ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

19. Aprīlis 2016 /Nr.16 (919)

Nepiedzenamo nekustamā īpašuma nodokļa parādu administrēšana
20 komentāri
Mg. iur.
Ilona Žavoronkova
Rēzeknes pilsētas domes Finanšu pārvaldes Nodokļu nodaļas vadītāja 

Pienācis kārtējais nekustamā īpašuma nodokļa (turpmāk – NĪN) taksācijas gads. Nekustamo īpašumu īpašnieki, tiesiskie valdītāji, lietotāji saņēmuši pašvaldību izdotos administratīvos aktus – maksāšanas paziņojumus par NĪN 2016. gadam. Apzinīgākie nodokli jau samaksājuši. Tomēr ne visi NĪN maksātāji šo pienākumu veic savlaicīgi un pilnīgi. Kavējuma rezultātā rodas NĪN parāds.

Ievērojot likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" (turpmāk – NĪN likums) 9. pantu, NĪN maksātājs ir atbildīgs par nodokļa pilnīgu nomaksāšanu noteiktajā laikā. Šī pienākuma savlaicīgas neizpildes gadījumā nodokļa administrācija kavētos NĪN maksājumus saskaņā ar pašvaldības lēmumu piedzen bezstrīda kārtībā atbilstoši likumam "Par nodokļiem un nodevām" (turpmāk – Nodokļu likums) un Administratīvā procesa likumā (turpmāk – APL) noteiktajai administratīvā akta piespiedu izpildes kārtībai. Tomēr ne visi kavētie NĪN maksājumi piedzenami bezstrīda kārtībā. Normatīvajos aktos minētajos gadījumos uzsākt vai turpināt kavēto NĪN maksājumu piedziņu aizliegts. Šie nepiedzenamie parādi veido daļu no kopējās NĪN kavēto maksājumu masas, un to iekasēšanai nereti veicamas procesuālas darbības. Pretējā gadījumā pašvaldība zaudētu savas prasījuma tiesības.

Rakstā aplūkots NĪN, tā administrēšanas jēdziens, veikta parādu grupēšana administrēšanas procesa organizēšanai, raksturoti dzēšamo NĪN parādu veidi, kā arī analizētas mirušo, maksātnespējīgo personu un tiesiskās aizsardzības procesa (turpmāk – TAP) subjektu parādu administrēšanas īpatnības un tiesiskā regulējuma piemērošanas problemātiskie aspekti. Raksta pamatā ir plašāks pētījums "Nekustamā īpašuma nodokļa parādu administrēšana".1

 

1. Nekustamā īpašuma nodokļa un tā administrēšanas būtība

Nodokļi kā valsts finanšu avots, kas ir obligātie maksājumi valsts vai valdnieka labā, zināmi no seniem laikiem. Visā cilvēces vēsturiskās attīstības gaitā valsts un sabiedrības nepieciešamo vajadzību apmierināšanai ir pastāvējuši nodokļi un nodevas kā sabiedrības kopprodukta pārdales instruments.2

Saskaņā ar Nodokļu likumā ietverto definīciju nodoklis ir ar likumu noteikts obligāts periodisks vai vienreizējs maksājums valsts budžeta vai pašvaldību budžetu (pamatbudžeta vai speciālā budžeta) ieņēmumu nodrošināšanai un valsts funkciju un pašvaldību funkciju finansēšanai. Nodokļu samaksa neparedz atlīdzinājumu nodokļa maksātājam tiešā veidā.

Latvijas nodokļu un nodevu sistēmu veido pašvaldību nodevas, 103 valsts nodevas,3 kā arī 16 nodokļi, tostarp NĪN.4

NĪN ir ar likumu noteikts obligāts periodisks maksājums par ķermeniskām lietām, kuras atrodas Latvijas Republikas teritorijā un kuras nevar pārvietot no vienas vietas uz otru, tās ārēji nebojājot, – zemi, ēkām, tai skaitā kadastra informācijas sistēmā reģistrētām, bet ekspluatācijā nenodotām ēkām, un inženierbūvēm. NĪN noteikšanas pamatmērķis ir nodrošināt pašvaldību autonomiju fiskālās politikas jomā un neatkarīgu vietējo pašvaldību budžetu avotu.5 NĪN fiskālā funkcija izpaužas kā pašvaldības nodrošināšana ar naudas līdzekļiem likumā "Par pašvaldībām" noteikto funkciju (gādāt par iedzīvotāju izglītību, rūpēties par kultūru, nodrošināt veselības aprūpes pieejamību utt.) izpildes nodrošināšanai.

