ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

20. Decembris 2016 /Nr.51 (954)

Noziedzīgi nodarījumi pret satiksmes drošību: likuma piemērošanas aktualitātes
4 komentāri
Dr. iur.
Andrejs Judins
 

2015. gada 3. decembrī stājās spēkā grozījumi Krimināllikumā (turpmāk – KL), kas cita starpā skar arī noziedzīgo nodarījumu pret ceļu satiksmes drošību kvalifikāciju. Kaut gan tiesu praksē to lietu īpatsvars, kurās nodarījumi kvalificēti saskaņā ar jauno tiesisko regulējumu, vēl nav ļoti liels, ir redzams, ka ne visi izdarītie likuma grozījumi praksē tiek līdzīgi uztverti un interpretēti, kas rada nepieciešamību pievērst uzmanību KL XXI nodaļas tiesību normu piemērošanai.

Tieslietu ministrijā izstrādātos priekšlikumus pārskatīt krimināltiesisko regulējumu attiecībā uz KL XXI nodaļu (Noziedzīgi nodarījumi pret satiksmes drošību) Ministru kabinets iesniedza Saeimai 2015. gada 6. janvārī, tomēr parlamentā likumprojekts1 neguva atbalstu un 2015. gada 12. februārī, izskatot to pirmajā lasījumā, tika noraidīts. Likumprojekta noraidīšana nebija saistīta ar ieceri grozīt KL XXI nodaļas pantus – tam par iemeslu kļuva neviennozīmīgi vērtējamais Tieslietu ministrijas konceptuālais risinājums attiecībā uz vainas formas noteikšanu gadījumos, kad personas psihiskā attieksme pret nodarījumu un ar to radītajām sekām nav viena un tā pati, proti, ja darbība veikta tīši, bet attiecībā uz kaitīgām sekām ir konstatēta noziedzīga pašpaļāvība vai noziedzīga nevērība.

Tomēr, kaut gan minētais likumprojekts netika atbalstīts, Saeimas Juridiskā komisija nolēma sagatavot un virzīt izskatīšanai alternatīvu likumprojektu, iekļaujot tajā priekšlikumus, kuru pieņemšanai bija lietpratēju atbalsts, tai skaitā grozījumus, kas skar ceļu satiksmes drošību. Iesniegtais alternatīvais likumprojekts tika atbalstīts un galīgajā lasījumā pieņemts 2015. gada 29. oktobrī.2

Ar pieņemtajiem grozījumiem tika ieviestas šādas izmaiņas krimināltiesiskajā regulējumā saistībā ar noziedzīgiem nodarījumiem pret ceļu satiksmes drošību:

  1. atbildība par transportlīdzekļa vadīšana alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē tiek definēta vienā pantā (KL 262. pants), paredzot tajā sodu gan par vadīšanu bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām (līdz KL grozījumiem atbildība par to tika paredzētā KL 262. panta otrajā daļā), gan par nodarījumiem, kuru rezultātā cietušajam tika nodarīti miesas bojājumi vai iestājusies cietušā nāve (līdz KL grozījumiem atbildība par to tika paredzētā KL 260. panta trešajā daļā);

  2. kriminālatbildība par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē ir diferencēta, ņemot vērā kaitējumu, ko radījis likuma pārkāpums. KL 262. panta pirmajā daļā ir definēts noziedzīgs nodarījums ar formālu sastāvu, proti, pie atbildības saucama persona, kurai transportlīdzekļa vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas un turklāt nav iestājušās sekas, kas paredzētas pārējās KL 262.

