Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

17. Janvāris 2017 /Nr.3 (957)

Soda noteikšana par kopību veidojošiem noziedzīgiem nodarījumiem
11 komentāri
Dr. iur.
Valentija Liholaja
LU Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras profesore

2016. gada nogalē tika pabeigts Augstākās tiesas pētījums par soda noteikšanu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un pēc vairākiem spriedumiem, kas šī raksta tapšanas brīdī vēl nebija publiskots. Izmantojot šim pētījumam iesniegtos tiesu nolēmumus, kuros galvenokārt risināts jautājums par atbildību par svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību), tiek piedāvāts analītisks pārskats par soda noteikšanu 65 personām, kuras 2015.–2016. gadā atzītas par vainīgām 205 Krimināllikuma1 (turpmāk arī – KL) 175. panta trešajā daļā paredzēto noziegumu izdarīšanā, kas nereti veido kopību ar šā panta citās daļās, KL 180. panta pirmajā daļā un 185. panta pirmajā daļā paredzēto noziegumu izdarīšanu. Salīdzinājumam un secinājumu izdarīšanai tiks izmantoti atsevišķi prakses piemēri, kad personas sauktas pie atbildības arī par citiem mantiskiem noziedzīgiem nodarījumiem.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
11
1
VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Krimināllikums  
komentāri (11)
11 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Jekaterina Bajanova
5. Aprīlis 2017 / 12:27
0
ATBILDĒT
Ļoti interesants raksts, paldies.
Jekaterina Bajanova
5. Aprīlis 2017 / 12:27
0
ATBILDĒT
Ļoti interesants raksts, paldies.
Viesturs
23. Janvāris 2017 / 13:23
0
ATBILDĒT
Paldies autorei :)
Kā vienmēr korekti un pamatoti.
andria
17. Janvāris 2017 / 12:51
0
ATBILDĒT
Vajadzētu paanalizēt arī apgabaltiesu spriedumus, kas nosaka kritērijus rajona tiesām un kurus pirmās instances tiesas tiesneši ņem vērā, lai netiktu atcelti spriedumi par soda noteikšanu.
nuja > andria
17. Janvāris 2017 / 13:13
0
ATBILDĒT
Sāciet ar protestiem.Ja tādi ir.Bez tā apgabaltiesa neko uz smagāku pagrozīt nevar.
andria
17. Janvāris 2017 / 12:46
3
ATBILDĒT
Nevaru piekrist autorei, ka par K L180.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu iepriekš sodītai personai piemērosim bargāku sodu, nekā viņš sodīts iepriekš. Ja par KL 175.panta trešo daļu vai 180.pantā (piem zādzība uz 200 euro) sodīts ar brīvības atņemšanu uz 4 mēnešiem, tad par jauna KL 180.panta pirmajā daļā (piem. zādzība 10 euro) paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu sodīsim jau ar 5 mēnešiem brīvības atņemšanas, jo soda mērķis iepriekš netika sasniegts un notiesātais atkal zog.
Manā skatījumā KL 180.pantā norādītās zādzības un tiesvedība ir ārpus kritikas, jo nelietderīgi tiek tērēts tiesas, prokuratūras un aizstāvju darba laiks, kā arī nelietderīgi iztērēti valsts līdzekļi
Jānis Priekulis
17. Janvāris 2017 / 12:42
0
ATBILDĒT
"Augstākās tiesas pētījums par galīgā soda noteikšanu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un pēc vairākiem spriedumiem liecina, ka galīgais sods reti sasniedz pat pusi no tā soda, kāds paredzēts attiecīgā panta vai tā daļas sankcijā jau par viena šāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, nerunājot par to, ka, izņemot tikai dažus gadījumus par piespiedu darbu, tiktu piespriests soda laiks, kas pārsniegtu maksimālo soda laiku, kāds paredzēts par smagāko no noziedzīgajiem nodarījumiem".

Profesores secinājums parāda skaudro realitāti - likumdevējs var uzrakstīt tiesību normas, cik bargas vien vēlas, bet tiesību piemērošanas praksē tās var tikt piemērotas pat ne uz pusi tik bargi, cik būtu nepieciešams, lai sabiedrībā panāktu sociālo mieru, neradītu priekšstatu, ka noziegumi netiek pienācīgi sodīti un ka pārkāpēji netiek "pārmācīti". Recidīvistu Latvijā netrūkst.

Tas liek uzdot jautājumu, vai likumdevējs tiesību piemērotājiem nav atvēris par plašu soda individualizācijas "vārtus" un vai šos vārtus nevajadzētu sašaurināt, ieviešot likumā vēl konkrētākus pamatprincipus, kas ņemami vērā pie soda piemērošanas.

Ja tiesu praksē ir atrodami spriedumi, kur par otra cilvēka piekaušanu, nogalināšanu tiek piemēroti mazāki sodi, kā gadījumos, kad notiek zādzības, krāpšanas, piesavināšanās un citi mantiska rakstura noziegumi, tas liek uzdot jautājumus, kas mūsdienu sabiedrībā tiek vērtēts augstāk - cilvēks vai manta. Diemžēl ir ļoti daudz gadījumi, kad sodu piemērošanā parādās, ka svarīgāka ir nevis cilvēka dzīvība vai veselība, bet manta. Lai gan, ja nav cilvēka dzīvība, tad cilvēks būtībā nevar baudīt nevienas citas pamattiesības.