NĪN administrēšanas procesā tiesiskās attiecības – nodokļa maksāšanas pienākums – tiek nodibinātas, izdodot administratīvo aktu – NĪN maksāšanas paziņojumu6 (t.i., nelabvēlīgu administratīvo aktu, kas vērsts uz naudas maksājumu). Ar NĪN maksāšanas paziņojumu pašvaldība nodokļa maksātājam vai tā pilnvarotai personai paziņo NĪN apmēru kārtējam taksācijas gadam.7 Nekustamā īpašuma īpašniekam, tiesiskajam valdītājam, lietotājam rodas NĪN maksāšanas pienākums.

Pienākums maksāt nodokļus ir nesaraujami saistīts ar tādu līdzekļu noteikšanu, kuri nodrošinātu šā pienākuma izpildi. Tādējādi likumdevējam ir tiesības pēc sava ieskata, ievērojot samērīguma principu, noteikt nodokļu aprēķināšanas, ieturēšanas un maksāšanas kārtību un termiņus, kā arī nodokļu maksātāju un nodokļu administrācijas tiesības, pienākumus un atbildību. Pienācīga nodokļu administrēšana ietver savlaicīgu un efektīvu nodokļu iekasēšanu un vienlaikus novērš izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.8

Ievērojot zinātniskajā literatūrā sniegtās atziņas, kā arī Nodokļu likuma un NĪN likuma normas, jēdzienu "NĪN administrēšana" var definēt šādi: tā ir savstarpēji saistītu pašvaldības darbību kopums, kuru galvenais mērķis ir nodrošināt nodokļa ieņēmumu pilnīgu, savlaicīgu, taisnīgu iekasēšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem, un kas ietver NĪN objektu un maksātāju uzskaiti, NĪN likmju un atvieglojumu noteikšanu, nodokļa aprēķināšanu un paziņošanu, NĪN atvieglojumu piemērošanu, NĪN maksātāju konsultēšanu, NĪN samaksas termiņu ievērošanas kontroli, NĪN maksājumu reģistrāciju, NĪN parādu iekasēšanu, NĪN pārmaksu novirzīšanu un atmaksāšanu, NĪN parādu un pārmaksu dzēšanu, soda sankciju piemērošanu.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (20)
20 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
NĪN
26. Aprīlis 2016 / 00:19
1
ATBILDĒT
“…uzņēmums ir pliks kā baznīcas žurka…”, “ izdevumus administratoriem jāsedz no saviem personīgajiem līdzekļiem…” Lūk, tā tiešām ir “pērle” MAGONES un FIZIKA domāšanā.
Juridiskās personas mn procesa izmaksās iekļautais NĪN ir aktuālais nodoklis par nekustamo īpašumu. Tātad uzņēmumam pieder nekustamais īpašums, par kuru aprēķināts nodoklis pēc mn procesa pasludināšanas. Secināms, ka uzņēmums nav gluži pliks kā baznīcas žurka, ja jau pieder īpašums. Administratoram vien atliek šo īpašumu pārdot un iekasēt naudiņu, no kuras segt izdevumus.
Autores akcentētā problēma diemžēl pastāv un doma attīstāma.
Magone > NĪN
26. Aprīlis 2016 / 10:55
1
ATBILDĒT
1.Lūdzu, miniet kaut vienu konkrētu piemēru ar skaitļiem kā autores doma par n/ī nodokļa PROPORCIONĀLU iekļaušanu maksātnespējas procesa izmaksās izpaustos realitātē. Citādi tā ir tikai mutes dzisināšana. Es minēju zemāk konkrētus piemērus, kas pierāda pretējo, atspēkot tos neviens nav varējis.
