Latvijas Republikas Patentu valdes Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes priekšsēdētāja Dace Liberte intervijā "Jurista Vārda" tieslietu redaktorei Vijai Kalniņai
2015. gada 16. decembrī tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (pārstrādātā redakcija), kura, salīdzinot ar iepriekšējo direktīvu, paredz plašāku jautājumu klāstu, kurā dalībvalstīm ir jāunificē savi normatīvie akti preču zīmju reģistrācijas un aizsardzības jomā. Latvijas Republikas Patentu valdes Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes priekšsēdētāja Dace Liberte intervijā žurnālam "Jurista Vārds" stāsta par direktīvas tapšanas iemesliem, galvenajām izmaiņām un priekšrocībām, ko jaunais regulējums dos uzņēmējiem.
D. Liberte intervijā atklāj gan jautājumus, par kuriem dalībvalstu starpā ir bijis grūti panākt vienošanos, gan arī par Latvijai nepierastiem jaunievedumiem, ko paredz direktīva, savu stāstījumu ilustrējot ar interesantiem piemēriem no prakses.
Kādi ir galvenie iemesli jaunās direktīvas tapšanai?
Iepriekšējā direktīva – Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2008/95/EK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (kodificēta versija), kas tiek saukta arī par Pirmo direktīvu, – ir diezgan sena. Tās bāze tika izstrādāta 1988. gadā, bet 2008. gadā tā tika pārstrādāta, to kodificējot. Kopš Pirmās direktīvas pamatu izstrādes ir pagājuši gandrīz 30 gadi, un jau 2010. gadā bija sajūta, ka ir mainījusies Eiropas Savienības (ES) biznesa vide un ir mainījušās tehnoloģijas, kas ietekmē preču zīmju reģistrācijas procedūru.
Turklāt jāņem vērā, ka tad, kad pirmo reizi mēģina harmonizēt un tuvināt dalībvalstu normatīvo regulējumu noteiktā jomā, dalībvalstu līdzšinējās prakses lielākoties ir diezgan atšķirīgas, un tiek atrasts viens aspekts, kas tiek harmonizēts. Paejot laikam un visiem pierodot pie vienotā regulējuma, var mēģināt harmonizēt kaut ko vairāk, jo tad tas dalībvalstīm ir vieglāk. Kā to varēja just visās sarunās par jaunās direktīvas projektu, dalībvalstis diezgan sāpīgi uztver to, ka viņām kaut kas būs jāmaina, jo katram liekas, ka viņa prakse un tas, kā viņš ir darījis, ir pats labākais.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes