2011. gada 2. augustā Ints Ķuzis kļuva par Valsts policijas priekšnieku, kas secīgi nozīmē, ka pēc divām nedēļām beidzas viņa piecu gadu pilnvaru termiņš šajā amatā. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis sarunā ar "Jurista Vārdu" apliecināja, ka jaunu kandidātu šim amatam nemeklē un apstiprināšanai Ministru kabinetā virzīs līdzšinējo Valsts policijas priekšnieku. Taču viņa pilnvaras pagaidām plānots noteikt tikai uz diviem gadiem, kuru ietvaros ministrs no I. Ķuža un viņa komandas sagaida ļoti intensīvu darbu un konkrētu uzdevumu izpildi. Tādēļ "Jurista Vārds" nelielā sarunā iztaujāja policijas ģenerāli I. Ķuzi, lūdzot viņa viedokli un novērtējumu šā brīža situācijai Valsts policijā un ieskatu tuvējā nākotnē, kā arī šai intervijai papildus pievienots iekšlietu ministra R. Kozlovska komentārs par uzdevumiem un izmaiņām, kas sagaida policiju, un ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera vērtējums par I. Ķuzi un viņa vadītās iestādes darbu.
Ints Ķuzis: esmu gatavs iet tālāk
Publiski tas jau ir izskanējis, un tomēr – vai varat vēlreiz apliecināt savu piekrišanu arī turpmāk vadīt Valsts policiju, ja Ministru kabinets tā lems?
Jā, esmu piekritis turpināt vadīt Valsts policiju, un šajā sakarā man ir bijušas vairākas sarunas ar iekšlietu ministru. Rihards Kozlovskis man ir izvirzījis attiecīgus uzdevumus, un esmu tos apsvēris, izvērtējis un atradis par racionāliem un ieviešamiem Valsts policijas ikdienā. Līdz ar to arī esmu izteicis gatavību turpināt dienestu, bet, kā jau minējāt, tas būs Ministru kabineta lēmums.
Vai šo piedāvājumu ilgi apsvērāt, ņemot vērā apstākļus, kādos Valsts policija atrodas, proti, lielās krīzes sekas vēl nav pārvarētas?
Pēc savas būtības un dzīves uztveres esmu atbildīgs cilvēks un šo atbildīgo lēmumu nepieņēmu tāpat vien. Sistēmā esmu nostrādājis gandrīz 34 gadus un to ļoti labi pārzinu. Protams, man bija izvēle – iet vai palikt, un es ļoti daudz par to domāju, runāju un konsultējos gan mājās, gan ar kolēģiem, kā pareizi rīkoties. Tā rezultātā esmu sapratis, ka man vēl ir redzējums par Valsts policijas attīstību, un jūtu, ka man vēl ir, ko no sevis dot šai sistēmai. Tomēr, ja kādā brīdī sapratīšu, ka mani resursi ir izsmelti un vairs nevaru būt noderīgs, nevienu brīdi nesēdēšu šajā amatā, lai tikai turētos pie krēsla un atsēdētu termiņu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes