ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

25. Oktobris 2016 /Nr.43 (946)

Eiropas procedūra maza apmēra prasībās – aktualitāte šodien un tuvākajā nākotnē
Uģis Rengarts
jurists juridiskajā birojā "Lex magnus" 

Mūsdienās, pēc iestāšanās Eiropas Savienība (turpmāk – ES) un mainoties savstarpējām attiecībām, arvien vairāk tiek slēgti pārrobežu darījumi un ir jārisina personu attiecības, kas atrodas dažādās valstīs. Pieaug ES ietekme uz nacionālajām tiesībām, kā arī tiek radīti jauni tiesību instrumenti strīdu un problēmu efektīvākai risināšanai.

Lai gan Eiropas procedūra maza apmēra prasībām1 (turpmāk – Regula) ir publicēta jau 2007. gadā, stājusies spēkā no 2009. gada 1. janvāra, tomēr tās piemērošana ir aktuāla un varētu kļūt vēl nozīmīgāka. Regulas galvenais mērķis ir izveidot procedūru maza apmēra prasībām, lai pārrobežu lietās vienkāršotu un paātrinātu maza apmēra prasību tiesvedību un samazinātu izmaksas.

Vienkāršoti salīdzinot, Regula paredz līdzīgu kārtību un nosacījumus, kā ir paredzēts Latvijas Republikas Civilprocesa likumā maza apmēra prasību tiesvedībā. Tomēr starp abiem šiem procesiem ir vairākas būtiskas atšķirības, kas noteiktos gadījumos ir vērtējamas par labu Regulas izmantošanai.

Regulas preambulas 8. apsvērumā ir minēts, ka prasītājam ir izvēles brīvība – piemērot Regulu vai nacionālās tiesības. Tas nozīmē, ka, ja izpildās kritēriji Regulas piemērojamībai, tad prasītājs, izvērtējot apstākļus, var izvēlēties piemērot Regulu vai tomēr nacionālās tiesības. Regulas mērķis ir samazināt izmaksas un padarīt vienkāršāku procesu. Šādas prasības pārsvarā skata rakstveida procesā.2

 

Regulas piemērošanas galvenie kritēriji

Lai Regula būtu piemērojama, vispirms ir jākonstatē vairāki apstākļi, kas pieļauj vai izslēdz Regulas piemērojamību, – prasības apmērs, piemērojamības joma, teritoriālā piemērojamība, laiks un pārrobežu elementa esība.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Dina Gailīte
Juridiskā literatūra
Starptautisks ceļvedis Latvijas konstitucionālās iekārtas izpratnei
Pagājušajā nedēļā, 18. oktobrī, Rīgas Juridiskajā augstskolā (RJA) notika šīs augstskolas prorektores, iepriekš Satversmes tiesas tiesneses Dr. iur. Kristīnes Krūmas (1974-2016) un Satversmes tiesas padomnieces Ditas Plepas kopdarba ...
Edgars Pastars
Juridiskā literatūra
Latvijas valststiesību eksports
Ceļu pie lasītājiem sāk "IEL Constitutional Law in Latvia" – grāmata par Latvijas konstitucionālajām tiesībām, aizpildot būtisku trūkumu svešvalodās par Latvijas tiesībām pieejamajā literatūrā un nodrošinot visaptverošu ...
Tieslietu ministrija
Informācija
Apbalvojumi tieslietu sistēmas darbiniekiem
2016. gada 12. oktobrī Tieslietu ministrijas apbalvošanas padome lēma par Tieslietu ministrijas I pakāpes Atzinības raksta un "zelta" spalvas, II pakāpes Atzinības raksta un "sudraba" spalvas un Goda diploma piešķiršanu tieslietu sistēmas ...
Arvils Ašeradens
Numura tēma
Modernai ekonomikas attīstībai ir jākļūst par valdības darba mērķi
Birokrātijas mazināšana un tiesiskās vides sakārtošana ir nozīmīgākās problēmas, ko pastāvīgi aktualizē uzņēmēji. Ēnu ekonomikas apkarošanai jābūt prioritātei, ko var panākt, koordinēti sadarbojoties valsts institūcijām. ...
1 komentāri
Dzintars Rasnačs
Numura tēma
Tiesiskās vides stabilitāte ir vitāli svarīga ekonomikai
Latvijas uzņēmēji un ārvalstu investori dažādos forumos ir norādījuši, ka tiesiskās vides stabilitāte un prognozējamība ir vitāli svarīgs tautsaimniecības attīstībai, tās ir labvēlīgi faktori lēmumu pieņemšanai par ...
24 komentāri
AUTORU KATALOGS