2. Maksātnespējas likuma 115.panta ceturtā daļa un Maksātnespējas likuma 116.panta trešā daļa JAU TAGAD PAREDZ, ka pārdodot n/ī izsolē, izsoles izdevumos ir iekļaujams n/ī nodoklis, kas veicams par šo nekustamo īpašumu no maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas līdz tā mēneša pēdējam datumam, kurā stājies spēkā tiesas nolēmums, ar kuru apstiprināta nekustamā īpašuma izsole. Tas nozīmē, ja parādniekam IR īpašums, tad kur te redzamas tās milzīgās problēmas ar n/ī aktuālā nodokļa iekasēšanu? Par kādu PROPORCIONĀLO n/ī nodokļa sadalīšanu pa izdevumu pozīcijām autore iestājas un iesaka šādus grozījumus? Varbūt vienkārši nav izlasījusi Maksātnespējas likumu?
3.Praksē var būt gadījumi, kad parādniekam pieder n/ī, bet administrators to nevar pārdot, piem., gadījumos, kad n/ī uzsācis pārdot izsolē tiesu izpildītājs. Reāli maksātnespējas procesā parādnieks ir pliks kā baznīcas žurka, pārdot nav ko.
Nelieniet lauciņos, kuros neorientējaties!
Fizikis
25. Aprīlis 2016 / 16:37
0
ATBILDĒT
Es domāju, ka šo divu terminu putrošana ir pārpratums vai nezināšana. Nedomāju, ka autore būtu nopietni domājusi, ka administratoram būtu jāstrādā bez maksas vai mīnusos. Nav taču nekāda mistiska fonda, no kura līdzekļiem administrators varētu pasmelties, lai kompensētu savus izdevumus vai atlīdzību.
Magone > Fizikis
25. Aprīlis 2016 / 17:54
2
ATBILDĒT
Bet kas ir norādīts raksta pašās beigās: "* Raksta pamatā – darbs "Nekustamā īpašuma nodokļa parādu administrēšana", kas 2015. gadā "Jurista Vārda" pētniecisko darbu konkursā valststiesību sekcijā ieguva 1. vietu (darba zinātniskais vadītājs – Mg. soc. sc. Staņislavs Linkevičs)."
Tātad, vesela komisija šo darbu vētījusi un atzinusi par labu esam. Un tas liek par daudz ko aizdomāties!
Viena lieta, kad juristiem ir dažādi viedokļi un savs skatījums uz lietām, bet pavisam kas cits ir muļķība un neizpratne, kas netraucē izteikt priekšlikumus likumu grozījumiem.
Šitais savārstījums
20. Aprīlis 2016 / 10:57
18
ATBILDĒT
pretendē uz promocijas darba līmeni.
Ko nozīmē: " Līdz ar to, lai pašvaldību budžetos netiktu uzkrāti "bezcerīgie" parādi, dzēšamo parādu grupā iekļaujami arī bezstrīda kārtībā piedzenamie nokavētie nodokļu maksājumi, kam iestājies parāda piedziņas noilgums."
- Vai to, ka pašvaldības amatpersonas gadiem ilgi nav pildījušas savus amata pienākumus, neizdodot izpildrīkojumu, un tagad ir pienācis laiks attaisnot šo bezdarbību?

Tantai nav izpratnes par Notariāta likumā regulēto "Sludinājumu par mantojuma atklāšanos", tad nu jāpateic priekšā: "tas nav obligāts pasākums, un tam nav nekādas ietekmes uz pašvaldības tiesībām pieteikties kā mantojuma atstājēja kreditoram, jo no mirušo reģistra ir redzams, ka persona ir mirusi.
Rīgas dome kaut kā puslīdz veiksmīgi tiek galā ar šo kāzusu, nu jā, bet Rēzekne tomēr ir faktors (likumdevēja neparedzēts netipisks gadījums).

