ŽURNĀLS Numura tēma

10. Maijs 2016 /Nr.19 (922)

Judikatūra un precedentu tiesības
Mg. iur.
Edgars Oļševskis
Biznesa augstskolas "Turība" lektors, jurists, domātājs 

Konceptuāli precedentu tiesības per se nav pretrunā ar tiesiskumu, ja attiecīgajā tiesību sistēmā mācība par tiesību avotiem ir zinātniski pamatota, tiesību normas ir pietiekami kazuistiskas, turpretim tiesnešiem piemīt kapacitāte un drosme atkāpties no iepriekšējiem spriedumiem taisnīguma labad, pilnvērtīgi pamatojot savu nostāju. Rakstā autors aplūko precedentu tiesību un judikatūras lomu atkarībā no konkrētas valsts tiesību un demokrātijas tradīcijām vispārējo tiesību principu kontekstā.

Neprāts: darīt vienu un to pašu atkal un atkal un gaidīt atšķirīgos rezultātus.1 Autors nezināms

Tiesas pamatuzdevums ir spriest tiesu, proti, rast tiesiski svarīga faktiskā gadījuma tiesisku un taisnīgu risinājumu. Tas pilnā mērā attiecas uz pirmo un otro tiesas instanci, kas skata lietu pēc būtības, kā arī ar niansēm – uz kasācijas instanci. Lai risinājums būtu ne vien tiesisks, bet arī taisnīgs, tam obligāti jāaptver lietas specifiskie tiesiski nozīmīgie apstākļi. Autoraprāt, viss tas, kas palīdz izpildīt šo uzdevumu, ir atbalstāms, turpretim traucēkļi atzīstami par neatbilstošiem tiesiskumam, taisnīgumam, demokrātijai un varas dalīšanas principam. Paliek tikai jautājums, vai precedentu tiesības2 palīdz?

Tiesu varas neatkarība ir nostiprināta Satversmes 1., 83. un 92. pantā, kā arī likuma "Par tiesu varu" 1. panta pirmajā un otrajā daļā. Trīspadsmit gadi ir apritējuši kopš Satversmes tiesas vitālā sprieduma lietā "Par likuma "Par tiesu varu" 49. panta otrās daļas atbilstību Satversmes 1. un 83. pantam"3 pieņemšanas, ar kuru Augstākās tiesas plēnuma lēmumu par likumu piemērošanu juridiski saistošais spēks tika atzīts par Satversmei neatbilstošu.4 Minēto spriedumu pareizi būtu uzskatīt par stūrakmeni tobrīd vēl jaunajā demokrātiskajā tiesību sistēmā, šķiroties no padomju tiesībpolitiskās sistēmas paliekām. Un šajā gadījumā nav nozīmes tam, ka minētā Satversmes tiesas sprieduma pieņemšanas dienā likuma "Par tiesu varu" 49. panta otrā daļa jau tika izteikta jaunajā redakcijā, saskaņā ar kuru likumdevējs liedzis Augstākās tiesas plēnumam (un vēl jo vairāk – citiem Augstākās tiesas tiesnešu sēžu formātiem) izdot juridiski saistošus likuma piemērošanas izskaidrojumus.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Dace Šulmane
Numura tēma
Kur “ievietot” judikatūru – tiesību avotu iedalījuma dilemma
Daudzi diskusiju temati Latvijas tiesību zinātnē un praksē, gluži tāpat kā politikā, savu aktualitāti iegūst cikliski. Piemēram, tieslietu politikā "karstākās" pēdējo mēnešu aktualitātes ir apzīmējamas ar atslēgvārdiem ...
Dina Gailīte
Notikums
Fotomeistars saņem apbalvojumu un izrāda juristu portretu galeriju
Latvijas Neatkarības deklarācijas pieņemšanas gadadienā, 4. maijā, arī šogad tradicionāli tika pasniegti valsts augstākie apbalvojumi, tai skaitā Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru saņēma žurnāla "Jurista Vārds" ārštata ...
Vija Kalniņa
Juridiskā literatūra
Klajā nākusi Gunāra Kusiņa grāmata par parlamentārismu Latvijā
4. maijā, Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas dienā, Saeimas namā svinīgi tika atvērta ilggadējā Saeimas Juridiskā biroja vadītāja, tagadējā Satversmes tiesas tiesneša Gunāra Kusiņa grāmata "Latvijas parlamentārisma ...
Gundega Miķelsone
Numura tēma
Latvijas vispārējās jurisdikcijas tiesu judikatūras saistošais spēks
Viens no fundamentāliem tiesību piemērošanas teorētiskajiem aspektiem ir mācība par tiesību avotiem un to veidiem. Vislielāko zinātnieku uzmanību izpelnījušies tiesu un tiesnešu radītie tiesību avoti, kā judikatūra un tiesnešu ...
11 komentāri
Diāna Apse
Numura tēma
Stabila judikatūra nav mūžīga
Jēdziens "judikatūra" nav E. Levita jaunieviests, kā tas praksē tiek bieži uzsvērts, bet gan atkalieviests jeb reintegrēts Latvijas tiesiskajā domā. Kā juridisks jēdziens, kura jēga pielīdzināma mūsdienu izpratnei, judikatūra tiek ...
AUTORU KATALOGS