...
1 komentāri
Sannija Matule
Informācija
Latvijas tieslietu sistēma uzņēmēju vērtējumā
Aprīļa beigās Tieslietu padomē ir ieplānota šā gada sākumā veiktas aptaujas prezentācija, izvērstāk atklājot Latvijas uzņēmēju viedokli par tieslietu sistēmu. Kā liecina "Jurista Vārda" rīcībā nodotā aptaujas ziņojuma ...
Jānis Baumanis
Skaidrojumi. Viedokļi
Nodoma interpretācijas problemātika krimināltiesībās
2013. gada 1. aprīlī stājās spēkā 2012. gada 13. decembrī Saeimā pieņemtais likums "Grozījumi Krimināllikumā", ar kuru Krimināllikuma 9. pants tika izteikts jaunā redakcijā. Līdz grozījumu izdarīšanai Krimināllikuma 9. pantā ...
1 komentāri
AUTORU KATALOGS