ŽURNĀLS Informācija

10. Maijs 2016 /Nr.19 (922)

Brijuni Paziņojums par tiesnešu neatkarības principiem

2015. gada 14. oktobrī Horvātijas pilsētā Brijuni notika 5. Centrālās un Austrumeiropas Augstāko tiesu priekšsēdētāju konference, kurā tās dalībnieki pieņēma Paziņojumu par tiesnešu neatkarības principiem (Brijuni Paziņojums). Apskatā ietverta Brijuni Paziņojuma satura analīze, kā arī salīdzinājums ar Tiesnešu uzvedības Bangaloras principiem un citiem starptautiski pieņemtiem dokumentiem, kas nosaka tiesnešu neatkarības un darbības pamatprincipus.

Aplūkojot starptautiski pieņemto vadlīniju, ieteikumu, deklarāciju, principu u.c. kopumu, kas pēdējo aptuveni 30 gadu laikā pieņemti saistībā ar tiesu varas neatkarības stiprināšanu, kā arī tiesneša neitralitātes un cieņpilnas uzvedības un respekta sabiedrībā nostiprināšanu (pasaulē ir aptuveni 130 dokumentu), rodas priekšstats, ka to saturs mēdz pārklāties. Daļēji tā arī ir, taču ņemams vērā, ka šiem dokumentiem ir ne tikai juridiska soft law nozīme, bet arī attiecīgs vēsturiski politiskais fons, kas kādam no dokumentiem ļauj kļūt par ietekmīgiem politikas veidotāju atskaites punktiem un tiesību avotiem, bet citā gadījumā – pildīt vien formālu funkciju.

Brijuni Paziņojumu par tiesnešu neatkarības principiem1 izstrādājusi un 2015. gada 14. oktobrī pieņēmusi starptautiskā Centrālās un Austrumeiropas Augstāko tiesu priekšsēdētāju konference (Konference), kurā ir pārstāvētas divdesmit trīs valstis, kas ietver reģionus no Baltijas jūras līdz Kaukāzam, ietverot Balkānus.2 Pirmā Konference notika 2011. gadā Čehijā, tad Albānijā (2012), Montenegro (2013), Gruzijā (2014) un Horvātijā (2015). Tās regulāru norisi un organizēšanu sekmējis un attīstījis CEELI (Central and Eastern European Law Initiative) institūts – neatkarīga bezpeļņas organizācija, kuras misija ir inovatīvu apmācību programmu un citu aktivitāšu īstenošana, lai attīstītu starptautisku, profesionālu tiesu varu attīstības valstīs, lai sekmētu taisnīgu, caurspīdīgu un efektīvu tieslietu sistēmu nostiprināšanos.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Dace Šulmane
Numura tēma
Kur “ievietot” judikatūru – tiesību avotu iedalījuma dilemma
Daudzi diskusiju temati Latvijas tiesību zinātnē un praksē, gluži tāpat kā politikā, savu aktualitāti iegūst cikliski. Piemēram, tieslietu politikā "karstākās" pēdējo mēnešu aktualitātes ir apzīmējamas ar atslēgvārdiem ...
Dina Gailīte
Notikums
Fotomeistars saņem apbalvojumu un izrāda juristu portretu galeriju
Latvijas Neatkarības deklarācijas pieņemšanas gadadienā, 4. maijā, arī šogad tradicionāli tika pasniegti valsts augstākie apbalvojumi, tai skaitā Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru saņēma žurnāla "Jurista Vārds" ārštata ...
Vija Kalniņa
Juridiskā literatūra
Klajā nākusi Gunāra Kusiņa grāmata par parlamentārismu Latvijā
4. maijā, Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas dienā, Saeimas namā svinīgi tika atvērta ilggadējā Saeimas Juridiskā biroja vadītāja, tagadējā Satversmes tiesas tiesneša Gunāra Kusiņa grāmata "Latvijas parlamentārisma ...
Gundega Miķelsone
Numura tēma
Latvijas vispārējās jurisdikcijas tiesu judikatūras saistošais spēks
Viens no fundamentāliem tiesību piemērošanas teorētiskajiem aspektiem ir mācība par tiesību avotiem un to veidiem. Vislielāko zinātnieku uzmanību izpelnījušies tiesu un tiesnešu radītie tiesību avoti, kā judikatūra un tiesnešu ...
11 komentāri
Diāna Apse
Numura tēma
Stabila judikatūra nav mūžīga
Jēdziens "judikatūra" nav E. Levita jaunieviests, kā tas praksē tiek bieži uzsvērts, bet gan atkalieviests jeb reintegrēts Latvijas tiesiskajā domā. Kā juridisks jēdziens, kura jēga pielīdzināma mūsdienu izpratnei, judikatūra tiek ...
AUTORU KATALOGS