Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

14. Jūnijs 2016 /Nr.24 (927)

Starp mašīnām un motoriem
Krimināllikuma 175. panta trešās daļas jēdziena “zādzība no transportlīdzekļa” iztulkojums
32 komentāri
Dr. iur.
Jānis Neimanis
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asociētais profesors, Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta tiesnesis

Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments 2012. gada 17. decembrī pieņēma lēmumu, ar kuru Senāts atzina, ka par zādzību no transportlīdzekļa atzīstama ar iekļūšanu transportlīdzeklī saistīta jebkuras transportlīdzeklī esošas mantas prettiesiska paņemšana, ja manta pēc savas nozīmes nav šī transportlīdzekļa funkcionāla sastāvdaļa vai transportlīdzekļa ekspluatācijai nepieciešamie tehniskie šķidrumi. Iekārtas un priekšmeti, kuri pievienoti transportlīdzeklim vai instalēti tajā, lai palīdzētu pildīt transportlīdzekļa funkcijas vai padarītu tā izmantošanu komfortablāku, (automagnetola, akustiskās sistēmas, sensori, jumta bagāžas glabātava u.tml.) ir atzīstami par transportlīdzekļa sastāvdaļu, un to zādzība nav kvalificējama pēc Krimināllikuma 175. panta trešās daļas.1

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
34
0
VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Krimināllikums  
komentāri (32)
32 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
ai_bi
17. Jūnijs 2016 / 11:31
0
ATBILDĒT
Starp citu, gadās tā, ka par pašas automašīnas zādzību "pienākas" atbildība pēc KL 175.panta pirmās daļas, bet par mantu zādzību (no šīs pašas a/m) būs trešā daļa.
Jurčiks > ai_bi
17. Jūnijs 2016 / 11:36
8
ATBILDĒT
Precīzi! Tas arī var būt viens no apsvērumiem, ko ņēmis vērā Krim. lietu Senāts...
anonīms > Jurčiks
17. Jūnijs 2016 / 19:58
6
ATBILDĒT
Senāta motīvi ir tikai tie, kas norādīti lēmumā. Tas, kas lēmumā nav skaidri minēts, nevar tikt uzskatīts par ņemtu vērā, taisot nolēmumu. Pretējā gadījumā, turpinot Jūsu loģiku, sanāktu, ka motīvos ietverts viss, kas nav minēts, bet lasītājam atliek vienīgi zīlēt, kas ir šie "mistiskie" apsvērumi. Tiem motīviem, ar kuriem Senāts pamatojis interpretācijas rezultātu, kā jau norādījis autors un lielākā daļa komentētāju, iztrūkst elementāras loģikas, kā arī interpretācijas metodes, interpretējot terminu "iekļūšana" pielietotas nekorekti. Kaut arī, iespējams, šads rezultāts gribēts sasniegt "cēlu mērķu labā", proti, novērst netaisnīgu soda bardzību, tas nenozīmē, ka šāda rezultata sasniegšanai var izmantot patvaļīgu argumentāciju.
Jurčiks > anonīms
18. Jūnijs 2016 / 10:23
6
ATBILDĒT
Es beidzot saņēmos un izlasīju lēmumu. Un zini ko? Tur šis apsvērums IR MINĒTS! Varbūt pietiek muldēt un izlasi beidzot to lēmumu? Citādi sanāk kā PSRS laikā partijas komitejas sapulcē, kur kritizēja Solžeņicina grāmatu: "Kņigu ne čital, no mņeņije imeju"...
nu ziniet > Jurčiks
20. Jūnijs 2016 / 10:00
0
ATBILDĒT
Nu un tad,ka "šis arguments tur ir minēts"?Nesaprotu tavu sajūsmu,jo neviens jau neteica, ka tas tur nav minēts.Tas ir kaut kāds superarguments?
Jurčiks > nu ziniet
20. Jūnijs 2016 / 12:36
5
ATBILDĒT
Juristam tā kā būtu jāzina, ka argumentu nevar atspēkot, nosaucot tā izteicēju par muļķi, kā tas tiek darīts apmēram 3/4 no šiem komentāriem. Bet NEVIENS šo argumentu pat nav mēģinājis atspēkot, izņemot vienu mēģinājumu - "Autobraucēja komentārs 14. JŪNIJS 2016 / 09:42. Bet arī nevis īsti atspēkojot, bet parādot vienu niansi citā iespējamā kāzusā.

