Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

18. Oktobris 2016 /Nr.42 (945)

Ieilgušas problēmas medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanā un izpildē
1 komentāri
Mg. iur.
Sigita Bebre
Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesneša palīdze 

Medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu (turpmāk – MRPL) institūts pamatā ir vērsts uz personu ar garīga rakstura veselības traucējumu veselības uzlabošanu, tomēr nevar aizmirst, ka tas sevī ietver sabiedrības aizsardzību no šādu personu nodarījumiem. Prakse liecina, ka ar MRPL saistītajos jautājumos ir konstatējamas daudzas nepilnības, kas nenodrošina pilnvērtīgu personas cilvēktiesību aizsardzību un nodrošināšanu.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
8
komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Elīna
18. Oktobris 2016 / 16:26
0
ATBILDĒT
Paldies autorei par rakstu!
Noteikti jāpiekrīt, ka viena no lielākajām problēmām ir saistīta tieši ar MRPL izpilde kontroli, jo īpaši attiecībā uz ambulatoro ārstēšanu. Jāteic, ka valdība jau ir atzinusi šīs problēmas risināšanas nepieciešamību, jo ar Ministru kabineta 2013.gada 20.augusta sēdes protokola Nr.45 83.§ 3.punktu Veselības ministrijai tika dots uzdevums līdz 2014.gada 1.septembrim izstrādāt un noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā nepieciešamos grozījumus Ārstniecības likumā, kas noteiktu kārtību, kādā ārstniecības iestādes izpilda personai noteikto medicīniska rakstura piespiedu līdzekli.
Šajā kārtībā tad arī būtu nosakāma ārstniecības iestādes/ārstniecības personas rīcība gadījumos, kad tiek konstatēts, ka persona nav jau sākotnēji ieradusies vai arī noteiktu laiku nepilda tai noteikto MRPL. MRPL nepildīšana ir arī viens no pamatiem MRPL grozīšanai, jo tās var būt kā indikācijas tam, ka personas veselības stāvoklis ir pasliktinājies.
Līdz ar to jācer, kā Veselības ministrija vismaz domā par to, ko darīt lietas labā. Vienlaikus nevēlētos piekrist, ka KPL jau neregulē tādus jautājumus kā, piemēram, kad būtu uzsākama MRPL izpilde. Tas ir skaidri noteikts KPL 635.panta 1.daļā - izpildāms nekavējoties pēc tā spēkā stāšanās. Tas, cik dienu laikā personai jāierodas ārstniecības iestādē, nav KPL regulējuma jautājums. Tas arī būtu nosakāms, iespējams, šajā VM izstrādājamajā normatīvajā regulējumā. Ideālā variantā būtu nepieciešams atsevišķs likums vai vismaz MK noteikumi, kas regulētu MRPL izpildes un izpildes kontroles kārtību.

Attiecībā uz vēl vienu autores aktualizētu jautājumu - par MRPL ilgumu. Noteikti negribētu piekrist, ka MRPL būtu kādā veidā sasaistāms ar noziedzīgā nodarījuma smagumu! Šeit jāatceras tas, ko pati autore vairākkārt uzsvēra, - kāds tad ir MRPL noteikšanas mērķis? Mērķis ir personas veselība un mērķis ir sabiedrības drošība. Persona var būt izdarījusi zādzību, bet tās saslimšana ir tik nopietna, ka personu nevar atstāt bez ārstēšanas. Nevar pateikt - mēs tevi paārstēsim un uzraudzīsim tikai nedaudz, bet tad tev atvēlētais laiks būs beidzies. Neatkarīgi no veselības uzlabojumiem vai saasinājumiem, neatkarīgi no bīstamības - vienkārši ir pienācis kaut kāds termiņš. Ir bijuši piedāvājumi MRPL piemērošanas termiņu pielīdzināt KL 63.panta (Sodāmības dzēšana un noņemšana) 3.daļas termiņiem. Manā ieskatā persona ir ārstējama tik ilgi, cik tas ir objektīvi nepieciešams. Mēs nevaram mākslīgi radīt veselus cilvēkus un atstāt tos, kas vienreiz (vai vairākkārt) ir nonākuši valsts uzmanības lokā kā noziedzīga nodarījuma izdarītāji, bez pienācīgas uzraudzības.
Tās tādas manas pārdomas par MRPL tēmu.

bet kopumā - vēlreiz paldies autorei par rakstu un norādēm uz problēmām, kuras lielā mērā ir atzīstamas par nepareizas iegājušās prakses problēmām, kuras sākotnēji būtu risināmas ar apmācībām un skaidrojošo darbu, un tikai pēc tam jāķeras klāt normatīvo aktu grozīšanai! :)
visi numura raksti
Dace Šulmane
Intervija
Eiropas Savienības Tiesa nav likumdevējs  
Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk –EST) loma mūsdienu Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību izpratnes un piemērošanas jomā ir nepārvērtējama. Tās spriedumu analīze kļuvusi par neatņemamu ES dalībvalstu tiesu darba ikdienu. ...
Latvijas tiesu sistēmas un tiesību aizsardzības iestāžu darbinieku arodbiedrība
Tiesību politika
Arodbiedrība rosina tiesneša palīga institūta reformu
Pagājušo trešdien, 12. oktobrī, mēs, Latvijas tiesu sistēmas un tiesību aizsardzības iestāžu darbinieku arodbiedrība, Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijai iesniedzām savu vīziju par tiesneša palīga institūta ...
16 komentāri
Zanda Dāvida
Skaidrojumi. Viedokļi
Ārpus uzņēmuma telpām noslēgto līgumu pazīmes, problēmjautājumi un to tiesiskās sekas
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC) šā gada maijā pieņēma lēmumu patērētāju kolektīvo interešu pārkāpuma lietā Nr. 13-pk (turpmāk – lēmums),1 kura ietvaros pārdevējam/pakalpojuma sniedzējam (turpmāk ...
Laura Marija Randere, Rolands Žīgurs
Skaidrojumi. Viedokļi
Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu privātuma vairogs
Lai nodrošinātu Eiropas Savienības patērētāju tiesību aizsardzību attiecībā uz privāto datu izmantošanu un to tālāku nodošanu, 2000. gada 26. jūlijā Eiropas Komisija pieņēma lēmumu 520/2000/EK, ar kuru tā atzina Amerikas ...
Kirils Korotejevs
Skaidrojumi. Viedokļi
Burkini aizliegums – piezīmes par Francijas Valsts padomes lēmumu
2016. gada 26. augustā Francijas Valsts padome pieņēma lēmumu lietā par burkini nēsāšanas aizliegumu pludmalēs.1 Kaut gan masu medijos tika vēstīts, ka Francijas augstākā administratīvā tiesa aizliegumu esot atcēlusi, patiesībā ...
AUTORU KATALOGS