Un vēl tantai jānorāda uz mājasdarbu: "Atbilstoši likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 9.pantam pašvaldība, pieņemot saistošos noteikumus, ir tiesīga noteikt nodokļa maksāšanas paziņojumu piespiedu izpildes termiņu, kas nepārsniedz SEPTIŅUS GADUS no nodokļa samaksas termiņa iestāšanās brīža.

Rezumē: "Nesaprotu likumu, jāgroza ir likums!"
MĀRA > Šitais savārstījums
20. Aprīlis 2016 / 16:18
0
ATBILDĒT
Acīmredzami ŠITAIS SAVĀRSTĪJUMS nav izlasījis rakstu vai darījis to pavirši.
- Vai bezcerīgu parādu uzkrāšana ir rīks, ar kuru audzināt/sodīt amatpersonas? Kādā veidā tad tas izpaužas? Vispār jau darbinieku/amatpersonu bezdarbību atklāj ar iekšējās kontroles līdzekļiem un novērš tiesību aktos noteiktos veidos.

- Sludinājumam nav nekādas ietekmes uz kreditora tiesībām pieteikt savu prasījumu? Tad jau - kad grib, tad piesaka? Lai komentētājs pamēģina pieteikt savu prasījumu pēc sludinājumā norādītā termiņa! Pretenzija tiks dzēsta. Turklāt nav jau teikts, ka šis ir vienīgais veids un gadījums, kad kreditors var pieteikt savu prasījumu.

- Nav saprotams, kas domāts ar tiem septiņiem gadiem. Arī rakstā norma tieši tāpat ir nocitēta... Varbūt normu par piespiedu izpildes termiņu ŠITAIS SAVĀRSTĪJUMS gribēja attiecināt uz pašvaldības tiesībām pieteikties kā mantojuma atstājēja kreditoram?

