Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Viedoklis

4. Oktobris 2016 /Nr.40 (943)

Par kļūdainu Civilprocesa likuma 56. panta otrās daļas komentāru
9 komentāri
Arta Snipe
zvērināta advokāte, ZAB "Amicus Curiae" vadītāja
Normunds Šlitke
zvērināts advokāts, ZAB "iLAW" vadītājs

Praksē piemērojot Civilprocesa likuma komentārus, aicinām izvērtēt tajos pausto tēžu atbilstību šobrīd spēkā esošajiem ārējiem normatīvajiem aktiem – gan procesuālajām normām, gan normām, kas ietvertas citos ārējos normatīvajos aktos.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
11
1
komentāri (9)
9 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Seskis
4. Oktobris 2016 / 10:59
0
ATBILDĒT
Dokumentu eletroniska nosūtīšana nav raksturīga Tiesām, kur procesuālo dokumentu nosūtīšanu reglamentē speciālās paražu tiesības, piemēram, Tiesas nolēmums, ar kuru lieta tiek izskatīta pēc būtības, tiek taisīts uz ādas, kas nodīrāta lietu zaudējušajam procesa dalībniekam no muguras. Jāņem vērā jau komentāros norādītais arguments, ka tiesnesim var nebūt elektroniskā paraksta. Piemēram, ja nolēmumu pieņem Tiesa, tiesnesim var nebūt vispār paraksta tiesības (tiesnesim nav rīcībspējas u.c. varianti). Papildu riski - elektroniski sūtītu dokumentu 99% gadījumu pārtver datorurķi, kuri sagroza sūtījuma tekstu, turklāt Tiesu datortīkli vienmēr ir noslogoti, ievietojot interneta maksas lejupielādes vietnēs jeb torentos nolēmumu beta versijas, kas procesa dalībnieku forumos tiek aktīvi analizēti un komentēti, sagaidot nākošos nolēmumu labojumus un versijas. Piemēram, torentos jau esot atrodama sprieduma beta versija Maksimas lietā.
Armands
4. Oktobris 2016 / 10:42
0
ATBILDĒT
Kopumā piekrītot rakstā paustajam viedoklim, varu piebilst, ka, cik man zināms, tad cēlonis problēmai nodrošināt nolēmuma izniegšanu elektroniskā formā ar drošu elektronisko parakstu un laika zīmogu ir apstāklis, ka konkrētajiem tiesnešiem vienkārši nav elektroniskā paraksta. Manuprāt, jautājums par elektronisko parakstu būtu jārisina tiesu sistēmas līmenī, nevis katram tiesnesim individuāli.
Alberta ielas bruģis > Armands
4. Oktobris 2016 / 14:35
1
ATBILDĒT
Visbēdīgākais, ka pirms aptuveni 10 gadiem, ja nemaldos, visiem tiesnešiem un tiesneša palīgiem, tika izdalīti elektroniskie paraksti ar visiem čipiem un lasīšanas iekārtām. Rezultējās tas viss ar to, ka visas ierīces laiski mētājās galda atvilktnēs.

Par kādu 21.gs tiesās var būt runa, ja Tiesu administrācija pa visu šo laiku nav nodrošinājusi normālu izejošās korespondences uzskaiti. Ja apskatām saņemtos tiesas dokumentus, nav neviena izejošā reģistrācijas numura.
Jurčiks > Alberta ielas bruģis
5. Oktobris 2016 / 11:31
0
ATBILDĒT
Bet iekš kā ir sāpe? Iekš tā, ka tiesas sūta lietas dalībniekiem viltotus nolēmumu norakstus un kopijas?

