ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Par judikatūru būtu par skaļu teikts, bet kasācijas instance tā ir lēmusi, tādu savu nostāju ir paudusi un to nevar atstāt bez ievērības. Nolēmumiem nav jābūt publiskotiem, lai tos uzskatītu par judikatūru.
Šajā nolēmumā tika analizēti daudzi jautājumi, tai skaitā hipotēkas akcesoritāte un ķīlas patstāvība pēc parādnieka mn pabeigšanas. Šis lēmums bija par pamatu tam, lai banka saņemtu naudu no ķīlas pārdošanas par parādu , kurš juridiskās personas mn procesā jau bija dzēsts.

Magone, kāds ir tiesiskais pamatojums, ka turpina pastāvēt ķīlas tiesība, ja vairs nav saistības, kurai tā nodibināta? Galvojums un ķīlas tiesība NAV viens un tas pats. Tie ir dažādi nodrošinājumi. Nevar izspiest no apelsīna sulu, ja nav paša aplesīna. Nevar realizēt ķīlu, ja nav prasījuma, par kuru tā atbild. ELEMENTĀRI!!!

Pamatojums izriet jau no rakstā minētā Senāta spriedumā (SKC-86/2011), kad ir kazuistiski konstatēts gadījums, kad "sula" pārtop par pašu "apelsīnu" (papildu saistība kļūst par pamatsaistību). Jautājums ir tikai, cik ļoti Senāta izdarītos secinājums var vispārināt. Piemēram, vai galvojums un hipotēka turpinās pastāvēt, ja "vienkāršotās likvidācijas" gadījumā (Komerclikuma 317.panta otrā daļa) kapitālsabiedrība beidz pastāvēt (tiek izslēgta no komercreģistra) bez likvidācijas procesa, proti, vispār netiek apmierināts neviens prāsījums un nenotiek kreditoru pieteikšanās.

To Jūs skaidrojiet AT Civillietu departamentam. Lasiet lēmumu, kuru pieminēju. Civillikuma 1286.pants "ķīlas tiesība paliek spēkā tik ilgi, kamēr pilnībā apmierināts kreditors." Maksātnespējas likuma 6.panta 1.punkts "Maksātnespējas procesā tiek ievērotas pirms procesa iegūtās kreditoru tiesības." Un loģika. Tikai netērējiet laiku, lai mani pārliecinātu par pretējo. Šajā gadījumā tas ir bezjēdzīgi.

Pamatojums izriet jau no rakstā minētā Senāta spriedumā (SKC-86/2011), kad ir kazuistiski konstatēts gadījums, kad "sula" pārtop par pašu "apelsīnu" (papildu saistība kļūst par pamatsaistību). Jautājums ir tikai, cik ļoti Senāta izdarītos secinājums var vispārināt. Piemēram, vai galvojums un hipotēka turpinās pastāvēt, ja "vienkāršotās likvidācijas" gadījumā (Komerclikuma 317.panta otrā daļa) kapitālsabiedrība beidz pastāvēt (tiek izslēgta no komercreģistra) bez likvidācijas procesa, proti, vispār netiek apmierināts neviens prāsījums un nenotiek kreditoru pieteikšanās.

Komerclikuma 317.panta otrā daļa paredz, ka bez likvidācijas procesa sabiedrību var izslēgt tikai gadījumā, ja 1)nav maksātnespējas procesa, 2)neviena ieinteresētā persona neiesniedz pieteikumu par likvidatora iecelšanu. Tātad, neviens kreditors nav izrādījis interesi. Ja šajā otrajā gadījumā pieņem, ka kāda hipotēka tomēr pastāv, bet sabiedrība jau ir izslēgta no reģistra, tad būtu piemērojama analoģija ar maksātnespējas procesu tiesu praksi un tajā paustajām atziņām -ja kreditors termiņā nav pieteicies, tad kreditors zaudē savas prasījuma tiesības pret parādnieku, šajā gadījumā ķīlas tiesība nav spēkā un hipotēka ir dzēšama.

