ŽURNĀLS Viedoklis

20. Septembris 2016 /Nr.38 (941)

Izjaukta tiesneša amata atlīdzības attiecība ar valsts pārvaldes amatu atlīdzību
12 komentāri
Asoc. prof. Dr. iur.
Jānis Neimanis
Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta tiesnesis, Tiesnešu disciplinārkolēģijas loceklis 

1. Ceturtdien, 15. septembrī Saeima ārkārtīgā steigā pieņēma likumprojektu "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā".1 Tas paredz:

1) piešķirt Ministru kabinetam tiesības noteikt Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu (darbinieku) mēnešalgas apmēru, tostarp 12. mēnešalgu grupā – līdz 2200 eiro;

2) iestāde savu būtisko funkciju nodrošināšanai var noteikt īpaši svarīgus amatus, kuru mēnešalgas aprēķināšanā var piemērot koeficientu līdz divi.

Projekts pamatots ar nespēju piesaistīt atbilstošus pretendentus dienestam valsts pārvaldē neadekvāti zemā atalgojuma dēļ, bet daļā par Valsts ieņēmumu dienesta atalgojumu – arī ar funkcijas nozīmību un iestādes vadītāja atbildības līmeni par valsts budžeta administrēšanu. Anotācijā norādīts, ka projektam nav ietekmes uz tautsaimniecības attīstību un tam nav ietekmes uz Latvijas starptautiskajām saistībām.

I

2. Šāds likums izjauc tiesneša dienesta atlīdzības attiecību ar valsts pārvaldes dienestā izmaksājamo atlīdzību, nebalstās uz vienotiem principiem, un šīs attiecības disproporcija ir acīmredzami nesamērīga.

komentāri (12)
12 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
sm.
23. Septembris 2016 / 19:16
0
ATBILDĒT
Būtiski stiprināt ex-ante kontroli likumdošanā. Likumdevēja patvaļa kļūst arvien izteiktāka - nevērtē ietekmi uz pamattiesībām (NĪN konfiscējošais raksturs), tiesību sistēmu (autora piemērs), 3.lasījuma priekšlikumi (pašvaldību kompetence samazināt SEZ nodokļu atlaides).

Likumdevēja griba paliek apglabāta komisiju audiofailos.

Ja persona tiek ar normatīvo aktu aizskarta, jāpārvar augsta barjera konstitucionālās sūdzības iesniegšanai ST. Bet, ja iespējamais pārkāpums ir ārpus subjektīvo tiesību loka, konstitucionālās kontrole netiek pat iedarbināta.

