Pagājušajā nedēļā Latvijas interneta mediji vairākkārt ziņoja par kādu Latvijas iedzīvotāju, kurš uzmanību bija piesaistījis ne vien ar īpaši ekstravagantu dzīvesveidu (neskatoties uz neskaidriem ienākumu avotiem) un vairākām sadegušām automašīnām, bet arī fenomenāli nekaunīgu plātīšanos sociālajos tīklos ar apzināti veiktajiem likumpārkāpumiem, tai skaitā regulāru auto novietošanu neatļautās vietās, agresīviem konfliktiem ar valsts un pašvaldības policijas darbiniekiem utt.
Šis "gadījums" neapšaubāmi ir interesants no tiesību socioloģijas viedokļa kā īpašs ekscess sabiedrības tiesiskās apziņas izpausmēs.
Tiesiskā apziņa jeb sabiedrības un katra indivīda attieksme pret likumu veidojas daudzu faktoru ietekmē. Lielu daļu no tiem veido "ārēji" apstākļi: sabiedrības organizācijas forma, ekonomiskā situācija, tiesību sistēmas, tai skaitā likumu kvalitāte, tiesu darba efektivitāte utt. Tāpat svarīgi ir katras personas "iekšējie" faktori – audzināšana, izglītība, dzīves pieredze u.c.
Tiesisko apziņu mēdz spēcīgi sašūpot pārmaiņu procesi sabiedrībā vai krīzes situācijas – sākot no dabas katastrofām un beidzot ar revolūcijām, kariem un citām krīzēm (kad jācīnās par elementāru izdzīvošanu). Tā, piemēram, ilggadējs Augstākās tiesas tiesnesis Pāvels Gruziņš sarunā ar "Jurista Vārdu" (ko drīzumā publicēsim) atcerējās 20. gadsimta 90. gadus, kad Latvija bija tikko kā atguvusi neatkarību un notika ļoti pamatīgi sabiedrības pārmaiņu procesi, – tas bija laiks, kad daudziem Latvijas iedzīvotājiem priekšstati par likumību pilnībā sašūpojās, vērtīborientieri pazuda un valdīja pilnīga nesodāmības sajūta. Tika pastrādāti ārkārtīgi daudzi un brutāli noziegumi.
Šobrīd turpretī Latvija ir funkcionējoša demokrātiska un tiesiska valsts (kaut arī ar nepilnībām, bez kurām lielākā vai mazākā apjomā nav iedomājama neviena valsts). Kā šādos apstākļos var rasties situācija, kad kāda persona klaji lepojas ar savu tiesisko nihilismu, burtiski ņirdz gan par tiesībsargiem, gan likumpaklausīgiem sabiedrības locekļiem? Vai šādu indivīda uzvedību nosaka tikai iepriekšminēto "iekšējo" faktoru defekti ("grūta" bērnība, agresija ģimenē, nelabvēlīga sociālā vide u.c.), vai tomēr arī ārējie apstākļi, tai skaitā pārliecība par tiesībaizsardzības iestāžu (policija, Valsts ieņēmumu dienests u.c.) pilnīgo mazspēju?
Visādā ziņā šis gadījums pārsteidz un arī mulsina.