Vai nav par skarbi, ka kreditors (jo īpaši hipotekārais) tiek nostādīts šādā situācijā. Komerclikuma 317 (2) gadījumā kreditoru pieteikšanās nenotiek. Kreditors var "pieteikties" tikai tad, ja grib uzņemties būtisku slogu - kļūt par likvidatoru. Tad jau pat maksātnespēja ir labvēlīgāka, jo tur var pieteikties kreditori, nekļūstot par administratoru. :)

Tādēļ jau šis Komerclikuma pants paredz uzsākt maksātnespējas procesu. Kas to kreditoram liedz? Varēs pieteikties, realizēt ķīlu un viss notiks. Bet, ja kreditors vispār neizrāda interesi par šī SIA turpmāko likteni, tad tādas sekas (hipotēkas dzēšana) ir loģiskas. Katrā ziņā, maksātnespējas procesos, šāda tiesu prakse pastāv (ja kreditors termiņā nepiesaka kreditora prasījumu, tad zaudē prasījuma tiesības pret parādnieku un šādā gadījumā hipotēka ir dzēšama). AT Civillietu departaments tam arī piekrīt. Sk., piemēram, 05.10.2016. lietu Nr.C11077811, SKC -1924/2016.

Tajā pašā laikā Augstākās tiesas 31.03.2016. spriedumā SKC-3/2016 divi tiesneši izteica atsevišķās domas, ka maksātnespējas pieteikšanās termiņi (6 mēneši) ir nesamērīgs kreditoru tiesību ierobežojums un varētu būt pretrunā Satversmei. Savukārt Komerclikuma 317(2) gadījumā pieteikšanās termiņš ir tikai 1 mēnesis. Vai no hipotekārā kreditora skatpunkta tas būtu samērīgi?

Neliels precizējums par tām atsevišķajām domām: runa bija ne par to, vai 6 mēneši ir pārāk īss termiņš pats par sevi, bet galvenokārt par to, ka šis termiņš sāk tecēt no kreditoram nezināma brīža.

Piekrītu Magonei, ka attiecībā uz nodrošinātajiem kreditoriem MN likuma 141(2.1) problēmu atrisina, jo kreditori tiek informēti un tādēļ termiņš sāk tecēt no kreditoriem zināma brīža. Taču SKC-3/2016 runa bija par nenodrošināto kreditoru, turklāt situācijā, kad MN bija pasludināta jau PĒC tam, kad tas bija cēlis piedziņas prasību tiesā.

Šajā pašā kontekstā nedaudz bažīgu dara fakts, ka TM Komerclikuma darba grupā daži advokāti mēģina panākt likvidatora pienākuma paziņot par likvidāciju visiem zināmajiem kreditoriem izslēgšanu no likuma. Tad paliktu tikai publikācija LV plus ieraksts KR par likvidācijas uzsākšanu, un situācija būtu līdzīga kā tagad MN likumā attiecībā uz nenodrošinātajiem kreditoriem. Tas būtu solis atpakaļ.