Tādēļ arī sajūsma. Jo redzu, ka JURIDISKU PRETARGUMENTU šobrīd faktiski nav. Ir tikai slinku (jo nav lasījuši lēmumu) profānu (jo Jurists tā nerīkotos) gānīšanās par Senāta it kā muļkību...
nu ziniet > Jurčiks
20. Jūnijs 2016 / 12:58
0
ATBILDĒT
Interesants piegājiens.Jau no paša diskusijas sākuma tu kļūdaini un nepamatoti pašpārliecināti pieņem,ka citi"nav lasījuši", tad diskusijas pusratā beidzot pats izlasi,par ko īsti tik dedzīgi līdz šim diskutēji un nu nevari vien beigt par sevi priecāties.
Dīvaini.
Jurčiks > nu ziniet
20. Jūnijs 2016 / 15:28
4
ATBILDĒT
citāts: "...Dīvaini."
=================
Dīvaini šeit ir tikai tas, ka JOPROJĀM nav mēģināts atspēkot nolēmuma argumentu, visu diskusiju novirzot uz "muļķīgu spriedumu" un manu personu... Vai jūs, cienītie, PATIEŠĀM esat juristi?...
Pieņēmums > Jurčiks
20. Jūnijs 2016 / 16:36
0
ATBILDĒT
Jurčiks laikam rakstu nav lasījis:) Ko te vēl jāatspēko, ja rakstā pats galvenais uzskatāmi ir pateikts:).
Jurčiks > Pieņēmums
20. Jūnijs 2016 / 17:03
3
ATBILDĒT
Rakstā par šo argumentu nebija nekādu atspēkojumu. Šķiet, ka tu pats neesi rakstu lasījis...
Jurčiks > Jurčiks
20. Jūnijs 2016 / 17:04
2
ATBILDĒT
P.S. Un kamēr nolēmuma ratio decidendi nav atspēkots, tikmēr ej mājās, draudziņ, neieskaitīts...
Pieņēmums > Jurčiks
20. Jūnijs 2016 / 17:11
0
ATBILDĒT
Termina "iekļūšana" interpretācijas galveinais arguments (tavā terminoligijā izskatoties - ratio decidendi) nevar tikt balstīts uz sankciju salīdzinajumu. Tā ir būtiska metodoloģiska kļūda pamatojumā. Turklāts kāds sakars tam, vai, iekļūstot a/m, paņemta ar a/m funkcionēšanu saistīts vai nesaistīts priekšmets, ar jēdzienu "iekļūšana"? Iekļūšana vai nu ir vai nav, neatkarīgi no priekšmeta saistības ar objektu, kurā iekļūts!
Jurčiks > Pieņēmums
20. Jūnijs 2016 / 18:38
1
ATBILDĒT
Citāts: "Termina "iekļūšana" interpretācijas galveinais arguments (tavā terminoligijā izskatoties - ratio decidendi) nevar tikt balstīts uz sankciju salīdzinajumu. Tā ir būtiska metodoloģiska kļūda pamatojumā."
=================

Senāts saka, ka šāds iztulkojums palīdz novērst sankciju nesamērīgumu. Tu saki, ka tas nav pareizi, bet nepamato -- kāpēc nav pareizi. Vienkāršs apgalvojums "tā nav pareizi" nav arguments. Pat ja tas jau ir kaut kas vairāk nekā oponenta nosaukšana par muļķi...
STOP > Jurčiks
20. Jūnijs 2016 / 19:01
0
ATBILDĒT
Neatnemiet mūsu objektīvākajam, torerantākajam, iecietīgagajam un kompetentākajam komentatoram JURČIKAM tiesības uz pēdējo vārdu!
Jurčiks > STOP
20. Jūnijs 2016 / 19:08
0
ATBILDĒT
Pēdējais vārds ir svarīgs pie karātavām. Es turpretim gaidu ARGUMENTU. Bet, kā izskatās neko jaunu neesi izgudrojis, tā pati uzbrukšana man personiski...
anonīms > Jurčiks
18. Jūnijs 2016 / 11:14
4
ATBILDĒT
Iesaku izlasīt manu komentāru līdz galam - tur nav rakstīts, ka tieši konkrētajā AT Senāta lēmumā šī motīva nav. Es iebildu viedoklim, ka lasītājam būtu jāņem vērā kādi lēmumā neminēti motīvi, kas minēts Jūsu komentārā, un ka Senata motīvi konkrētajā gadījumā balstīti uz korektu interpretācijas metožu pielietošanu. Iekļaujot motīvos salīdzinājumu ar transpotlīdzekļa zādzību, kura vērtība nepārsniedz 50 min. mēnešalgas, šī lēmuma motivācija jau nav kļuvusi pārliecinošāka.
p.s. iebildums par muldēšanu gan atgadina Delfu līmeņa komentēšanas stilu:)
dr.iur.
15. Jūnijs 2016 / 10:48
14
ATBILDĒT
Protams, ka tā ir muļķīga judikatūra. Tad jau arī iekļūšana dzīvoklī, lai no dzīvokļa nozagtu ledusskapi, kas pieder pie dzīvokļa neatņemama aprīkojuma, nebūs zādzība ar iekļūšanu, bet parasta nekvalificēta zādzība. Un vajag padomāt, vai nav pēdējais laiks atgriezt Latvijas krimināltiesībās lai arī arhaisko, bet latviešu terminoloģiju, jo vārds iekļūšana ir aizgūts no padomju tiesībām, latviski pareizāk būtu lietot ielaušanās.
Jurčiks > dr.iur.
15. Jūnijs 2016 / 12:28
27
ATBILDĒT
P.S. Un nevajag citus par muļķiem saukāt, tad arī tevi neviens par muļķi nesaukās. Vai piekrist vai nepiekrist argumentācijai, bet dēvēt spriedumus par muļķīgiem nozīmē necieņas izrādīšanu pret tiesu. Kurai (resp., necieņai), starp citu, var izrādīties, nemaz nav pamata.