komentāri (4)
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Imho
27. Decembris 2016 / 18:40
0
ATBILDĒT
Nepretendēju uz vienīgo patieso viedokli.
Aizliegums vadīt transportlīdzekli, ja vadītājs atrodas alkohola, narkotisko u.c. apreibinošu vielu ietekmē, kā arī aizliegums vadīt transportlīdzekli, ja nav atbilstošas kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības vai ir stājies spēkā transportlīdzekļa vadīšanas tiesību aizliegums, ir noteikts ne vairs Ceļu satiksmes noteikumos (Nr.279. kas spēkā stājās no 01.01.2016.), bet gan Ceļu satiksmes likumā.
KL 262.panta 1.daļa nav blanketa tiesību norma, kriminālatbildība iestājas par konkrētām darbībām - transportlīdzekļa vadīšanu, ja nav transportlīdzekļa vadīšanas tiesību (tās noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas) un ja vadītājs atrodas alkohola, narkotisko u.c. apreibinošu vielu ietekmē.
Savukārt, KL 262.panta 2.-5.daļa veidota kā blanketa norma un kriminālatbildība iestājas par ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kas vada transportlīdzekli alkohola, narkotisko u.c. apreibinošu vielu ietekmē, un ja cietušajam nodarīts viegls miesas bojājums (2.d.) līdz pat - izraisīta divu vai vairāku cilvēku nāve (5.d.).
Arī KL komentāros par KL 260.pantu (likuma redakcijā līdz 03.12.2015.) runa ir tieši par Ceļu satiksmes noteikumiem, proti, par konkrētiem MK noteikumiem (šķiet, iepriekš tie bija Noteikumi Nr.571), nevis vispārīgi par normatīvajiem aktiem, kas reglamentē ceļu satiksmi.
Tāpēc es situācijā, kad persona, vadot transportlīdzekli bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām un alkohola (vai citu apreibinošu vielu) ietekmē būs izraisījusi ceļu satiksmes negadījumu, kā rezultātā būs iestājušās KL 262.panta 2.-5.daļā paredzētās sekas, noziedzīgās darbības kvalificētu gan pēc KL 262.panta 1.daļas, gan pēc citas šī panta daļas, kura būtu atkarīga no seku smaguma.
Nav loģikas
23. Decembris 2016 / 13:28
2
ATBILDĒT
Ja pielīdzina vadīšanu bez tiesībām jebkuram citam Ceļu satiksmes noteikumu punkta pārkāpumam, tas nozīmē atzīt to par līdzvērtīgu pārkāpumu distances neievērošanai, nepareiza braukšanas ātruma izvēlei, vai pagrieziena veikšanas kārtības neievērošanai, u.t.t.
Fakts, ka šo pārkāpumu izdara tīši, apzinoties, ka nav vadītāju tiesību, kļūst mazsvarīgs. Tad kādēļ likumdevēji ir izveidojuši KL 262.panta 1.daļu, kurā īpaši norādīts par tiesību neesamību?
Pēc loģikas tad pareizāk acīmredzot būtu KL 262.p.1.d. norādīt: “Par ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kas vada transportlīdzekli alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē.”
Andrejs Judins > Nav loģikas
26. Decembris 2016 / 12:54
2
ATBILDĒT
Vadīšanu bez tiesībām nepielīdzina citiem CSN pārkāpumiem. Vadīšanas bez tiesībām IR CSN pārkāpums. Saeimas Juridiskā komisija, iniciējot šo likumprojektu, tā anotācijā norādīja, ka viens no grozījumu mērķiem ir atteikšanās no noziedzīgo nodarījumu kopības konstatēšanas gadījumos, ja persona apreibinošu vielu ietekmē izdarīja CSN pārkāpumu, kura rezultātā cietušajiem nodarīti miesas bojājumi. KL 262.panta otrajā, trešajā u.c. daļās noziedzīgu nodarījumu var izdarīt gan cilvēki, kuriem tiesības ir, gan tie, kuri vada transportlīdzekli bez tiesībām. Atteikšanās no noziedzīgu nodarījumu kopības nozīmē, ka pazīmē „vadīšana bez tiesībām” jau ir iekļauta KL 262.panta 2.-5.daļā un tādēļ papildus kvalifikācija saskaņā ar KL 262.panta pirmo daļu nav nepieciešama.
NAV LOĢIKAS > Andrejs Judins
28. Decembris 2016 / 11:19
0
ATBILDĒT
"Anotācijā norādīja, ka viens no grozījumu mērķiem ir atteikšanās no noziedzīgo nodarījumu kopības konstatēšanas gadījumos, ja persona apreibinošu vielu ietekmē izdarīja CSN pārkāpumu, kura rezultātā cietušajiem nodarīti miesas bojājumi."
Norādīja, bet nepamatoja kādēļ vairs nav kopības.
Tātad KL 260.p.3.daļai nomainīja panta numerāciju, pantu sīkāk sadalīja, un no kopības atsakāmies!
Un pilnībā piekrītu IMHO.
Domāju, ka juristi teorētiķi, kuri nav strādājuši ar šādām krimināllietām, šoreiz ir nedaudz nobraukuši no ceļa.
visi numura raksti
Dina Gailīte
Numura tēma
Kā garantēt nekustamā īpašuma darījumu drošību
"Jurista Vārds" jau vairākkārt informējis par diskusijām, kas tieslietu nozarē norit ap iespējām novērst krāpniecību un nelegālu līdzekļu apriti darījumos ar nekustamajiem īpašumiem. Vairākus gadus kā risinājums tiek piedāvāta ...
8 komentāri
Jurista Vārds
Aptauja
Situācija Latvijas tieslietās 2016. gadā: "Jurista Vārda" aptaujas rezultāti
Pirms gada, noslēdzot pirmo "Jurista Vārda" lasītāju un juristu aptauju par situāciju Latvijas tieslietās un apkopojot tās rezultātus, atklājās: procesi tieslietu nozarē 2015. gadā skalā no 1 līdz 10 kopumā tika novērtēti ar 6,13 ...
Raivis Kronbergs
Numura tēma
Par konceptuālo ziņojumu "Par darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem"
Lai vispusīgi un pilnvērtīgi izvērtētu priekšlikumu noteikt obligātu notariālā akta formu nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumiem, ar tieslietu ministra 2015. gada 29. septembra rīkojumu Nr. 1-1/343 tika izveidota ...
Latvijas Zvērinātu notāru padome
Numura tēma
Ko piedāvā zvērināti notāri
Latvijas Zvērinātu notāru padomes (Padome) priekšlikuma – nekustamo īpašumu darījumu obligātas notariālas formas ieviešana – mērķis ir nodrošināt efektīvu personas pamattiesību uz īpašumu aizsardzību un caurskatāmu, saprotamu ...
1 komentāri
Jānis Rozenfelds
Numura tēma
Nekustamā īpašuma atsavināšanas darījuma iekšējie trūkumi
Ar atsavināšanas darījumu (CL 987. p.) jeb atsavinājumu (CL 1077. p.) saprot darījumu, kas vērsts uz īpašuma nodošanu. Nekustamā īpašuma atsavināšanas darījuma iekšējie trūkumi, uz kuriem norādīts CL 1480. p., apzīmē tādus ...
AUTORU KATALOGS