Strupiša kungs, Jūs esat viens no tiem retajiem, kurus es patiešām cienu, tomēr…es vēl par tām atsevišķajām domām par Maksātnespējas likumu. Vienalga nesaprotu, kas traucē nenodrošinātajam kreditoram (kurš vēlas par tādu kļūt) 6 mēnešu laikā ieskatīties Maksātnespējas reģistrā? Jau jau kreditors bija spējīgs prasības pieteikumu tiesā iesniegt, tad tam ir jābūt spējām arī Maksātnespējas reģistrā ieskatīties. Turklāt vēl, ja šis kreditors ir AS "Latvijas Gāze", kurai noteikti ir pieejamas speciālās programmas sev interesējošo maksātnespējas procesu apzināšanai. 6 mēnešu pieteikšanās termiņš attiecas uz VISIEM kreditoriem, arī uz tādiem, kuri vēl nezina precīzu parāda summu (piem., vēl tiek veikts audits, vai notiek tiesvedība), arī uz tādiem, kad vēl nav zināms, vai tie vispār būs uzskatāmi par kreditoriem (notiek tiesvedība, varbūt tiesa prasības pieteikumu noraidīs). Bet AS "Latvijas Gāze" uzskatīja, ka uz viņu šie noteikumi neattiecas, jo par viņas esamību tāpat administratoram ir zināms, jo notiek tiesvedība. Maksātnespējas likums tomēr ir speciālā norma un tā ir jāievēro. Ja vēlamies, lai maksātnespējas procesi būtu ātri un efektīvi (tas ir viens no maksātnespējas procesa mērķiem, atšķirībā no Komerclikuma), tad kreditoru pieteikšanās termiņam ir jābūt īsam. Citādi nevar.
Kā norāda A.Strupiša kungs atsevišķajās domās, tad pastāv citi, mazāk kreditoru tiesības aizskaroši mehānismi, kā, piemēram, paziņošana par maksātnespēju visiem zināmajiem kreditoriem. No tā secināms, ka šis pienākums gulstas uz administratoru, ja jau maksātnespēja ir pasludināta. Bet atkal problēma, parādnieks kādu kreditoru nav norādījis (tas notiek gandrīz visos maksātnespējas procesos). Turklāt paies laiks, kamēr šādas ziņas no parādnieka tiks saņemtas. Ja kreditors ir fiziskā persona, tad nav zināma tā deklarētā dzīvesvieta, izziņas sadabūšanai paiet laiks, tuklāt apšaubu, vai izziņu ar mērķi "tas ir parādnieka kreditors" administratoram vispār kāds izsniegs. Ko darīt, ja neizsniegs? Tas viss maksā kaut kādu naudu. Izdevumus ir jāsedz parādniekam. Kamēr viņš tos administratora kontā iemaksās…viena daļa no parādniekiem uzskata, ka viņiem nekādi izdevumi mn procesā nav vispār jāmaksā… Tāpat vēl pēc tam jāgaida no kreditoriem precīzas summas kreditoru prasījumos (parādnieks tās pats neizrēķinās). Kāds laiks tam visam aizies! Kā vārdā? Tas būs ātri un efektīvi? Samērīgi?
A.Strupiša kungs tālāk norāda, ka līdzīgs paziņošanas mehānisms kreditoriem ir iestrādāts Komerclikumā un tas attiecas uz kapitālsabiedrību likvidāciju, pamatkapitāla samazināšanu un reorganizāciju, kam no kreditoru tiesību aizsardzības viedokļa ir līdzīgas sekas ar maksātnespējas procesu. Bet vai var salīdzināt likvidācijas procesu, kur likvidatoram ir pieejama visa sabiedrības grāmatvedība ar kreditoriem, summām, naudas līdzekļiem utt. ar fiziskās pers. mn procesu, kur pretī ir parasti diezgan bezatbildīgs (maksātnespēja ir bezatbildības māsa) cilvēks? Tāpēc jau viņš ir tur, kur viņš ir. Ja mēs vēlamies sagaidīt, ka visas fiziskās personas maksātnespējas procesā vai pieteikumā tiesai norādīs visus kreditorus, tad lielākajai daļai maksātnespējas process tiks izbeigts bez saistību dzēšanas. Tā ir tiesiskā realitāte. Jūs neesat ar viņiem strādājis. Tur bezatbildība un bieži vien arī nekaunība ir vispārākajā pakāpē. Uzskatu, ka šis 31.03.2016.spriedums ir pareizs.