Lai saglābātu checks&balances, ST jābūt aktīvākai labas likumdošanas principa konkretizēšanā.
Inese
23. Septembris 2016 / 12:56
7
ATBILDĒT
Varbūt augsti godātais profesors būtu ar mieru arī nedaudz komentēt tiesnešu atalgojuma otru daļu - piemēram, piemaksas par darba stāžu (no cik nostrādātiem gadiem un kādā apmērā), par papildus sociālajām garantijām, piemēram, gandrīz divu mēnešu apmaksāto atvaļinājumu utt.
Ēriks > Inese
26. Septembris 2016 / 09:50
2
ATBILDĒT
Likumā tik sarežģīti uzrakstīts,ka nepieciešams komentārs? Mazi burtiņi?Biezāka brille nepalīdz?
Seskis
21. Septembris 2016 / 16:49
9
ATBILDĒT
Ir acīmredzami, ka tiesneša, kura funkcijās ietilpst kontrolēt valsts pārvaldes iestāžu augstāko amatpersonu lēmumu un rīcības tiesiskumu, maksimālā un arī faktiskā mēnešalga kļūst ievērojami zemāka par kontrolējamā maksimālo mēnešalgu (citāts iz raksta).
Godātais autors ir izmantojis pasaulīgās valsts iekārtas varas vertikāli, kur lielākam atbildības apjomam piemēro augstāku atalgojuma latiņu. Diemžēl varas dalīšanas princips un svaru - pretsvaru teorija izpildvaru un tiesu varu izvieto atšķirīgās dimensionālās kvalitātēs. Piemēram, VID ģenerāldirektors kā pasaulīgās varas stūrakmens ir cieši piezīdies materiālās pasaules māla smaguma piesātinātajām porām. Iegremdējot rokas bāreņu un atraitņu asaru un asiņu slacītajās zelta monētu lādēs, viņa vienīgais mērķis ir vēl lielāks materiālo labumu apjoms, neņemot vērā pazudināto dvēseļu skaitu. Saprotams, ka VID ģenerāldirektoram svarīgi ar savu atalgojuma līmeni reprezentēt veiksmīga un enerģiska plēsoņas raksturtēlu, jo tikai tādas būtnes var izraut atraitnei no rokām sarepējošo maizes garozu, un no brēcoša bāreņa miesām izdīrāt silti pulsējošu nieri, un pacelt virs galvas, demonstrējot valsts varas noteiktību nodokļu piedziņas jomā.
Tiesneša un VID ģenerāldirektora attiecības atzīmējuši Rakstos zīmju tulkotāji un viedie krīvi. Nespēdams taisīt sprieduma rezolutīvo daļu, tiesnesis devās tuksnesī un gavēja 40 dienas, kur tapa no VID ģenerāldirektora puses kārdināts. Augstā amatpersona uzbūra vīziju, kur tiesnesim bija garantēta vieta VAS „Latvijas Dzelzceļš" valdē un visi ienākumi no PVN summas par zelta tirdzniecību. Tomēr tiesnesis atteicās, jo pastāvīgā dzīve askēzē bija nostiprinājusi viņa ticību Tiesiskumam. Atsakoties no dārgām drēbēm, podagru izraisošas pārtikas, lepniem auto un pastāvīgas dzīvevietas, tiesnesis bija ieguvis iekšējo Temīdas apstaroto mieru un pārliecību. Tiesneša dvēsele atģidājās seno patiesību, ka nekas tā nesagrauj cilvēka būtību un tieksmi pēc taisnības kā labklājība, un tāpēc uzstājīgi kliboja tālāk Temīdas staru virzienā pa mālaino pasaulīgās matērijas grunti, lai gan papēdī bija iekodies zelta teļš, bet apkārt dārdēdamas gāzās Molocha statujas, pildītas ar skanošiem pimberiem un ozeriņiem.
Jā, tieši atteikšanās no pasaulīgajiem labumiem ir piešķīrusi tiesnesim varu pazemināt to lepnāko un augstāko, bet paaugstināt to zemāko. Paldies likumdevējam, kurš ievēro šo kārtību, un nodrošina tiesnešu un tiesu darbinieku eksistenci optimālā Tiesiskuma ģenerēšanas amplitūdā!
Žube
20. Septembris 2016 / 14:07
1
ATBILDĒT
Latvija ir brīnumzeme. Vajag ļaut apvienot advokāta un tiesneša amatus. Advokāti ir universāli, tiesneši varēs piepelnīties.
Jurčiks > Žube
22. Septembris 2016 / 14:57
0
ATBILDĒT
Par advokātu nevajag pārspīlēt, bet ir valstis tiesneši drīkst darboties arī kā šķīrējtiesneši šķīrējtiesās. Uz sitienu neatceros, kurās tieši, taču šķiet, ka Skandināvijas valstīs tā bija...
Alberta ielas bruģis
20. Septembris 2016 / 09:36
1
ATBILDĒT
Tiesiskuma koalīcija ilgstoši un stabili mums ir nodrošinājusi, ka 1.instances tiesnesis uz rokas pelna nedaudz virs 1100,- EUR. Turpretī, piemēram, Rietumeiropas līmenī, tiesnešu atalgojums ir ap 10 000 EUR mēnesī. Tiesneša palīgs, kas sagatavo nolēmumu projektus un ir tiesneša atbalsts, saņem uz rokas ap 500 EUR. Pārliecinoši un stabili.

Ar šādu atalgojuma sistēmu mēs tiesās dabūsim tikai studentus, kas prakses nolūkā atnāks pastrādāt paralēli studijām un tiesnešus, kas strādā tikai idejas dēļ. Neko vairāk.

