ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

3. Janvāris 2017 /Nr.1 (955)

Vecuma diskriminācijas problemātika darba attiecībās
J.D. (Juris Doctor)
Semjons Fogels
zvērināta advokāta palīgs 

Šī raksta mērķis ir radīt priekšstatu par normatīvo regulējumu un tiesu praksi diskriminācijas jautājumos darba attiecību ietvaros Latvijā un Eiropas Savienībā (turpmāk – ES).

Pārstāvot darbinieku intereses strīdos, kas izriet no darba attiecībām piemērojamo normatīvo aktu neievērošanas, iespējams novērot tādu darba devēja rīcību, kas liecina par potenciālu darbinieka diskrimināciju tā vecuma dēļ. Turklāt darbinieks var tikt diskriminēts ne tikai no darba devēja puses, bet arī pamatojoties uz diskriminējošiem normatīviem aktiem.

Lai arī personu vienlīdzības un nediskriminācijas principi ir cilvēktiesību pamatidejas, diskriminācija uz vecuma pamata ir ieguvusi īpašu sabiedrības uzmanību tikai salīdzinoši nesen. Vēsturiski sabiedrībā tika uzskatīts, ka līdz ar vecumu pieaug cilvēka sociālais prestižs, tādēļ vecums netika uzskatīts par pazīmi, kas lielākajā daļā profesiju un/vai amatu ietekmētu konkrētās personas darba spējas. Arī šobrīd pārsvaru gūst viedoklis, ka vispārējs pieņēmums par cilvēka prāta un garīgo spēju samazināšanos ar noteiktu vecumu ir pārāk nenoteikts un kategorisks, kā arī ir pretrunā ar mūsdienīgām idejām par cilvēka godu un cieņu. Tomēr jāatzīst, ka, neskatoties uz šādu sabiedrības valdošo uzskatu, novērojami arī gadījumi, kad darbinieks tiek diskriminēts sava vecuma dēļ.

 

Cīņa ar vecuma diskrimināciju – regulējošie mehānismi ES

ES līmenī atšķirīgas attieksmes aizliegums personas vecuma dēļ tiek noteikts Direktīvā 2000/78/EK (turpmāk – Direktīva), kurā atrunāta kopēja sistēma vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Ingus Meimers
Skaidrojumi. Viedokļi
Pakāpeniskā ekspropriācija starptautisko ieguldījumu veicināšanas un aizsardzības tiesībās
Ekspropriācija, kā norādīts starptautisko tiesību doktrīnā, ir vardarbība pret ārvalstu ieguldītāju, t.i., vissmagākais ārvalstu ieguldītāja tiesību aizskārums, ko var veikt uzņemošā valsts (angļu val. – host state),1 kas ...
Vija Kalniņa
Informācija
Eiropas Padomes Sociālo tiesību padomē ievēlēta pārstāve no Latvijas
2016. gada 30. novembrī Kristīne Dupate tika ievēlēta Eiropas Padomes Sociālo tiesību komitejā (ESTK). Līdz šim no Baltijas valstīm šajā komitejā bijis ievēlēts tikai eksperts no Igaunijas – K. Dupate ir pirmā pārstāve no ...
Irēna Kucina
Tiesību politika
Atskats uz aizvadīto gadu tieslietu sistēmā
Par ikgadēju tradīciju jau ir kļuvusi "Jurista Vārda" lasītāju informēšana par Tieslietu ministrijas tiesu sektora paveikto aizvadītajā gadā. Arī šogad, turpinot šo tradīciju, tiek sniegta plašāka informācija par Tieslietu ...
13 komentāri
Kārlis Ešenvalds
Skaidrojumi. Viedokļi
Izmeklēšanas tiesneša lēmums kā tiesas lēmums krimināllikuma 296. panta izpratnē
Ar 2015. gada 24. novembra Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta lēmumu lietā Nr. SKK-389 tika mainīta judikatūra un izvirzīta šāda tēze: "[..] Ar tiesas spriedumiem un lēmumiem Krimināllikuma 296. panta izpratnē jāsaprot ...
3 komentāri
Jurista Vārds
Informācija
Satversmes tiesai pievienojas Jānis Neimanis un Artūrs Kučs
Saeima aizvadītā gada pēdējā sēdē 22. decembrī par Satversmes tiesas (ST) tiesnešiem apstiprināja AT Administratīvo lietu departamenta tiesnesi Dr. iur. Jāni Neimani un Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes Starptautisko ...
AUTORU KATALOGS