ŽURNĀLS Redaktora sleja

12. Jūlijs 2016 /Nr.28 (931)

Tiesnešu atsevišķās domas praksē
13 komentāri

Satversmes tiesas tiesnešu atsevišķās domas tiek visai plaši analizētas un citētas tiesību zinātnieku darbos, taču līdz šim pētnieku un praktiķu mazāku ievērību izpelnījušās Augstākās tiesas tiesnešu atsevišķās domas. Minētā institūta paplašināta ieviešana notikusi pirms vairākiem gadiem (attiecīgs regulējums Civilprocesa likumā ir spēkā no 2009. gada marta, Administratīvā procesa likumā – no 2013. gada janvāra), un tiesnešu atsevišķās domas, kas pievienotas spriedumiem vai lēmumiem, vairs nav retums. Augstākās tiesas mājaslapā judikatūras sadaļā pieejamā informācija liecina, ka Civillietu departamentā 2014. gadā piecās lietās, 2015. gadā – vienā lietā, bet 2016. gadā jau četrās lietās tiesneši pievienojuši savas atsevišķās domas. Administratīvo lietu departamentā atsevišķo domu prakse skaitliski ir mazāka: 2014. gadā – vienā lietā, 2015. gadā – vienā lietā (jāņem vērā, ka tiesneši savas atsevišķās domas pievieno arī slēgtā tiesas sēdē pasludinātam spriedumam, līdz ar to faktiskie skaitļi ir lielāki). Interesanti, ka Kriminālprocesa likumā (iepriekš – Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 302. pantā) tiesneša atsevišķo domu institūts pastāv salīdzinoši visilgāk, taču tā piemērošana praksē Latvijas tiesās faktiski nenotiek. Dažkārt tieši tas, vai konkrēts juridisks problēmjautājums tiesā izskatīts un pieņemts vienbalsīgi, var sniegt vērtīgu informāciju par tiesiskās domas attīstības gaitu tuvākā vai tālākā nākotnē. Uz to norāda arī Latvijas Universitātes docente Diāna Apse: "Tiesnešu atsevišķās domas ir īpašs analītisks palīgavots, kas veicina sabiedrības saliedētību un tiesu darbības efektivitāti, jo nodrošina uzticēšanos ilgtspējīgam tiesiskumam, brīdinot par tiesnešu vairākuma iespējamām kļūdām, par iespējamu prakses maiņu nākotnē un sagatavojot tai sabiedrību un tiesisko domu."

Pirms dažiem gadiem Eiropas Parlamenta veiktajā pētījumā "Dissenting opinions in the Supreme Courts of the Member States" (2012) tika secināts, ka Eiropā vēsturiski attīstījušās divas pretējas tradīcijas. Valstu, kurās tiesnešu atsevišķās domas netiek pieļautas (Beļģija, Francija, Itālija, Luksemburga, Malta, Nīderlande un Austrija), tiesību zinātnē rodami šādi argumenti: vēsturiskais konteksts (īpaši Francijā, kur apspriedes noslēpums (le secret du délibéré) tiek atzīts par vispārējo Francijas publisko tiesību principu jau kopš 14. gs., kad valdīja Francijas un Navarras karalis Filips V Garais), tiesnešu neatkarības un koleģialitātes saglabāšana, spriedumu un pašu tiesu autoritātes saglabāšana, skaidrības nodrošināšana. Savukārt absolūti lielākā daļa Eiropas valstu (Bulgārija, Čehija, Dānija, Vācija, Igaunija, Īrija, Grieķija, Spānija, Kipra, Latvija, Lietuva, Ungārija, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovēnija, Slovākija, Somija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste) atzinušas, ka priekšroka dodama šādiem principiem un argumentiem par labu tiesneša atsevišķajām domām: vēsturiskais fons un tiesiskās kultūras attīstība; tiesnešu iekšējā neatkarība un vārda brīvība; autoritātes un skaidrības nodrošināšana; koleģialitātes stiprināšana (tiesnešu vienlīdzības aspektā); demokrātija un caurspīdīgums; dialogs ar citām tiesu instancēm. Ņemot vērā to, ka tiesnešu raksti zinātniskos izdevumos rodami salīdzinoši reti, tad tieši atsevišķajās domās formulētā nostāja kādā tiesību piemērošanas vai interpretācijas jautājumā sniedz neatsveramu ieguldījumu un informāciju par juridiskās problēmas pastāvēšanu. Tiesneša atsevišķo domu institūta būtība neslēpjas tikai vienpusējā tiesneša pienākumā tās rakstiski formulēt. Ir būtiski, lai šis atsevišķu tiesnešu raidītais signāls rod plašāku atbalsi un rada argumentētas diskusijas gan publikāciju izskatā, gan mācību auditorijās. Nākamais ķēdes posms ir jāuzņemas visai juristu saimei, no kuras aktivitātes vai, tieši otrādi, vienaldzības ir atkarīgs, kā nākotnē attīstīsies vai nostiprināsies juridiskā doma.