Rezumē: Laikam jau “īpašas simpātijas” pret autori vai Rēzekni.
:) > MĀRA
21. Aprīlis 2016 / 12:50
2
ATBILDĒT
''Šitais savārstījums" varbūt ērti sēž biroja krēslā, raksta likumus, pamatojoties uz nekādu praktiskās dzīves pieredzi un nepieklājīgi izsakās par cilvēkiem, kam "šī savārstījuma" savārstījumi jārealizē dzīvē :)
Magone
19. Aprīlis 2016 / 11:14
21
ATBILDĒT
Par n/ī aktuālā parāda segšanu mn procesā autore raksta:
"Tāpēc praksē maksātnespējas administratori no parādnieka līdzekļiem primāri izvēlas segt savus taisītos izdevumus – izdevumus par notāra un pasta pakalpojumiem, sludinājumu ievietošanai, izsoļu organizēšanai u.c. Tikai tādā gadījumā, ja pēc administratora izdevumu segšanas paliek pāri līdzekļi, tiek nomaksāti kārtējie NĪN maksājumi.
Ņemot vērā minēto, veicami grozījumi Maksātnespējas likumā, paredzot, ka gadījumos, ja no parādnieka mantas nav iespējams segt visas juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas, to sadala proporcionāli pa izdevumu pozīcijām. Tādējādi tiks samaksāta vismaz daļa no maksātnespējīgās personas kārtējiem NĪN maksājumiem."
Mans viedoklis -šādi autores piedāvātie grozījumi nekādā gadījumā nav pieļaujami, to praksē vairumā gadījumu nemaz nebūtu iespējams īstenot! Kas tad ir mn procesa izdevumi? Gandrīz visi (n/ī nodoklis šeit neietilpst) izdevumi ir nepieciešami, lai mn process vispār varētu notikt. Pasta pakalpojumi, sludinājumi izsoļu organizēšanai...var jau noteikt, ka visi izdevumi (arī aktuālais n/ī nodoklis) sadalāmi proporcionāli, bet, pasta pakalpojumu nevarēs saņemt un izsoli nevarēs noorganizēt, ja šie izdevumi nebūs segti. Tātad, gribi, vai negribi nekāda sadalīšana nesanāks, jo ir izdevumi, kuri jāsedz pirmām kārtām, lai pakalpojumu vispār varētu saņemt.
Turklāt, kā autore norāda -tad, ja no parādnieka mantas nav iespējams segt visus mn procesa izdevumus, tad šie izdevumi ir jāsadala proporcionāli. Rodas jautājums -ja no parādnieka līdzekļiem nevar segt visus izdevumus, tad kas sedz izdevumus, kurus nevar nesegt (pasta u.c.)? Tas ir administrators, kurš tos sedz no saviem personīgajiem līdzekļiem. Ja uzņēmums ir pliks kā baznīcas žurka, tad izdevumus kādam ir jāsedz. Izdevumi arī sadalās 2 grupās -kurus nevar nesegt, lai mn process vispār varētu notikt, un kurus var nesegt. Tagad iedomāsimies autores piedāvāto izdevumu proporcionālās dalīšanas principu -ja gribi segt pasta izdevumus, bankas u.c. izdevumus, administrator, un bieži vien no saviem personīgajiem līdzekļiem, kurus tev tā arī neviens neatmaksās, tad vēl būs jānosedz no saviem personīgajiem līdzekļiem arī daļa no n/ī aktuālā parāda, jo visi izdevumi būs jāsedz proporcionāli.
Kaut ko tādu var ieteikt cilvēks, kuram no mn procesa administrēšanas lietām nav nekādas saprašanas.
VID > Magone
24. Aprīlis 2016 / 17:44
0
ATBILDĒT
Nav ko brīnīties par ieteikumu. Autore taču strādā nodokļu administrācijā - tāpēc jau arī grib sedziņu vilkt uz savu pusi. Loģisks ierosinājums no nodokļu administrācijas puses. Tomēr jāņem vērā, ka atšķirībā no nodokļu administrācijām, kuras vienkārši negūst plānotos ieņēmumus, mn procesa administrators veic maksājumus, kuri, kā jau Magone atzīmēja, kādam jākompensē/jānosedz.
Fizikis > Magone
22. Aprīlis 2016 / 16:06
1
ATBILDĒT
Rakstu nelasīju, taču maksātnespējas administratoram jāsedz NĪN parāds? Tā gan ir sen nedzirdēta pērle.
Magone > Fizikis
25. Aprīlis 2016 / 09:23
3
ATBILDĒT
