Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Intervija

19. Jūlijs 2016 /Nr.29 (932)

No Valsts policijas prasa konkrētas pārmaiņas
Ints Ķuzis, Rihards Kozlovskis un Ēriks Kalnmeiers intervijā “Jurista Vārdam”
9 komentāri
Foto: Zane Bitere, LETA

2011. gada 2. augustā Ints Ķuzis kļuva par Valsts policijas priekšnieku, kas secīgi nozīmē, ka pēc divām nedēļām beidzas viņa piecu gadu pilnvaru termiņš šajā amatā. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis sarunā ar "Jurista Vārdu" apliecināja, ka jaunu kandidātu šim amatam nemeklē un apstiprināšanai Ministru kabinetā virzīs līdzšinējo Valsts policijas priekšnieku. Taču viņa pilnvaras pagaidām plānots noteikt tikai uz diviem gadiem, kuru ietvaros ministrs no I. Ķuža un viņa komandas sagaida ļoti intensīvu darbu un konkrētu uzdevumu izpildi. Tādēļ "Jurista Vārds" nelielā sarunā iztaujāja policijas ģenerāli I. Ķuzi, lūdzot viņa viedokli un novērtējumu šā brīža situācijai Valsts policijā un ieskatu tuvējā nākotnē, kā arī šai intervijai papildus pievienots iekšlietu ministra R. Kozlovska komentārs par uzdevumiem un izmaiņām, kas sagaida policiju, un ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera vērtējums par I. Ķuzi un viņa vadītās iestādes darbu.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
0
11
komentāri (9)
9 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
vēl_viens_policists
19. Jūlijs 2016 / 20:45
5
ATBILDĒT
Skaisti jau izskatās, no malas tā Kriminālpolicijas uzlabošana, tomēr patiesībā tā nesanāks. Jau tagad Kārtības policija ar bažām gaida šos jaunievedumus, kurus Kriminalka nevar vien sagaidīt, jo tad varēs Kārtības policiju ar visādiem uzdevumiem nokraut, bet paši tikai kontrolēs k/p izpildes procesus. Kamēr Ķuža kungs vada policiju, tikmēr Kriminalkai ir nepelnīti priviliģēts statuss, tas ir, atbildības pamazāk, bet visādu labumu - tā pavairāk.
Kā nu kuram > vēl_viens_policists
20. Jūlijs 2016 / 07:57
0
ATBILDĒT
Jau tagad Kriminālpolicijā ir vakantas inspektoru un vecāko inspektoru vietas, tāpēc ir visas iespējas iet un izbaudīt to "atbildības pamazāk, bet visādu labumu - tā pavairāk", "Kārtības policiju ar visādiem uzdevumiem nokraut".
Tikai tad būs reāli jāiespringst, jo būs pašam ar savu galvu jādomā, nevarēs apvienot divus un vairākus darbus, būs 5 dienu darba nedēļa ar neprognozējamām darba laika beigām + dežūrām + termiņiem utt.
ai_bi > Kā nu kuram
20. Jūlijs 2016 / 08:22
2
ATBILDĒT
Vai tikai tās vakantās inspektora un vecākā inspektora vietas Kriminālpolicijā nav izveidojušās tāpēc, ka nepietiek (arī "priviliģētajiem") izglītības ? Un, kāpēc gan palielināja štata vietas VP GKPP VOSAB (Vēstniecību, MK un Saeimas apsardze)? Pareizi. Uz turieni pārcelti Kriminālpolicija inspektori un vecākie inspektori. Vai tad tā nav īpaša attieksme?
to ai_bi > ai_bi
20. Jūlijs 2016 / 18:36
0
ATBILDĒT
Vakantas tās vietas bija jau tad, kad par izglītības atbilstību nevienam galva nesāpēja. Jo kriminālpolicija kā reiz ir tā vieta, kur jāstrādā melnu muti un tempā.
Izglītība, karjera un statuss
19. Jūlijs 2016 / 15:13
0
ATBILDĒT
Izglītība - izveidojusies nožēlojama situācija, policijai nav nepieciešami juridiski izglītoti cilvēki, jo bakalauri, maģistri un doktori, vienā katlā metami.
Karjera - ja neesi kluss un viegli bīdāms kā lelle, tad vadības krēslu tev neredzēt. Reģionam izdevīgāk ielikt sev pakļautībā cilvēku, kurš nerunās pretī un neiesprings par savu darbinieku darba apstākļiem.
Statuss - piemēram, kas ir izmeklētājs? Izmeklētāja darbu nevēlās pieskaitīt pie juridiskā stāža, neskatoties uz to, ka izmeklētājs strādā ar dažādiem normatīvajiem aktiem. Tikmēr VID jurists, kurš uzraksta pieteikumu policijai un saskaita valstij radītos zaudējumus, ir jurists un iegūst juridisko stāžu.

