ŽURNĀLS Tiesību politika

iuwieu

Visus priekšlikumā norādītos lēmumus un arī daļu spriedumu jau tagad neoficiāli pieņem palīgs, un tiesnesis, ja palīga viedoklim piekrīt, tikai paraksta. Nesaprotu, kāpēc būtu jāizslēdz šī tiesneša un palīga dialoga stadija, kad, tiesnesim nepiekrītot kādam palīga vērtējumam, diezgan bieži veidojas visai tiesību sistēmai vērtīgas diskusijas, kas var novest pie pareizāka risinājuma. Nav loģiski nonivelēt tiesneša statusu un lomu, lai formāli, izslēdzot svarīgu diskusiju starpposmu, legalizētu to, kas tāpat jau notiek. Tā, manuprāt, sanāks iebraukt tikai vēl lielākās "auzās". Tāpat jau sabiedrības uzticība tiesu sistēmai ir kritiski zema.

Smeļoties no savas pieredzes varu teikt, ka tā kadru mainība jau arī ir tāds mītisks ražojums. Piemēram, lauku tiesās kadru mainība ir ļoti minimāla, jo arī darba slodze tur vairāk pielīdzināma tādai pusslodzītei salīdzinot ar Rīgas tiesu apgabalu(ja vien RAT neizmētā kādu komplektu ar maza apmēra prasībām).

Tāpat arī Rīgas tiesās, vismaz kādu laiku atpakaļ, staigājošā kustība bija tieši tiesas sēžu sekretāri, kuru atalgojums ir zem kritikas. Tiesneša palīgi daudz maz turējās, jo daudzi strādāja idejas dēļ, daudz bija sievietes, kurām naudu mājās nesa vīri un viņām darbs tiesā bija tāds hobijs, un dzelžainie tiesneša amata kārotāji.

Domāju, ka tie, kuri strādājuši tiesā zina to romantiku, kas tur ir. Tādēļ arī nekur nemūk prom.

Latvijas tiesu sistēmas un tiesību aizsardzības iestāžu darbinieku arodbiedrība tiesnesi un tiesneša palīgu ir ierindojusi pie brīvajām juridiskajām profesijām, kādi ir advokāti un notāri un viņu palīgi! Tiesnesis un tiesneša palīgs nav brīvās juridiskās profesijas. Turklāt minētā arodbiedrība vēlas, lai tiesneša karjeras zemākie amati būtu tiesas sēžu sekretārs un tad tiesneša palīgs. Tomēr tādā gadījumā ir jākārto centralizēti eksāmeni visiem tiesas sēžu sekretāra amata pretendentiem un tiesneša palīga amata pretendentiem. Tādējādi tiesas sēžu sekretāri un tiesnešu palīgi vairs nebūtu darba tiesiskajās attiecībās, bet būtu dienesta attiecībās. Minētais raksts pierāda, ka tiesnešu palīgiem pašiem nemaz nav skaidrības par tiesneša palīga statusu tiesu sistēmā, kā arī viņu vājās juridiskās zināšanas šajā jautājumā.

'

Daudziem tiesnešu palīgiem, šķiet, joprojām vēl nav skaidrs, ka mēs dzīvojam kapitālismā, nevis sociālismā. Darbs ir tirgus prece. Ja kāds tiesneša palīgs vai palīdze nevēlas strādāt par noteikto algu, viņš vai viņa var meklēt darbu citur. Jūsu pašreizējā darbavieta nepaliks tukša, bet ļoti ātri to aizpildīs juristi-bezdarbnieki. Kamēr vēl būs kaut viena persona, kas būs ar mieru strādāt par tiesneša palīgu vai palīdzi ar noteikto algu, tikmēr piedāvājums apmierinās pieprasījumu. Resp., tiesnešu palīgu vai palīdžu vietas būs aizpildītas. Arodbiedrībai taču ir jāzina brīvā tirgus likumi, par kuriem reizē ar Latvijas neatkarību, cīnījās Tautas fronte.

prasības (piem., pilsonība, valsts valodas zināšanas, nevainojama reputācija u.tml.) ir diskutējamas.
Tiešām? Latviski nesaprotošs nepilsonis ar apšaubāmu reputāciju?Vajadzīga diskusija?