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Šulmane D. Tiesnešu atsevišķās domas praksē. Jurista Vārds, 12.07.2016., Nr. 28 (931), 2.lpp.
komentāri (13)
13 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Seskis
13. Jūlijs 2016 / 10:44
3
ATBILDĒT
Jebkurš Tiesas nolēmums ir tiesneša atsevišķās domas par procesa dalībnieku, ekspertu, liecinieku atseviškajām domām. Tiesneša atsevišķās domas veidojas no tiesas sēžu sekretāra atsevišķajām domām par procesa dalībnieku atsevišķajām domām (izravējot sulīgākos lamuvārdus), kā arī tiesneša palīga un citu tiesnešu atsevišķajām domām par lietas materiālos iekļautajām atsevišķajām domām. Papildus tiesnesis pēta likumu komentāros, judikatūrā, tiesību doktrīnā iekļautās atsevišķās domas. Kad Tiesasprāt, svarīgākās sevišķākās atsevišķās domas ir ierakstītas nolēmumā, tiesnesis palīgam liek uzrakstīt tiesneša atsevišķās domas nolēmumam.
Proficius Aliri
12. Jūlijs 2016 / 21:03
0
ATBILDĒT
Tiesnešu atsevišķās domas var būt divu veidu: atšķirīgais viedoklis un piekrītošais viedoklis (kopumā piekrīt vairākuma viedoklim, bet kaut kādā mērā nepiekrīt tā motivācijai vai vēlas to papildināt).
Gramatiski skatoties, Satversmes tiesas likuma 30.panta sestā daļa ļauj secināt, ka tiesnesim jābalso "pret", lai varētu izteikt atsevišķās domas (faktiski izslēdz piekrītošo viedokli). KPL, CPL un APL noteikumi (“atsevišķās domas”, “atšķirīgs viedoklis par tiesību normas tulkojumu vai piemērošanu”) šajā ziņā nav tik kategoriski.
Manuprāt, ja tiesas nolēmumu pieņem koleģiāli (it īpaši, ja tiesnesim ir noteikts pienākums to parakstīt), tad jebkurā gadījumā tiesnesim vajadzētu būt iespējai fiksēt savu atšķirīgo viedokli. Tas ir jautājums ne tikai par tiesneša neatkarību (par to var lasīt, piem., Julia Laffranque. Dissenting Opinion and Judicial Independence. Juridica International, VIII, 2003), bet arī tiesneša pašcieņas un reputācijas jautājums.
Trainee
12. Jūlijs 2016 / 13:01
4
ATBILDĒT
Kaut kā vienmēr licies dīvaini. Māca mūs kā juristus atrast taisnīgu vai pareizu rezultātu, pārsvarā ņemot vērā pamatojumu un pat, ja reizēm gala iznākums ir nepareizs, to novērtējot pozitīvi. Tomēr viemēr pasniedzējs norāda uz galveno un pareizo rezultātu, vismaz kam kompetence atļauj. Tad mēs nonākam tiesās un rakstam spriedumu, nepiekrītam mūsu kolēģiem un rakstām atsevišķās domas. It kā noderīgi gan nākamajai instancei, gan zinātnei kopumā, bet jēga kā tiesai nekāda. Cilvēks, ejot uz tiesu, meklē patiesību un taisnīgu rezultātu, bet saņem spriedumu, kā izrādās vēl ar atsevišķajām domām. Sanāk vien tādi studenti ar kvalifikāciju un prestižu amatu.