Nesaistīti. Vieglāk masu medijiem bļaut, ka kāds pelna vairāk, piemēram, atsevišķi ZTI vai MNA, nevis bļaut par to, ka tiesu varas augstākās amatpersonas pelna celtnieka līmeņa algas.
Drama Queen > Alberta ielas bruģis
20. Septembris 2016 / 13:39
5
ATBILDĒT
Salīdzinājumi ar Rietumeiropas vai kaut vai Igaunijas algu "līmeni" vienmēr ir slideni - gan medicīnā, gan tiesu sistēmā, gan izglītībā. Kurš gan no mums negribētu dzīvot kā bagāto valstu advokāts vai tiesnesis?
Tomēr vispirms visiem ar skaidru apziņu jāielūkojas Latvijas valsts naudas makā un jāsaprot, ka nauda kokos neaug. Kad (ja) valsts ekonomika izaugs līdz "Eiropas līmenim", būs samazināts birokrātiskai aparāts (tai skaitā tiesās) un normalizēta valsts pārvalde (piemēram, beidzot ieviesta saprātīga medicīnas nozares organizācija), turklāt visi vairāk vai mazāk maksās nodokļus un beigs piedalīties korupcijā, tad arī varēs gribēt attiecīgas algas, jo tikai tad naudas budžetā varētu būt pietiekami "Eiropas līmenim".
Līdz tam censties pārbļaut pārējos (skolotājus, mediķus, ierēdņus) ar prasību pēc lielākas algas ir bezcerīgi un arī bezkaunīgi un tas stipri vien atgādina nabagu plūkšanos ap pāris drupačām ēdiena vai arī sēdēšanu katram savā stikla tronī un realitātes neredzēšanu.
Jurčiks > Drama Queen
22. Septembris 2016 / 14:59
1
ATBILDĒT
Par salīdzināšanu ar "vecajām" Rietumvalstīm piekrītu, bet kāpēc nevar salīdzināt ar Igauniju?
Drama Queen > Jurčiks
18. Oktobris 2016 / 13:21
0
ATBILDĒT
Igaunijā sen ir izdarītas lietas, kas mums vēl sapņos nerādās:
1) valsts pārvalde ir maza, moderna un efektīva,
2) medicīnā darbojas obligātā apdrošināšana (pret kuru mums ir liela bļaušana), tāpēc ārstiem ir normālas algas un nevajag aploksnes
3) korupcija tiek reāli (nevis uz papīra kā Streļčenoka kantorītī) apkarota - par to var pārliecināties katrs, pamēģinot piesolīt Igaunijā kukuli
4) nodokļu maksāšana ir neizbēgama kā nāve
5) tiesas ir daudz efektīvākas par Latviju (mazāk tiesnešu uz iedzīvotāju skaitu), jo daudzi strīdi tiek novērsti pirms tiesas, ko veicina arī obligātais notariālais akts nekustamo īpašumu darījumos u.c. mehānismi.
Rezultātā - naudas Igaunijas budžetā ir proporcionāli daudz vairāk nekā Latvijas kasē, un pietiek gan nedaudzo tiesnešu algām, gan valsts aizsardzības budžetam.
Magone > Alberta ielas bruģis
20. Septembris 2016 / 09:51
0
ATBILDĒT
Tādā veidā mēs iegūstam/veicinām arī korumpētību tiesnešu vidū, kas ir viena no patiesajām maksātnespējas problēmām, jo gala vārda noteicējs ir viens tiesnesis, kura lēmums ir nepārsūdzams.
blueberry
20. Septembris 2016 / 08:24
0
ATBILDĒT
Pilnīgi piekrītu! Un vispār, mūsdienās likumus veido tik sadrumstaloti, bez jebkādas sistēmas, bez ilgtspējīgas idejas, ka tajos ir grūti orientēties, grūti izprast likumdevēja gribu. Ja agrāk bez visām tehnoloģiskajām iespējām bija iespējams orientēties tiesību normās, ja vien izprati sistēmu un galveno ideju, tad šobrīd ir sadrumstalota gan sistēma, gan arī likumdevēja mērķi.
visi numura raksti
Rolands Neilands
Skaidrojumi. Viedokļi
Fiktīvie īres līgumi
Latvijas Republikas Civillikuma1 (turpmāk – Civillikums) 1. pantā ir ietverts labas ticības princips – tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības. Šis princips nozīmē to, ka katram savas subjektīvās ...
12 komentāri
Vija Kalniņa
Informācija
Pasaules līmeņa starptautisko tiesību konferencē meklē risinājumus mūsdienu krīzēm  
No 2016. gada 8. septembra līdz 2016. gada 10. septembrim Rīgā norisinājās 12. Eiropas Starptautisko tiesību biedrības (European Society of International Law – ESIL) konference, kas bija veltīta starptautisko tiesību darbības un ...
Sannija Matule
Juridiskā literatūra
Pirmās nepieciešamības prece administratīvajās tiesībās  
2016. gada 9. septembrī Latvijas Universitātes (LU) Mazajā aulā ar pasākuma vadītāja Gunāra Kusiņa tematikai piemeklētajiem ievadvārdiem notika "nekad, nevienam un nekur nepārsūdzamā akta" – mācību grāmatas "Administratīvās ...
Valsts prezidenta kanceleja
Informācija
Valsts prezidents rosina uzlabot likumdošanas procesa kvalitāti
Šī gada 12. septembrī Valsts prezidents Raimonds Vējonis Saeimai nosūtījis priekšlikumus likumdošanas procesa pilnveidošanai un likumu kvalitātes uzlabošanai.
Pauls Jansons
Skaidrojumi. Viedokļi
Īres tiesības Latvijā: problēmas un to risināšanas prioritātes
Raksts tapis kā atbildes reakcija un aicinājums uz diskusiju, pamatojoties uz publiskajā vidē izskanējušo informāciju, ka Ekonomikas ministrija ir atsākusi darbu pie jauna īres likuma izstrādes. Autors nepiekrīt 2016. gada ...
2 komentāri
AUTORU KATALOGS