Ir virkne tehnisko risinājumu, kā ekonomēt un atvieglot izmeklētāju darbu, kas neprasa papildus finanses - mūsdienās izmeklētājs ir pārņēmis sekretāra pienākumus - pielīmē, nogriez, sašuj un aizved.
Endo > Izglītība, karjera un statuss
19. Jūlijs 2016 / 17:25
2
ATBILDĒT
Nepiekrītu Jūsu viedoklim šādu apsvērumu dēļ:
Pirmkārt, visi policisti nav vienā maisā bāžami neatkarīgi no izglītības.
Lai mēs varētu argumentēt par šo jautājumu, jāpieņem, ka Jūs ziniet vismaz 5 policistus ar doktora grādu, kas nebūtu lielāki vai mazāki priekšnieki. Es personīgi zinu tikai 1 šādu policistu, lai arī Valsts policijā strādāju pietiekami ilgi. Konkrētajā gadījumā šis policists ātri vien pēc doktora grāda iegūšanas pameta Valsts policiju. Līdz ar to es secinu, ka tiem kuriem pietiek prāta un izturības, lai iegūtu doktora grādu, pietiek arī prāta, lai ātri pamestu arī pašu Valsts policiju.

Otrkārt, Likuma par policiju 1.pantā ir skaidri un gaiši pateikts, ka Valsts policija ir militarizēta iestāde ar no tā izrietošo subordinācijas principu. Jāatzīmē, ka šo principu Valsts policijā ievēro ļoti stingri, līdz ar to vainot kādus priekšniekus "bezmugurkaulībā" no Jūsu puses manuprāt ir divkosīgi un lieki, jo nav šaubu, ka viņu atrašanās amatā ir pilnībā atkarīga šī principa ievērošanas un ikviens no viņiem to lieliski apzinās.

Treškārt, policisti nav sekretāri. Es teiktu, ka absolūts vairums ir procesuālo uzdevumu izpildītāji. Ko priekšnieks liek - to arī dara. Jebkāda iniciatīva un pašdarbība ir sodāma.

Un ja mēs atgriežamies pie sāpes par juridisko stāžu, tad atbilstoši Profesiju klasifikatoram, jurists ir profesija, kas prasa ne tikai noteikta veida un apjoma zināšanas, bet arī spēju tās pastāvīgi pielietot. Kā jau minēju, tad policisti (protams ne visi, bet kādi 80% Valsts policijā gan) ir tikai izpildītāji.
Nu kā lai šādas personas sevi cienošs jurists pieskaita savam pulkam?
Ainārs > Endo
19. Jūlijs 2016 / 17:37
0
ATBILDĒT
Tagad skaidrs, kāpēc mums tie policisti ir tādi, kādi ir - viņi ir tikai izpildītāji, kuriem pašiem nekas nav jādomā :D Kas rakstīts instrukcijā, to dara. To jau varētu darīt arī tikai pamatizglītību...
jurists
19. Jūlijs 2016 / 14:37
0
ATBILDĒT
Ko nozīmē "Taču viņa pilnvaras pagaidām plānots noteikt tikai uz diviem gadiem"?!!
Likumā ir paredzēts, ka Valsts policijas vadītāju amatā ieceļ uz pieciem gadiem. Līdzīgi kā citu iestāžu vadītāju gadījumos, arī Valsts policijas priekšnieku nevar iecelt uz īsāku termiņu.
Protams, priekšnieku vienmēr var atvaļināt, bet tas jau ir cits stāsts.