Galu galā labajā nodomā cilvēki saredz ko citu - iespēju iet uz tiesu un pārliecināt 2/3 tiesnešiem, ka tomēr lieta jāspriež tā, tad kāds vēl cenšas "izsist" cauri kādu pilnīgu ķecerību. Turklāt, kā Tu nepārsūdzēsi lēmumi, kur tiesa pati Tev dod ieročus? Tā nu cieš arī uzticība tiesai, vismaz uzticība pirmajām instancēm. Var jau būt, ka jēga ir lielāka un arī atsevišķos gadījumos taisnīgumu izdodas sasniegt, bet par kādu cenu, vai cits tāpēc neies uz tiesu un tādēļ cietīs netaisnību? Turklāt, kā neapšaubīt kāda tiesneša kompetenci, kad kāds tiesnesis atsevišķās domās uzraksta, ka spriedums ir nepareizs? Šis jautājums šķiet daudznozīmīgs un kaut ko vienu celt gaismā šķiet muļķīgi.

Turklāt, vai pārāk aktīvi šo atbalstot, neradīsies jauns veids kā ietekmēt juridisko domu arī ar neatļautiem līdzekļiem?

Tādas pārdomas tikai.
Baraks Osama > Trainee
12. Jūlijs 2016 / 13:05
0
ATBILDĒT
Kādi varētu būt šie "neatļautie līdzekļi"?
Trainee > Baraks Osama
12. Jūlijs 2016 / 13:54
5
ATBILDĒT
Vēl viena iespēja manipulēt ar juridisko domu. Gadījumos, kad tiesnesi nevarēs nopirkt vai nevarēs nopirkt visu sastāvu, varēs iegūt atsevišķās domas.

Manī trūkst naivuma, lai teiktu, ka viss ir ideāli un neko nevar nopirkt.

Turklāt ir jau arī jautājums par pašu tiesnešu goda prātu.
Jurčiks > Trainee
13. Jūlijs 2016 / 20:12
2
ATBILDĒT
Naivuma trūkst, bet necieņas, kā redzu, ir atliku likām, pat pretīgi paliek... Ja jau esi pircis tiesnešus, tad esi tik laipns, nosauc vārdus. Ja nē, tad tomēr nopietns lūgums paklusēt...
Baraks Osama > Trainee
12. Jūlijs 2016 / 14:10
0
ATBILDĒT
Kāda gan varētu būt jēga uzpirkt tiesnesi, lai tas principiāli nepiekristu pārējiem un, palicis mazākumā, rakstītu atsevišķās domas kaut kādās interesēs? Savu viedokli jebkura ieinteresētā persona lobēt var arī gluži atklāti - piemēram, uzrakstot un nopublicējot kādu juridisku referātu, rakstu vai grāmatu. Tiesas mazākuma atsevišķo domu autoritāte un saistošais spēks ir, augstākais, tikpat liels (vai mazs) kā tiesību doktrīnai. Ja tā nav un atsevišķās domas tiek paceltas virs citiem avotiem, jāvaicā, kādas ir tiesību saimes zināšanas par tiesību avotu sistēmu, nemaz nerunājot par pakļaušanos autoritātēm un kritisko domāšanu.
Proficius Aliri > Baraks Osama
12. Jūlijs 2016 / 21:11
0
ATBILDĒT
Protams, tiesneša atsevišķās domas ir tiesību palīgavots. Tomēr pastāv diskusijas, kur tās ierindot – pie judikatūras, tiesību doktrīnas vai uzskatīt par patstāvīgu palīgavotu veidu (D.Apse). Tām piemīt gan judikatūras, gan doktrīnas iezīmes. Praktiski skatoties, to nozīme varētu būt mazāka, salīdzinot ar judikatūru (lai gan dažreiz ir pamats vēlākai judikatūras maiņai), bet lielāka, salīdzinot ar doktrīnu.
Trainee > Baraks Osama
12. Jūlijs 2016 / 16:08
3
ATBILDĒT
Kad Jurista Vārdā parādās kārtējais raksts, kurš nepieciešams, lai ietekmētu tiesnesi, pretinieka klientu vai pašu pretinieku, tas izskatās smieklīgi un skumji. Labākais piemērs, ko atceros ir Ruķera cenšanās ietvert AT principus konkurences tiesību nozarē pilnīgi ne pa ķeksi.

Savukārt, kad to izdara tiesnesis tam ir ne vien jurista, bet arī tiesas svars, to cilvēki nošķir. Es saprotu, ka es nerakstu kā juristam ierasts, bet runa ir ne vien par jurisu skatījumu, bet arī cilvēku.