Nevaru piekrist tam, ka vairums fizisko personu maksātnespējās ir vai nu bezatbildība vai ļaunprātība. No savas ilggadējās pieredzes redzu, ka lielākoties parādnieki - fiziskās personas ir tie, kas nekustam'o īpašumu buma laikā devuši galvojumus (jo ticēja bankas darbiniekiem, ka tas tāds formāls papīrelis vien ir) vai arī iegādājušies neadekvāti dārgu nekustamo īpašumu. Protams, šogad sāk aizvien vairāk sāk parādīties ātro kredītu upusi, bet arī tas ir jautājums, vai varam tik vienkārši šos cilvēkus saukt par bezatbildīgiem - katrā ziņā, ieslēdzot TV, un redzot ātro kredītu reklāmas + visu citu patērētāju laika labumu reklāmas, neizbrīna tas, ka tik daudzi cilvēki "iekrīt" uz šo smadzeņu skalošanu. Nekad jau nebūs tā, ka visiem būs maģistra grāds un visi spēs šīs reklāmas kritiski novērtēt - jo, piedodiet, tad mums nebūtu cilvēku, kas izdara tā saukto "melno darbu", bez kura nevarētu izdzīvot nevienu dienu neviens biroja cilvēks.
Manuprāt, ir svarīgi saprast, ka valsts ir atzinusi par iespējamu atbrīvot fizisko personu no parādiem un, lūdzu, nesodīsim tos cilvēkus, kas godprātīgi šo procedūru izmanto. Protams, ja ir redzams, ka persona rīkojas ļuanprātīgi, tad tur ir gan administratora, gan tiesas pienākums iejaukties. Bet, atgriežoties pie raksta, man šķiet nepieņemami, ka vienādības zīme tiek uzlikta tik dažādām lietām, kuras nevar juridiski kvalificēt tik vienkāršoti, kā to mēģinājis raksta autors.

Nesaku, ka visi parādnieki ir negodprātīgi. Šodien saņēmu šādu e-pastu no parādnieka, kuram tiesa pabeidza mn procesu un saistības dzēsa:
"Es esmu bezgala priecīgs. Tas slogs zemapziņā mani nomāca katru dienu. Es darbā jokojos, ka man vēl jāstrādā 50 gadi, lai atdotu bankai parādu.
Pa šiem gadiem esmu saklausījies, ka tādi vientieši ir diezgan daudzi, kas iekrīt līdzīgas darījumu shēmās.
Pēdējās divas nedēļas ar sirds drebēšanu gaidīju un nevarēju sagaidīt paziņojumu - ko tiesa būs lēmusi.
Liels paldies par izpestīšanu.
Man visu laiku prātā doma, ka gribētu Jūs ieraudzīt un vēlreiz klātienē pateikt PALDIES.
Sliktākajā gadījumā piezvanīšu, lai tāpat vien patrītu mēli un parunātos. Bet vispirms sadūšošos."

(c) Nevaru piekrist tam, ka vairums fizisko personu maksātnespējās ir vai nu bezatbildība vai ļaunprātība. (c)
---------------------------------------------------------------------------------------------

Iespējams, neprecīzi izteicos, taču doma bija pavisam cita. Es nerunāju par nolaidību vai ļaunprātību maksātnespējas rašanās cēloņu kontekstā. Pilnīgi piekrītu, ka daudziem maksātnespēja bija krīzes objektīvas sekas. Es runāju par ko pavisam citu - par situāciju, kad jau pēc MN iestāšanās parādnieks neatklāj administratoram savus kreditorus. Un tikai te ir tā vieta, kur es saskatu vai nu parādnieka nolaidību, pavirši izturoties pret saviem kreditoriem vai ļaunprātība, no tiem slēpjoties. Nevis maksātnespējas cēloņos, bet rīcībā jau PĒC tam, kad viņš pats nāk un prasa valsts aizsardzību. Šādā situācijā aizsardzība pienākas tikai labticīgiem subjektiem, kā jau rakstīju iepriekšējā komentārā.

Es vienkārši nevaru iedomāties, kā cilvēks kā parādnieks var nezināt savus parādus. Ja nu vienīgi medicīniska rakstura iemesli - skleroze u.tml., bet tie būtu izņēmumi. Vai arī neizpratne par to, ka galvojums arī ir saistība - bet te ir administrators, kura pienākums ir palīdzēt parādniekam saprast, kas ir uzskatāms par parādu un kas nav. Turklāt šāda tiesiska maldība jebkurā gadījumā nebūtu attaisnojama.