Mēs dzīvojam tiesiskā valstī vai politiķu iegribu valstī?
policists
19. Jūlijs 2016 / 09:02
0
ATBILDĒT
Veidojot jaunas struktūras un pārliekot no vienas struktūrvienības uz citu uzdevumus, kas tik un tā ir pildāmi, kvalitāti uzlabot nav iespējams. Runājot par atalgojumu un motivāciju, jāsaka, ka amatos parasti saliek čomus, prēmijas saņem tie paši, bet no ierindas darbiniekiem prasa tādu darba kvalitātes līmeni, kuram nav sagatavojuši. Vairāk par 250 iekšējiem normatīvajiem aktiem eksistē, kurus darbiniekam ir jāievēro, bet kuri visi nemaz nav pieejami.
Veidojot jaunas struktūras un pārliekot no vienas struktūrvienības uz citu uzdevumus, kas tik un tā ir pildāmi, kvalitāti uzlabot nav iespējams. Runājot par atalgojumu un motivāciju, jāsaka, ka amatos parasti saliek čomus, prāmijas saņem tie paši, bet no ierindas darbiniekiem prasa tādu līmeni, kuram nav sagatavojuši. Par Stradiņu izglītības kvalitāti labāk paklusēt...
Var reorganizēt līdz bezsamaņai, taču kāda tam jēga?
visi numura raksti
Sergejs Rudāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Ekspromisoriskā galvinieka atbildība: subsidiāra, solidāra vai kumulatīva
Tiesu praksē jau pirms vairākiem gadiem nostiprinājās atziņa, ka galvinieks nav solidāri atbildīgs kopā ar galveno parādnieku.1 Augstākā tiesa pareizi norādīja, ka galvinieka solidāra atbildība nonāktu pretrunā ar galvojuma ...
4 komentāri
Gatis Litvins
Viedoklis
Notāra uzdevums tiesiskas valsts nodrošināšanā
Tieslietu ministrija ir izveidojusi darba grupu, lai vērtētu nepieciešamību noteikt notariālu apliecināšanu nekustamā īpašuma atsavināšanas darījumiem. Notikušas vairākas darba grupas sēdes. Drīzumā darbs tiks pabeigts ar Tieslietu ...
18 komentāri
Laura Jambuševa
Skaidrojumi. Viedokļi
Ielas kā publiskas lietas lietošanas tiesību un pamattiesību mijiedarbība
Autore jau iepriekš "Jurista Vārdā" ir publicējusi rakstus par ielas kā publiskas lietas statusu un tās parasto, kā arī sevišķo lietošanu. Savukārt šis, tēmu noslēdzošais, raksts ir veltīts ielas lietošanas tiesību un ...
11 komentāri
Dace Šulmane
Juridiskā literatūra
Klajā nācis Latvijas Universitātes 74. zinātniskās konferences rakstu krājums
Ar plenārsēdi "Ārvalsts investīcijas: kad tiesības mijiedarbojas" šā gada 5. februārī Juridiskā fakultāte iesāka savu ražīgo ikgadējo dalību Latvijas Universitātes (LU) 74. zinātniskajā konferencē, kurā fakultātes ...
2 komentāri
Baiba Lielkalne
Tiesību politika
Atziņas no diskusijas par labu korporatīvo pārvaldību
Šā gada 2. jūnijā – dienā, kad Latvija tika oficiāli uzaicināta kļūt par pilntiesīgu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalsti, – tika uzsākts četru diskusiju cikls par labu korporatīvo ...
AUTORU KATALOGS