ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

3. Maijs 2016 /Nr.18 (921)

Mediācija kā efektīvs komercstrīdu risināšanas mehānisms. Praktiskie aspekti
Mg. iur.
Mārtiņš Ziemanis
ZAB “Deloitte Legal” vecākais jurists, sertificēts mediators, biedrības “Integrētā mediācija Latvijā” biedrs 

Mediācija komercstrīdu risināšanai Latvijas uzņēmējdarbības vidē tiek izmantota salīdzinoši nesen. Vienlaikus jāatzīst, ka bieži vien uzņēmējiem nav pietiekamas informācijas un izpratnes par konkrētā strīdu risināšanas mehānisma priekšrocībām. Ņemot vērā, ka līdz ar jaunā Mediācijas likuma pieņemšanu ir bijušas plašas diskusijas par mediācijas institūta tiesisko regulējumu un teorētisko bāzi, autors šajā rakstā vērsis uzmanību tieši uz mediācijas piemērošanas komercstrīdos praktiskajiem ieguvumiem un prakses piemēriem.

Mediācijas priekšrocības komercstrīdu risināšanā

Mediācijas izmantošana komercstrīdu risināšanā ir ieguvusi stabilu pozīciju starp alternatīvo strīdu risināšanas mehānismiem tādās valstīs kā Austrija, Vācija, Francija, Lielbritānija, Skotija, kā arī Skandināvijas valstis. Tāpat mediācijas izmantošanu ir atzinušas un savos reglamentos ieviesušas tādas arbitrāžas institūcijas kā International Chamber of Commerce, American Arbitration Association, International Center of Dispute Resolution, International Centre for Settlement of Investment Disputes un World Intelectual Property Organization.1 Tomēr jāatzīst, ka Latvijas biznesa vidē konkrētais strīdu risināšanas mehānisms vēl joprojām ir mazattīstīts, kas skaidrojams ar uzņēmēju un sabiedrības informētības trūkumu un strīdu risināšanas tradīcijām, kas pārsvarā aprobežojas ar strīdu risināšanu tiesā. Uz iepriekšminēto norāda arī statistikas dati – 2015. gadā ir novadīti tikai 15 komercstrīdu mediācijas procesi, tomēr efektivitātes rādītājs ir pietiekami augsts – 75% gadījumos mediācijas process noslēdzas ar pušu vienošanos.

Viens no mediācijas piemērošanas pamatiem komercstrīdos ir pušu sapratne, ka tiesvedības rezultāts, piemēram, līguma izbeigšana vai zaudējumu piedziņa, nav izdevīgs nevienai no pusēm. Daudz efektīvāk ir vienoties par savstarpējo biznesa attiecību saglabāšanu un turpmāku nākotnes sadarbību, nevis ieslīgt ilgtermiņa un finansiāli apjomīgos tiesvedību procesos.2 Runājot par mediācijas priekšrocībām komercstrīdu risināšanā, kā galvenās būtu minamas:

1. Sadarbība un brīvprātība. Viens no mediācijas nozīmīgākajiem pamatprincipiem ir sadarbība. Tieši kopēja lēmuma pieņemšanai ir daudz augstāks potenciāls, jo tas ir balstīts uz pušu patiesajām interesēm, nevis juridiskiem argumentiem, uz kuru pamata lēmumu pieņem tiesa.3 Mediācijas mērķis ir ne tikai sadarboties mediācijas ietvaros, bet nezaudēt otru pusi kā sadarbības partneri nākotnē. Šis ir ļoti būtisks biznesa ieguvums, pirmkārt, apzinoties, ka Latvijas tirgus ir salīdzinoši neliels, un, otrkārt, uzsverot, ka būtiska nozīme ir ilglaicīgai un stabilai sadarbībai un komunikācijai sadarbības partneru starpā.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Vija Kalniņa
Informācija
Aktualitātes preču zīmju reģistrācijas jomā
Pasaules intelektuālā īpašuma dienā, 26. aprīlī, Rīgā notika seminārs "Eiropas Savienības preču zīmju reforma un preču zīmju starptautiskās reģistrācijas aktualitātes", kuru rīkoja Patentu valde sadarbībā ar Eiropas Komisiju, ...
Uldis Krastiņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Subjektīvā attieksme un vaina kukuļdošanā, izmantojot starpnieku

Apspriežot vainas formas jautājumus kukuļdošanā, ir izskanējis viedoklis, ka kukuļdošanu var izdarīt arī ar netiešu nodomu gadījumos, kad kukulis tiek dots, izmantojot starpnieku.

Dace Šulmane
Informācija
Starptautiska mediācijas konference Biznesa augstskolā “Turība”
Starptautiska projekta ietvaros 28. aprīlī Biznesa augstskolā "Turība" notika konference "Mediācijas pārrobežu attīstība, lai veicinātu strīdu risināšanu Eiropā" (Cross-border developments of mediation to foster European wide ...
Valentīna Šarafutdinova
Skaidrojumi. Viedokļi
Cietušā institūts administratīvā pārkāpuma lietās ceļu satiksmē
Šis raksts ir tapis, autorei reaģējot uz tiesas nolēmumu, ar kuru tiesa ir atzinusi transportlīdzekļa īpašnieces, kura nav vadījusi transportlīdzekli ceļu satiksmes negadījuma brīdī, tiesības būt atzītai par cietušo ...
1 komentāri
Ministru kabinets
Tiesību politika
Valdības rīcības plāna uzdevumi tieslietu jomā
Izvilkums no Ministru kabineta otrdien, 26. aprīlī, apstiprinātā Valdības rīcības plāna1 Deklarācijā par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai.
AUTORU KATALOGS