Vēlreiz uzsveru: nav nozīmes, kādu iemeslu dēļ iestājusies MN (ja nu vienīgi izņemot kriminālu darbību rezultātā), bet likuma aizsardzība pienākas tikai par labticīgu rīcību pret kreditoriem. Tas ir mans viedoklis, kurš bija pausts atsevišķajās domās,

Tas, ka likuma aizsardzība pienākas tika labticīgiem parādniekiem, ir ABSOLŪTA patiesība un taisnīga pieeja. Vienīgi ir situācijas, kad to ir grūti nošķirt, vai cilvēks ir izklaidīgs, viegplātīgs vai arī ļaunprātīgs. Katrā ziņā tas, ka ļoti daudzi parādnieki precīzi nezina savas saistības, ir fakts. Man personīgi tas rada izbrīnu, bet, manuprātt, ir jāņem vērā arī cilvēka izglītība, sociālais stāvoklis un vide, no kuras izriet viņa attieksme pret lietām. Vai tiešām varam tik vieglpārtīgi pateikt, ka ātro kredītu upurim nepienākas maksātnespēja, ja viņš nespēj precīzi pateikt, kāda ir viņa parādu summa un kur viņš tos kredītus ņēmis. Praksē bieži redzu, ka daudzi cilvēki, kas objektīvi ir kļūdījušies, vēlas sākt jaunu dzīvi un man škiet, ka tas ir atbalstāms. Ja mēs pasakām - ja nespēj nosaukt savus kreditorus, tātad esi slims vai ļaunprātīgs, mēs iespējams atņemam šim cilvēkam vienīgo iespēju, kā tikt dzīvē uz priekšu. Cita lieta, ja ir acīmredzmas, ka cilvēks gan zina visus kreditorus, bet to ļaunprātīgi noklusē. Un Dievs dod mums spēju katrā situācijā atšķirt, kurš no gadījumiem tas ir.
Vispār, man liekas, ka galvojuma došanai vai ķīlas došanai par trešās personas parādu būtu jānosaka notariālā forma un tas lielā mērā jau būtu milzīgs solis ceļā uz taisnīgumu, lai nav visiem tuvajiem cilvēkiem vēlāk jāatbild par to, ko objektīvi nevajadzētu atbildēt.

Iespējams, ]lielu daļu šo probļēmu atrisinātu administratoru profesionāla palīdzība parādniekam uzreiz pēc MN pasludināšanas. Piemēram, "čeklists" ar standarta parādiem:
1. Hipotekārais kredīts
2. Patēriņa kredīts
3. Ātrais kredīts
4. NĪ nodoklis
5. Parādi par gāzei
6. Parādi par elektroenerģiju
7. Komunālo maksājumu parādi
8. Galvojumi
9. Piecītis no kaimiņa līdz algai :)
utt.

Protams, ja cilvēkam uzprasa - vai tev bez bankas kredīta vēl ir parādi? -
daļa varētu neiedomāties, ka runa ir ARĪ par ikdienišķajiem pakalpojumiem.

Vairums administratoru parādniekiem šādus jautājumus uzdod atbildēt rakstveidā. Ziniet, ko parādnieki dara -viņi iet pie juristiem, jo paši nespēj atbildēt, vai arī baidās, ka kaut ko atbildēs nepareizi. Viņi nesaprot, ko nozīmē nodrošinātais, nenodrošinātais, hipotekārais kreditors. Bet viņiem to prasa norādīt.
Ja jau starp maksātnespējas administratoriem un arī tiesnešiem pastāv dažādi viedokļi, kas ir nodrošinātais un nenodrošinātais kreditors (piem., gadījumā, ja prasījuma tiesības ir nodrošinātas ar trešajai personai piederošu mantu, vai gadījumā, ja kreditoram nav prasījuma tiesību pret parādnieku, bet šajā maksātnespējas procesā tiks pārdots n/ī, uz kuram kreditoram par labu reģistrēta hipotēka), tad ko var gaidīt no parādnieka.
Viņu mērķis bija dabūt naudu, pārējais viņiem neinteresē.