Rakstā ir ierosinājums par izdevumu sadalīšanu proporcionālās daļās, kas realitātē nozīmētu maksātnespējas administratora pienākumu maksāt sveša uzņēmuma n/ī no saviem personīgajiem līdzekļiem. Un tā ir "pērle" autores domāšanā, jo autore nav aizdomājusies, ka izdevumi nav kaut kas abstrakts, bet gan reāli naudas līdzekļi.
Nevis "administrators izvēlas segt vispirms savus izdevumus" kā raksta aurore, bet administratoram nav citu iespēju kā vispirms segt savus izdevumus, lai mn process vispār varētu norisināties un lai pakalpojumu vispār varētu saņemt.
Es brīnos, ka šāds raksts ir ieguvis vēl kādas balvas.
Fizikis > Magone
25. Aprīlis 2016 / 11:08
0
ATBILDĒT
Loģiski, citādāk nemaz nevar būt. Skaidrs, ka pašvaldībām ir dziļa sāpe par NĪN parādiem, tāpat arī VIDam par citu nodokļu parādiem. Taču vai tāpēc būtu jārada situācija, ka administratoram būtu jāsedz pasta izdevumi no savas kabatas ? Diez vai.
Magone > Fizikis
25. Aprīlis 2016 / 11:34
1
ATBILDĒT
PASTA izdevumus, ja parādniekam nepietiek naudas izdevumiem (un šajā rakstā ir runa par tieši tādu situāciju), administrators pārsvarā gadījumu JAU sedz no saviem personīgajiem līdzekļiem. Pēc autores ierosinājuma administratoram faktiski nāktos segt arī N/Ī nodokli.
Fizikis > Magone
25. Aprīlis 2016 / 14:12
0
ATBILDĒT
Ja jau ir kādi procesa administrēšanas izdevumi segti no administratora līdzekļiem, skaidrs, ka no procesa ienākumiem visupirms jākompensē administratora izmaksas un administratora atlīdzība. Piekrītu, ka administratoram nav jāfinansē process un nav jāstrādā par velti. Te var būt diskusija vienīgi par citu kreditoru prasījumu, t.sk. nodokļu, banku, darbinieku prasījumu segšanas prioritāti, pēc tam kad ir segti administrēšanas izdevumi un administratora atlīdzība. Ja NĪN (un nodokļu prasījumi ģenerāli) būtu prioritāšu augšgalā - pat pirms bankas nodrošinātajiem prasījumiem - es būtu tikai par.
Magone > Fizikis
25. Aprīlis 2016 / 16:20
0
ATBILDĒT
Nu tak beidzot viens cilvēks, kas saprot par ko ir runa! "Proporcionāli" un "prioritāri" ir divas dažādas lietas.
Fizikis > Magone
25. Aprīlis 2016 / 16:39
0
ATBILDĒT
Es domāju, ka šo divu terminu putrošana ir pārpratums vai nezināšana. Nedomāju, ka autore būtu nopietni domājusi, ka administratoram būtu jāstrādā bez maksas vai mīnusos. Nav taču nekāda mistiska fonda, no kura līdzekļiem administrators varētu pasmelties, lai kompensētu savus izdevumus vai atlīdzību.
TO>MAGONE > Magone
25. Aprīlis 2016 / 13:12
0
ATBILDĒT
Ko Jūs nesaprotat ar vārdiem, kuri nosaka izmaksu sadalījumu ESOŠO IEŅĒMUMU IETVAROS?
Magone > TO>MAGONE
25. Aprīlis 2016 / 17:14
1
ATBILDĒT
Labi, vēlreiz. Autore raksta: "Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 170. panta otro daļu juridiskas personas maksātnespējas procesa izdevumos iekļauj ne tikai izdevumus par kārtējo nodokļu un nodevu maksājumiem, bet arī, piemēram, izdevumus sludinājumu ievietošanai, izsoļu organizēšanai, norēķinu konta atvēršanai u.c. Tomēr šo izdevumu segšanas secību normatīvais akts nenoteic. Tāpēc praksē maksātnespējas administratori no parādnieka līdzekļiem primāri izvēlas segt savus taisītos izdevumus – izdevumus par notāra un pasta pakalpojumiem, sludinājumu ievietošanai, izsoļu organizēšanai u.c. Tikai tādā gadījumā, ja pēc administratora izdevumu segšanas paliek pāri līdzekļi, tiek nomaksāti kārtējie NĪN maksājumi.Ņemot vērā minēto, veicami grozījumi Maksātnespējas likumā, paredzot, ka gadījumos, ja no parādnieka mantas nav iespējams segt visas juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas, to sadala proporcionāli pa izdevumu pozīcijām."