Tiesnešu "domu" nopirkšanai ir tik pat liela jēga, cik šo domām vispār.
Baraks Osama > Trainee
12. Jūlijs 2016 / 16:25
1
ATBILDĒT
Tad atliek izglītot sabiedrību par to, kas ir tiesnesis kā tiesas nolēmuma obligātais parakstītājs, kas - tiesnesis kā konkrēta strīda izšķīrējs un kas - tiesnesis kā akadēmiķis kritiķis. Tieši šī neizpratne un nenošķiršana jau noved pie situācijām, kad pat tie tiesneši, kas ir augstskolu mācībspēki, vairās no pētniecības un publicēšanās, lai nebūtu jāsaskaras ar lietas dalībniekiem, kuri taisa lielas acis un ir pārsteigti, ka tiesnesis kādā lietā ir piekritis citam viedoklim, nevis kādam no saviem iepriekšējiem publiski paustajiem.
Baraks Osama > Baraks Osama
12. Jūlijs 2016 / 16:27
0
ATBILDĒT
Kā arī, pats par sevi saprotams, nekautrēties atgādināt visām iesaistītajām pusēm par to, ka viena publikācija nav galavārds konkrētajā jautājumā un ar savu esību nekļūst par "doktrīnu", uz ko uzreiz norādīt "juridiskajā literatūrā/tiesību zinātnē atzīts, ka..."
Trainee > Baraks Osama
12. Jūlijs 2016 / 16:42
2
ATBILDĒT
Pilnīgi precīzi, te mēs nonākam līdz kvalitatīvam likumdošanas procesam - ko mums vajag, kā to labāk izdarīt un vai cilvēki sapratīs.
Baraks Osama
12. Jūlijs 2016 / 09:53
0
ATBILDĒT
Attiecībā uz atsevišķajām domām kriminālprocesā uzreiz jāizceļ principiāli atšķirīgais regulējums Kriminālprocesa likumā (516. pants). Tajā ir divas acīmredzamas īpatnības - atsevišķās domas var izteikt ne tikai Augstākās tiesas, bet arī citu tiesu tiesneši, kā arī atsevišķās domas netiek publiskotas, bet gan noglabātas slēgtā aploksnē. Tas liek uzdot jautājumu, kādēļ tiesnešu atsevišķajām domām kriminālprocesā paredzēts acīmredzot pavisam cits mērķis un nav notikusi tā tuvināšana kopējai izpratnei par tiesnešu atsevišķo domu institūtu.
visi numura raksti
Artūrs Spīgulis
Skaidrojumi. Viedokļi
Lietas dalībnieku tiesības iepazīties ar lietas materiāliem administratīvajā procesā
No Informācijas atklātības likumā noteiktā likuma mērķa izriet vispārējais princips – personas tiesības iegūt informāciju ir neierobežotas, ciktāl likumdevējs nav šīs tiesības ierobežojis. Tomēr praksē administratīvā procesa ...
3 komentāri
Vija Kalniņa
Informācija
Profesora Frensisa Džeikoba vieslekcija par prejudiciālo nolēmumu procedūru
2016. gada 1. jūlijā Latviešu biedrības nama Zelta zālē ar vieslekciju "Eiropas Savienības tiesas darbība ar sevišķu uzsvaru uz prejudiciāliem jautājumiem un mijiedarbību ar nacionālajām tiesām" (Funcioning of the European Court of ...
Sandis Bērtaitis
Viedoklis
Sarunas par būtisko. Atskats uz sarunu festivālu “LAMPA”
Jūlija sākumā divas dienas Cēsu pils parkā mierīgā un atbrīvotā atmosfērā norisinājās otrais sarunu festivāls "LAMPA". Festivālu šogad bija apmeklējis trīsreiz lielāks dalībnieku skaits nekā pērn – teju 9000 apmeklētāju. ...
Tīna Lūse
Skaidrojumi. Viedokļi
Kad reklāmas uzraudzība pārvēršas par cenzūru
Šajā rakstā aplūkoti vārda brīvības aspekti reklāmas kontekstā, un, tā kā šī tēma Latvijas tiesību literatūrā iepriekš nav tikusi plaši analizēta, cerams, ka autores paustie argumenti sniegs lietderīgu ieguldījumu turpmākiem ...
4 komentāri
Baiba Vītoliņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Jebkurš komerciāls paziņojums ir jāveido atbilstoši normatīvo aktu prasībām
AUTORU KATALOGS