ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

3. Maijs 2016 /Nr.18 (921)

Subjektīvā attieksme un vaina kukuļdošanā, izmantojot starpnieku
Dr. habil. iur.
Uldis Krastiņš
LU Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras profesors 

Apspriežot vainas formas jautājumus kukuļdošanā, ir izskanējis viedoklis, ka kukuļdošanu var izdarīt arī ar netiešu nodomu gadījumos, kad kukulis tiek dots, izmantojot starpnieku.

Norobežojot cilvēka psihiskās darbības procesus no viņa faktiskās rīcības (gribas izpausme reālajā pasaulē), pamatot, ka vainīgais darbību var izdarīt arī ar netiešu nodomu (tātad negribot to darīt), mēģinājis argumentēt M. Leja rakstā "Vai Krimināllikumā bija nepieciešama jauna nodoma definīcija".1

Konkrētajā gadījumā saistībā ar kukuļdošanu tāds vainas formas traktējums ir pretrunā ar Krimināllikuma (turpmāk arī – KL) regulējumu par tīšu vainu (KL 8. panta otro daļu un KL 9. panta otro un trešo daļu), kā arī atšķiras no krimināltiesību teorētiskajām nostādnēm, kas paustas Latvijas krimināltiesību mācību grāmatās un komentāru literatūrā, kā arī aprobētas tiesu praksē.

Saskaņā ar KL 323. panta pirmo daļu kukuļdošana izpaužas kā materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu nodošana personiski vai ar starpnieku valsts amatpersonai, lai tā, izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarītu vai neizdarītu kādu darbību kukuļdevēja vai citas personas interesēs neatkarīgi no tā, vai nodotais kukulis domāts šai valsts amatpersonai vai jebkurai citai personai.

Lai izprastu nodoma kā vainas formas jēdziena saturu, ir jānorāda uz krimināltiesību pamatnostādnēm jautājumā par noziedzīga nodarījuma sastāvu, noziedzīgu nodarījumu izdarījušās personas psihisko attieksmi pret noziedzīga nodarījuma sastāva atsevišķām pazīmēm un vainu kā personas psihiskās attieksmes formu pret izdarīto noziedzīgo nodarījumu kopumā.

Krimināllikuma 1. pantā nepārprotami pateikts, ka kriminālatbildības pamats ir Krimināllikumā paredzēts nodarījums, kam ir visas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes.

Noziedzīga nodarījuma sastāvs ir arī nodarījuma kvalifikācijas juridiskais pamats. Tikai tādā gadījumā, kad personas izdarītais nodarījums (darbība vai bezdarbība) atbilst kādā Krimināllikuma Sevišķās daļas pantā vai tā daļā (punktā) paredzētajām visām noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmēm, ir pamats viņas izdarīto kvalificēt kā noteikta veida noziedzīgu nodarījumu.

Krimināltiesībās tiek atzīts, ka noziedzīga nodarījuma sastāvs ir Krimināllikumā paredzēto visu objektīvo un subjektīvo pazīmju kopums, kas ir nepieciešams un pietiekams, lai kaitīgo darbību vai bezdarbību atzītu par noteikta veida noziedzīgu nodarījumu.2

Krimināltiesībās pieņemts, ka noziedzīga nodarījuma sastāvu veido četri elementi: objekts un objektīvā puse, subjekts un subjektīvā puse. Katram no šiem elementiem ir savs pazīmju kopums, kuras savukārt iedala pamatpazīmēs un papildpazīmēs, kas tāpat ir obligātas, ja tās paredzētas Krimināllikuma Sevišķās daļas konkrēta noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmju skaitā.

Pamatpazīmes ir tādas, kuras paredzētas ikvienā noziedzīga nodarījuma sastāvā – darbība vai bezdarbība (formāla sastāva noziedzīgos nodarījumos) un ar tām cēloņsakarīgi saistītās kaitīgās sekas (materiāla sastāva noziedzīgos nodarījumos).

Subjektīvā puse noziedzīga nodarījuma sastāvā un vainas forma nodarījumā nav identiski jēdzieni.

Noziedzīga nodarījuma papildpazīmes kopā ar attiecīgo pamatpazīmi (prettiesisko darbību vai bezdarbību) ir īpaši paredzētas konkrētu noziedzīgu nodarījumu sastāvos. Piemēram, objektīvās puses papildpazīmes var būt noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vieta, laiks, veids, rīki, situācija, cietušā statuss, zaudējuma apmērs u.c.

Savukārt konkrēta noziedzīga nodarījuma subjektīvās puses papildpazīmju skaitā var būt paredzēts noziedzīga nodarījuma izdarītāja motīvs, mērķis (nolūks), emocijas.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Mārtiņš Ziemanis
Skaidrojumi. Viedokļi
Mediācija kā efektīvs komercstrīdu risināšanas mehānisms. Praktiskie aspekti
Mediācija komercstrīdu risināšanai Latvijas uzņēmējdarbības vidē tiek izmantota salīdzinoši nesen. Vienlaikus jāatzīst, ka bieži vien uzņēmējiem nav pietiekamas informācijas un izpratnes par konkrētā strīdu risināšanas ...
Vija Kalniņa
Informācija
Aktualitātes preču zīmju reģistrācijas jomā
Pasaules intelektuālā īpašuma dienā, 26. aprīlī, Rīgā notika seminārs "Eiropas Savienības preču zīmju reforma un preču zīmju starptautiskās reģistrācijas aktualitātes", kuru rīkoja Patentu valde sadarbībā ar Eiropas Komisiju, ...
Dace Šulmane
Informācija
Starptautiska mediācijas konference Biznesa augstskolā “Turība”
Starptautiska projekta ietvaros 28. aprīlī Biznesa augstskolā "Turība" notika konference "Mediācijas pārrobežu attīstība, lai veicinātu strīdu risināšanu Eiropā" (Cross-border developments of mediation to foster European wide ...
Valentīna Šarafutdinova
Skaidrojumi. Viedokļi
Cietušā institūts administratīvā pārkāpuma lietās ceļu satiksmē
Šis raksts ir tapis, autorei reaģējot uz tiesas nolēmumu, ar kuru tiesa ir atzinusi transportlīdzekļa īpašnieces, kura nav vadījusi transportlīdzekli ceļu satiksmes negadījuma brīdī, tiesības būt atzītai par cietušo ...
1 komentāri
Ministru kabinets
Tiesību politika
Valdības rīcības plāna uzdevumi tieslietu jomā
Izvilkums no Ministru kabineta otrdien, 26. aprīlī, apstiprinātā Valdības rīcības plāna1 Deklarācijā par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai.
AUTORU KATALOGS