ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

12. Aprīlis 2016 /Nr.15 (918)

Nodoma interpretācijas problemātika krimināltiesībās
1 komentāri
Dr. iur.
Jānis Baumanis
Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta zinātniski analītiskais padomnieks 

2013. gada 1. aprīlī stājās spēkā 2012. gada 13. decembrī Saeimā pieņemtais likums "Grozījumi Krimināllikumā", ar kuru Krimināllikuma 9. pants tika izteikts jaunā redakcijā. Līdz grozījumu izdarīšanai Krimināllikuma 9. pantā bija paredzēts, ka noziedzīgais nodarījums atzīstams par izdarītu ar nodomu (tīši), ja persona, kas to izdarījusi, ir paredzējusi nodarījuma sekas un vēlējusies tās (tiešs nodoms) vai, kaut arī šīs sekas nav vēlējusies, tomēr apzināti pieļāvusi to iestāšanos (netiešs nodoms).

Pēc grozījumiem Krimināllikuma 9. pantā ir paredzēts, ka noziedzīgs nodarījums atzīstams par izdarītu ar nodomu (tīši), ja persona to izdarījusi ar tiešu vai netiešu nodomu. Noziedzīgs nodarījums atzīstams par izdarītu ar tiešu nodomu, ja persona apzinājusies savas darbības vai bezdarbības kaitīgumu, to apzināti veikusi vai pieļāvusi, vai arī apzinājusies savas darbības vai bezdarbības kaitīgumu, paredzējusi nodarījuma kaitīgās sekas un vēlējusies to iestāšanos. Noziedzīgs nodarījums atzīstams par izdarītu ar netiešu nodomu, ja persona apzinājusies savas darbības vai bezdarbības kaitīgumu, paredzējusi nodarījuma kaitīgās sekas un, kaut arī šīs sekas nav vēlējusies, tomēr apzināti pieļāvusi to iestāšanos. Likumprojekta "Grozījumi Krimināllikumā" Nr. 9/Lp11 sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) minētie grozījumi tika pamatoti, norādot, ka Krimināllikuma 9. pants nenodala tiešu nodomu nodarījumos, kas izpaužas tikai kā darbība vai bezdarbība (formālie sastāvi), no nodarījumiem ar kaitīgām sekām kā noziedzīga nodarījuma sastāva obligātu pazīmi (materiālie sastāvi).1

Rakstā "Vai Krimināllikumā bija nepieciešama jauna nodoma definīcija" Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Leja secina: tēze, ka Krimināllikuma 9. panta sākotnējā redakcijā ar sekām bija saprotamas tikai sekas materiāla sastāva noziedzīgos nodarījumos, balstīta uz izolētu šīs normas interpretāciju, neņemot vērā šīs normas kopsakaru nedz ar Krimināllikuma 8. panta otro daļu, nedz citiem likumiem. Krimināllikuma 9. panta sākotnējās redakcijas sistēmiskā interpretācija, kā uzskata M.

komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Proficius Aliri
14. Aprīlis 2016 / 20:13
1
ATBILDĒT
Interesanta autora nostāja jautājumā par prezumētu vainas formu. Kāds būtu tiesiskais pamats šādai prezumpcijai un vēl tieši nodoma prezumpcijai? Protams, procesa virzītājam tāda pieeja ir "labvēlīgāka" (t.sk. termiņi) un KPL 455.p. 3.d. arī ir praktisks iemesls. Tomēr pierādīšanas nasta gulstas uz procesa virzītāju, ja likumā nav noteikts citādi, arī nevainīguma prezumpcija un samērīguma princips pastāv...
visi numura raksti
Maira Čentoricka, Inita Ilgaža
Skaidrojumi. Viedokļi
Jaunais tiesu ekspertu likums
Raugoties no tiesību politikas plānošanas viedokļa, Tieslietu ministrija ir vadošā iestāde tiesu ekspertīžu politikas jomā.1 2007. gada 1. jūlijā stājās spēkā Tiesu ekspertu likums, kas bija pirmais normatīvais akts, kas ...
1 komentāri
Dina Gailīte
Juridiskā literatūra
Oriģināls skatījums uz tiesas procesa būtību un uzdevumiem
Šī gada 1. aprīlī Augstākajā tiesā tika atvērta grāmata "Dialoga loma tiesas spriešanā". Tās autors ir tiesību zinātņu doktors Gatis Bārdiņš, monogrāfijas pamatā ir viņa promocijas darbs par šo pašu tēmu. Grāmatas ...
Jānis Neimanis
Skaidrojumi. Viedokļi
Darbnespējīgas personas jēdziena saturs Krimināllikuma 40. panta otrajā daļā
Krimināllikumā noteikts, ka piespiedu darbs ir viens no Latvijā piemērojamiem kriminālsoda veidiem, kas nav piemērojams darbnespējīgām personām (Krimināllikuma 40. pants. Piespiedu darbs). Jautājums par to, kas saprotams ar jēdzienu ...
1 komentāri
Sannija Matule
Informācija
Latvijas tieslietu sistēma uzņēmēju vērtējumā
Aprīļa beigās Tieslietu padomē ir ieplānota šā gada sākumā veiktas aptaujas prezentācija, izvērstāk atklājot Latvijas uzņēmēju viedokli par tieslietu sistēmu. Kā liecina "Jurista Vārda" rīcībā nodotā aptaujas ziņojuma ...
Agita Rudziša
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesības tikt aizmirstam un to ietekme uz tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību
Kopš 2014. gada 13. maija ar Eiropas Savienības Tiesas spriedumu Google Spain lietā interneta meklētājprogrammām Eiropas Savienībā ir jānodrošina personas datu papildu aizsardzība.
AUTORU KATALOGS