Pieņemsim, ka autore domāja izmaksu sadalījumu ESOŠO IEŅĒMUMU IETVAROS un administratoram no saviem person.līdz.n/ī nodoklis nav jāmaksā.
Sadalīsim izdevumus pozīcijās: 1.pozīcija –izdevumi, kurus nav iespējams segt mn procesā, 2.pozīcija -n/ī nodokļa aktuālais parāds.
Pirmā situācija. Parādnieka (jurid.pers.) nauda -0 EUR, mn izdevumi -200 EUR (t.sk.izdevumi, lai mn process norisinātos -150 EUR, n/ī nodokļa parāds -50 EUR). Proporcija pa izdevumu pozīcijām 3:1. Administrators no saviem pers.līdzekļiem nosedz 150 EUR (jo nav jau kur likties, kādam jāmaksā). 50 EUR n/ī parāds paliek nesegts, jo nav vairs "esošo ieņēmumu". Tātad, nekāda proporcija un sadalījums pa izdevumu pozīcijām nesanāk.
Otrā situācija. Parādnieka (jurid.pers.) nauda -180 EUR, mn izdevumi -200 EUR (t.sk.izdevumi, lai mn process norisinātos -150 EUR, n/ī nodokļa parāds -50 EUR). Proporcija pa izdevumu pozīcijām 3:1. Administrators no parādnieka līdzekļiem nosedz visus izdevumus, lai mn process norisinātos, t.i. 150 EUR. Tātad, ir nosedzis visu izdevumu pirmo pozīciju. Tagad proporcionāli ir jāsedz otrā pozīcija –n/ī aktuālais parāds 50 EUR. Bet naudas līdzekļi "esošo ieņēmumu ietvaros" ir tikai 30 EUR. Atkal nekāda proporcija nesanāk!
Un vēl. Lielākā problēma ir tāda, ka kaut cik precīzu izdevumu summu var zināt tikai mn procesa beigās. Līdz ar to arī izdevumu proporcināla sadalīšana pa pozīcijām (proporcijas noteikšana) ir iespējama tikai mn procesa beigās, kad ir zināmi visi izdevumi. KAUT KO PROPORCIONĀLI SADALĪT VAR TIKAI TAD, JA IR ZINĀMA KOPSUMMA! Bet mn procesa beigās liela daļa izdevumu JAU IR NOSEGTA, jo citādi līdz mn procesa beigām nemaz nevarētu nonākt. Proporcija nesanāk. Maksātnespējas procesā izdevumu sadalīšana pa izdevumu pozīcijām proporcionāli "esošo ieņēmumu ietvariem" nemaz nav iespējama! Tas arī bija jāpierāda!
VID > Fizikis
24. Aprīlis 2016 / 17:48
1
ATBILDĒT
Rakstu izlasīju. Varu nomierināt - tādu pērļu tur nav. Runa iet par esošo līdzekļu pārdali, nevis pienākuma noteikšanu administratoram segt/sponsorēt nodokļu parādus.
To Magone > VID
25. Aprīlis 2016 / 09:39
0
ATBILDĒT
Vienkārši Magone neprot lasīt...
visi numura raksti
Jurista Vārds
Informācija
Aizvadītais gads zvērinātu advokātu kolēģijā  
Piektdien, 8. aprīlī, notika Latvijas zvērinātu advokātu kopsapulce. Tajā tradicionāli tika pasniegti apbalvojumi, un šoreiz Advokatūras Goda zīmes saņēma Regīna Brīze, Vilhelms Kozlovskis un Aleksandrs Laiviņš. Pēc tam sekoja vēl ...
Vadims Mantrovs
Skaidrojumi. Viedokļi
Cēloniskā sakara problēmjautājumi civiltiesību kontekstā
Iepriekš publicētajā rakstā (Cēloniskā sakara izpratnes jautājumi civiltiesību kontekstā, Jurista Vārds, 29.03.2016., Nr. 13) tika skarti cēloniskā sakara izpratnes jautājumi no civiltiesību konteksta viedokļa. Šajā rakstā tiks ...
Dace Šulmane
Informācija
Ikgadējai diskusijai par Latvijai aktuāliem cilvēktiesību jautājumiem  – 10
2016. gada 8. aprīlī Rīgas Juridiskā augstskola (RJA) jau desmito gadu organizēja diskusiju par Latvijai aktuāliem cilvēktiesību jautājumiem, kas kā allaž pulcināja pilnu klausītāju zāli. Diskusijā piedalījās RJA asociētais ...
Tiesībsargs
Tiesību politika
Tiesībsargs: bērna tiesību aizsardzības mehānisms nav efektīvs
Tiesībsargs Juris Jansons nesen uzrunāja gan Valsts prezidentu, gan Saeimu, šīm institūcijām adresētā vēstulē norādot, ka ir veicis visaptverošu pētījumu par vardarbības pret bērniem izpratni un situāciju Latvijā. Tajā arī ...
Informācija
Notiek Juristu dienas 2016
AUTORU KATALOGS