Tiesneša palīgam augstākā izglītība, jūs ko?
Tiesneša palīgs ir viena no tām retajām profesijām, kur var strādāt „mūžīgie studenti", kuri studē 10-20 gadus, un ilgāk. Tādā vīzē arī tiek dots „pienesums" Tiesu sistēmā, jo students ar 20 gadu pieredzi bakalaura studiju procesā nav mazāk vērts par trīsgadīgu bakalauru ar diplomu. Teikšu pat vairāk - students, kurš studē kopš Latvijas Republikas atjaunošanas tiesību zinātni, atrodas nepārtrauktā apmācības procesā un ir apguvis nepārvērtējamu pieredzi par Latvijas Republikas tiesību sistēmas attīstības peripetijām.
Atbilstoši Padomju laiku klasifikācijai, tiesneša palīgs ir darba inteliģences (garīgā darba proletariāta) pārstāvis, kurš veic savienojošo funkciju starp darba tautu un Tiesu.

Mēdz teikt, ka lai uzceptu labu maizi ir nepieciešami graudi, lai izgatavotu labu vāzi ir nepieciešami labi māli. Var piebilst, ka lai iegūtu labu tiesnesi, ir nepieciešams labs tiesneša palīgs, jo tiesneša institūts vislielākajā mērā ir būvēts un veidots no tiesneša palīgiem (liels vairums šā brīža tiesnešu ir bijušie tiesneša palīgi). Tādēļ valstij būtu jābūt ieinteresētai tiesneša palīga amatam piesaistīt pēc iespējas kompetentus un daudzsološus jaunos juristus. Diemžēl pašreizējā kārtība to neveicina...

Iedomāsimies standarta gadījumu- jaunietis pēc vidusskolas uzsāk mācības juristos (teiksim 19 gadu vecumā). 20 gados sāk strādāt par tiesas sēžu sekretāru, sasniedzis 22 gadu vecumu iegūst tiesību zinātņu bakalauru un kļūst par tiesneša palīgu, 24 gados pabeidz maģistrus, iegūst jurista kvalifikāciju. Šajā brīdī viņam (vai viņai) ir juridiskā izglītība, divu gadu pieredze tiesneša palīga amatā- tātad ir kaut kāda noteikta vērtība darba tirgū. Bet kādas tālākas attīstības iespējas piedāvā tiesneša palīga amats? Gaidīt sešus gadus, t.i. līdz 30 gadiem, kad varbūt varēs kļūt par tiesnesi, bet līdz tam apmierināties ar tiesneša palīga algu, kas šobrīd ir diezgan līdzīga zāles darbinieka atalgojumam tirdzniecības sektorā. Nav lieki jāpiebilst, ka tiesneša palīgs, ieguvis pieredzi, pie pirmās iespējas pārcelsies strādāt uz privāto sektoru, kur darbs, lai arī mazāk interesants, bet būs daudz labāk atalgots.

Manuprāt labs risinājums būtu ''Jaunākā tiesneša'' institūta izveidošana, nosakot ka par jaunāko tiesnesi var kļūt persona, kas (piemēram) ir ne jaunāka par 25 gadiem, ieguvusi jurista kvalifikāciju, ne mazāk kā divus gadus strādājusi par tiesneša palīgu, nokārtojusi ''jaunākā tiesneša'' eksāmenu. ''Jaunākajam tiesnesim'' varētu nodot skatīšanai bezstrīdus lietas un saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, iespējams atsevišķus jautājumus no rajonu (pilsētu) tiesu kompetences- piemēram, izpildu rakstu dublikātu izsniegšana, puses aizstāšana pēc nolēmumu spēkā stāšanās utt.

Ja gribat, lai tiesneša palīgs nestu intelektuālu pienesumu, tad vecuma cenzs būtu jānosaka maķenīt augstāks, jo pretējā gadījumā tiesnesim tik ar to vien būs jānodarbojas, kā jāapmāca jaunuļi un nekāds pienesums tur nesanāks. Turklāt pienesumu var "pienest" tikai tad, ja ir ko pienest. Proti, cilvēkam bez jebkādas pieredzes darba dzīvē nav sava redzējuma.