Dr.iur. it kā teorētiski vajadzētu apjēgt, ka kasācijas instances tiesa nevar atļauties tādu greznību kā domāt ielas līmeņa kategorijās. Lai gan (NEZINOT LIETAS APSTĀKĻUS), man šobrīd šķiet, ka Neimanim taisnība (sk. manu 14.jūnija komentāru), pieļauju, ka Krim.lietu departamentam varēja būt tiesībpolitiski vai citādi apsvērumi, kā dēļ viņi pie šāda secinājuma nonāca. Kā jau teicu, tiem var piekrist vai nepiekrist, bet tos dēvēt par muļķīgiem nozīmē nolaišanos tirgus bābu līmenī.

Necieņa ir visu mūsu problēmu cēlonis...
juriste > Jurčiks
15. Jūnijs 2016 / 17:13
0
ATBILDĒT
Jurčik, atvaino. Nejauši ieliku tev mīnusu, bet gribēju likt 5 plusus.
Bobo > Jurčiks
15. Jūnijs 2016 / 17:11
14
ATBILDĒT
Muļķība ir muļķība gan Āfrikā, gan Latvijā.
Tautas gudrība vēsta vīru neskatīt pēc cepures.
Es cilvēkus pirmkārt cienu pēc viņu darbiem, un tikai tad seko pārējie faktori, kā, piemēram, amats.
Neapšaubāmi, ka noteikts amats, tai skaitā konkrētas prasības amata iegūšanai dod pamatu cienīt personu arī amata dēļ, taču šāda cieņa ātri var zust, ja personas darbi neatbilst amatam.
Necieņa tik tiešām ir liela problēma. Manās acīs necieņa ir arī tukša muldēšana un atteikšanās saukt lietas īstajos vārdos.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 12
visi numura raksti
Viktorija Alksne, Krišjānis Bušs
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesāšanās kā dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana: ES konkurences tiesību piemērs
Eiropas Savienības konkurences tiesību telpā arvien aktuālāka kļūst diskusija par to, vai tiesvedības uzsākšana gadījumā, kad tiesību pārkāpējs ir paudis gatavību veikt noteiktas darbības pārkāpuma novēršanai, ir uzskatāma par ...
2 komentāri
Dina Gailīte
Intervija
Latvijas tiesību zinātnei nepieciešamas fundamentālas reformas
Ineta Ziemele ir ne vien tiesnese ar pieredzi Eiropas Cilvēktiesību tiesā un šobrīd – Satversmes tiesā, bet arī ilggadēja augstskolu pasniedzēja un tiesību zinātniece. Tieslietas I. Ziemele ir studējusi Latvijas Universitātes ...
10 komentāri
Informācija
Trauksmes zvani Maksātnespējas procesa administratoriem
Izbeigsim aizbildināties un taisnoties, noraudzīties uz nejēdzībām, nesodāmību, beidzot ir jārīkojas un rīcība noteikti sekos – tā vienā teikumā varētu raksturot noskaņojumu diskusijā par tiesiskumu maksātnespējas procesā, ko ...
5 komentāri
Igors Ivanovs
Skaidrojumi. Viedokļi
Kukuļa izspiešanas nošķiršana no kukuļa pieprasīšanas
Robeža starp kukuļa izspiešanu un kukuļa pieprasīšanu ir trausla, un tiesību normu piemērotājiem var rasties grūtības nošķirt abus minētos noziedzīgos nodarījumus. Tomēr šo abu noziedzīgu nodarījumu precīza norobežošana ir ...
Tiesību politika
Jauna Valsts aizsardzības koncepcija
Aizsardzības ministrijas saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 29. pantu un balstoties uz militāro draudu analīzi izstrādātā Valsts aizsardzības koncepcija tika atbalstīta Ministru kabineta 2016. gada 24. maija sēdē (protokola Nr. 25 ...
AUTORU KATALOGS