Manuprāt tas vispār ir anahronisms, ka tiesneši paraksta norakstus. Tiesnešiem būtu jāparaksta tikai nolēmuma oriģināls, pārējo darbu var veikt kanceleja.
Magone > Alberta ielas bruģis
4. Oktobris 2016 / 17:25
0
ATBILDĒT
Tomēr atrodas tiesneši, kuriem arī pašlaik ir elektroniskais paraksts (varbūt pirkuši par saviem personīgajiem līdzekļiem:)). Šogad saņēmu divus elektroniski parakstītus tiesu nolēmumus no tiesām. Vaaauuuuu!
Arta Snipe > Magone
4. Oktobris 2016 / 17:33
0
ATBILDĒT
Protams, ka ir! Katru reizi, kad elektroniski saņemu, piemēram, lēmumu par pieteikuma atstāšanu bez virzības un nekavējoties varu novērst trūkumus (ar e-parakstītu dokumentu), rodas prieks par to, ka tomēr spējam lietas izdarīt veikli, operatīvi. Arī TIS ir kaut kas lielisks, ja vien visi tiesu darbinieki to pilnvērtīgi izmantotu un ja tajā esošajiem dokumentiem būtu juridisks spēks (bet ikdienas darbu tas atvieglo jau tagad).
Praksē piemērojot Civilprocesa likuma komentārus?
4. Oktobris 2016 / 10:36
0
ATBILDĒT
"piemērot" komentārus, vai tur kādam galvā skalojas?
komentāri ir palīgavots, un tos nevar piemērot, t.i., ar palīgavotu nevar pamatot ne rezolutīvo, ne nolēmuma daļu.
Arta Snipe > Praksē piemērojot Civilprocesa likuma komentārus?
4. Oktobris 2016 / 10:41
3
ATBILDĒT
Es tik skarba (publiski) neatļāvos būt, bet... nu ja...
Praksē, diemžēl, ar šo palīgavotu tiek pamatota ne vien kancelejas darbinieku rīcība, bet arī tiesu nolēmumi! Nekādā ziņā neatzīstu to par pareizu pieeju, un tieši tāpēc - rakstu.
Magone
4. Oktobris 2016 / 09:12
3
ATBILDĒT
Paldies, par rakstu. Praksē diezgan bieži nākas pārliecināties, ka tiesneši ir aizmirsuši, kas ir tiesību avoti Latvijā (atsaucas uz viedokļiem, piemēram, uz Maksātnespējas administrācijas grāmatā pausto viedokli), nemaz par kritisko domāšanu nerunājot.
visi numura raksti
Sannija Matule
Numura tēma
Darba tiesību aktualitātes un normu piemērošanas izaicinājumi
Kā secināts šajā numurā publicētā rakstā, darba tiesības ir nozare, kas bieži piedzīvo normatīvo aktu izmaiņas, un, apkopojot datus, redzams, ka pēdējo desmit gadu laikā grozījumi Darba likumā ir veikti teju ik gadu. Arī šobrīd ...
Nataļja Mickeviča, Kaspars Rācenājs
Numura tēma
Darba likuma grozījumi: sociālie partneri atkal pie sarunu galda
Raksta mērķis ir sniegt pārskatu par atsevišķiem Darba likuma grozījumu jautājumiem, kuri ir un būs diskusiju darba kārtībā un kuru izskatīšana raisīs spraigas sociālo partneru debates, kā arī piedāvāt autoru redzējumu par šo ...
Vineta Čukste-Jurjeva, Normunds Orols
Numura tēma
Atlīdzības apmērs par neizmantoto atvaļinājumu pirms un pēc 2015. gada 1. janvāra
Saskaņā ar Darba likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 2015. gada 1. janvārī, tika grozīta Darba likuma 149. panta piektā daļa, skaidri nosakot, ka darba tiesisko attiecību izbeigšanas gadījumā darba devējam ir pienākums izmaksāt ...
1 komentāri
Kitija Bite
Numura tēma
Atsevišķi darba uzskaites un samaksas jautājumi summētajā darba laikā
Rakstā autore analizē praksē aktuālus summētā darba laika problēmjautājumus, ja darbiniekam iestājas pārejoša darbnespēja darba grafikā noteiktās atpūtas dienās.
Kristīne Markus, Aleksandra Bazarova
Numura tēma
Darbinieka tiesības uz privāto dzīvi Eiropas Cilvēktiesību tiesas skatījumā
Raksta mērķis ir aplūkot Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) praksi jautājumā par darbinieka tiesībām uz privāto dzīvi un analizēt, vai spriedums lietā "Barbulescu pret Rumāniju", kas guva plašu rezonansi ...
2 komentāri
AUTORU KATALOGS