ŽURNĀLS Intervija

18. Oktobris 2016 /Nr.42 (945)

Eiropas Savienības Tiesa nav likumdevējs
Koens Lenaerts intervijā JURISTA VĀRDAM
Dr.iur.
Dace Šulmane
 
Boriss Koļesņikovs

Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk –EST) loma mūsdienu Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību izpratnes un piemērošanas jomā ir nepārvērtējama. Tās spriedumu analīze kļuvusi par neatņemamu ES dalībvalstu tiesu darba ikdienu. Tāpēc ir loģiski, ka pastāvīga būšana daudzu ne tikai juridisku, bet arī tiesībpolitisku izšķiršanos epicentrā prasa daudz komunikācijas, skaidrojumu un sadarbības no pašas EST un tās tiesnešiem. Tradicionāli EST prezidents ir galvenā runas persona dažādos Eiropas un pasaules līmeņa diskusiju forumos, kuros tiek skatīta ES un tās tiesību loma. Pēc Satversmes tiesas ielūguma EST prezidents Koens Lenaerts šogad viesojās arī Latvijā, lai piedalītos starptautiskā konferencē "Konstitucionālās tiesas aktīvisms demokrātiskā valstī", kas bija veltīta Satversmes tiesas 20. gadadienai. Konferences ietvaros K. Lenaerts sniedza arī interviju žurnālam "Jurista Vārds".

Iesākumā vēlētos uzdot jums visai vienkāršu un reizē sarežģītu jautājumu par EST lomu: vai EST piemēro tiesības vai tās rada? Un kur EST rod vispārējo tiesību principu pamatavotus?

EST gan veido, gan piemēro tiesības. Tas varbūt var izklausīties ļoti formāli, bet mums būtu jāatsaucas uz Līguma par Eiropas Savienību (turpmāk – LES) 19. pantu, kurā teikts, ka EST ir tiesības interpretēt ES tiesību aktus, tostarp līgumus, un vērtēt to piemērošanu. Ne daudzi ir ievērojuši šo precīzo panta formulējumu. Šāds panta formulējums ir jau pastāvējis kopš Romas līguma (numerācija, redakcija mazliet mainījusies), bet jēdziens "tiesības" (the law) ir ticis saglabāts.

Es to uzsveru pavisam vienkārša iemesla dēļ: LES autori apzinājās, ka Eiropas Kopiena un vēlāk ES nevarēs ilgtermiņā funkcionēt kā pastāvīga juridiskā iekārta, proti, ES nav iespējama vispārējo tiesību principu attīstība, interpretācija un juridiskā konstrukcija tādā veidā, kā tas notiek dalībvalstīs.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Latvijas tiesu sistēmas un tiesību aizsardzības iestāžu darbinieku arodbiedrība
Tiesību politika
Arodbiedrība rosina tiesneša palīga institūta reformu
Pagājušo trešdien, 12. oktobrī, mēs, Latvijas tiesu sistēmas un tiesību aizsardzības iestāžu darbinieku arodbiedrība, Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijai iesniedzām savu vīziju par tiesneša palīga institūta ...
16 komentāri
Zanda Dāvida
Skaidrojumi. Viedokļi
Ārpus uzņēmuma telpām noslēgto līgumu pazīmes, problēmjautājumi un to tiesiskās sekas
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC) šā gada maijā pieņēma lēmumu patērētāju kolektīvo interešu pārkāpuma lietā Nr. 13-pk (turpmāk – lēmums),1 kura ietvaros pārdevējam/pakalpojuma sniedzējam (turpmāk ...
Laura Marija Randere, Rolands Žīgurs
Skaidrojumi. Viedokļi
Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu privātuma vairogs
Lai nodrošinātu Eiropas Savienības patērētāju tiesību aizsardzību attiecībā uz privāto datu izmantošanu un to tālāku nodošanu, 2000. gada 26. jūlijā Eiropas Komisija pieņēma lēmumu 520/2000/EK, ar kuru tā atzina Amerikas ...
Kirils Korotejevs
Skaidrojumi. Viedokļi
Burkini aizliegums – piezīmes par Francijas Valsts padomes lēmumu
2016. gada 26. augustā Francijas Valsts padome pieņēma lēmumu lietā par burkini nēsāšanas aizliegumu pludmalēs.1 Kaut gan masu medijos tika vēstīts, ka Francijas augstākā administratīvā tiesa aizliegumu esot atcēlusi, patiesībā ...
Sigita Bebre
Skaidrojumi. Viedokļi
Ieilgušas problēmas medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanā un izpildē
Medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu (turpmāk – MRPL) institūts pamatā ir vērsts uz personu ar garīga rakstura veselības traucējumu veselības uzlabošanu, tomēr nevar aizmirst, ka tas sevī ietver sabiedrības aizsardzību no šādu ...
1 komentāri
AUTORU KATALOGS