Patīkams pārsteigums bija Imantas pedofīla lieta, kurā tiesa pagaidām ir noteikusi 25 gadu cietumsodu, lai gan tepat aiz okeāna valstī, kura tiek dēvēta par demokrātijas un republikāniskās iekārtas paraugu, šādam cilvēkam droši vien, ka tiktu piemēroti 10 mūža ieslodzījumi vai pat atsevišķos štatos - nāves sods.

Tomēr tā nav tikai Latvijas problēma - tā ir Eiropas problēma. Kurš varētu ar tīru sirdsapziņu pateikt, ka Breivīkam, kurš ir noslepkavojis gandrīz 100 cilvēkus un morāli ievainojis, miljoniem, par atbilstošu sodu ir uzskatāmi daži gadi cietumā, nevis nāves sods? Domāju, ka to varētu pateikt retais, un tas liek uzdot jautājumus par iespējami pārprasto demokrātiju un cilvēktiesībām.
Baraks Osama > Jānis Priekulis
17. Janvāris 2017 / 13:42
0
ATBILDĒT
Būsim reāli - tāds Breivīks modernā attīstītā valstī 21. gadsimtā ir anomālija. No šī viedokļa tiešām varētu argumentēt, ka šāds noziedznieks ir pelnījis īpašu, anomālu sodu, kāds mūsdienu Eiropas tiesiskajā izpratnē ir nāvessods. Tomēr jāpatur prātā, ka arī nāvessods nav bez savām morālām dilemmām un piemērošanas problēmām. Nešaubos, ka ikviens likumdevējs, kas krimināltiesībās savulaik paredzēja nāvessodu, to plānoja piespriest tikai par pašiem smagākajiem noziegumiem. Taču, kā rāda kaut vai ASV pieredze, praksē tas ir ticis piespriests nevainīgiem cilvēkiem, lietās ar stipri apšaubāmiem un netiešiem pierādījumiem, kā arī tā piemērošanu mēdz nepamatoti ietekmēt noziedznieka un upura tautība un rases piederība. Lai ko neteiktu atsevišķi abortu un eitanāzijas oponenti, kas pārmet Rietumu sabiedrībai "nāves kultu", fakts ir tāds, ka Rietumu tiesību lokā pietāte pret cilvēka dzīvību, domājams, ir visu laiku augstākajā līmenī. No tā arī izriet piesardzība pret sodu, kas paredz kādam atņemt dzīvību, un kopējo nostāju pārtrauc tikai samērā īslaicīgi emociju uzbangojumi pēc skandaloziem noziegumiem. Neatceros, kur to lasīju, bet esot secināts, ka personas, kas pastrādā smagus vardarbīgus noziegumus, kopumā atzīst vardarbību par leģitīmu konfliktu risināšanas un goda atgūšanas līdzekli, tāpēc arī pašu sodīšanu ar nāvi atzīst par pilnīgi pareizu un cienījamu rīcību, kas esot "dabiskā lietu kārtība". Šaubos, ka šāds morāles kodekss būtu jāatdzīvina un jāpieņem.

Galu galā - Breivīka cietumsods nav "daži gadi". Tas ir 21 gads, ko valsts var pagarināt pēc saviem ieskatiem. Latvijā netrūka cilvēku, kas pauda zināmu sašutumu par viņa labiekārtoto kameru, kas esot labāka par daudzu Latvijas iedzīvotāju mājokļiem, taču diez vai minētie iedzīvotāji piekristu mainīties ar Breivīku vietām un turpmākās desmitgades pavadīt vienatnē ieslodzīti šādā telpā.
andria
17. Janvāris 2017 / 12:37
0
ATBILDĒT
Tiesu prakse ir sekojoša, ka pēc izdarītajiem grozījumiem par zādzībām un citiem mantiskajiem noziedzīgajiem nodarījumiem piespiedu darbus dala pa labi un pa kresi. Turklāt. šos piespiedu darbus (arī tad, kad notiesātais tos nepilda) vēlāk, piespriežot brīvības atņemšanas sodu zemāku par trīs gadiem par citiem noziedzīgajiem nodarījumiem un nosakot galīgo sodu, nav iespējams pārvērst uz īslaicīgu brīvības atņemšanu.
Tāpat interesanti, ka likumdevējs noteicis tieši soda veida izvēli pēc kritērijiem - noziedzīgā nodarījuma raksturs, radītais kaitējums un vainīgā personība. Savukārt soda mēru jāizraugās, ņemot vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Līdz ar to sanāk, ka likumdevējs paredzējis motivēt soda veida izvēli ar nodarīto kaitējumu, nozieguma raksturu un vainīgā personību, bet nav paredzējis šo kritēriju izmantošanu pie soda mēra noteikšanas.
ir varianti
17. Janvāris 2017 / 11:56
0
ATBILDĒT
Varētu likumā noteikt,ka sodi jāsaskaitā pilnībā.Tas ir standarts.Viss pārējais ir ļoti jāmotivē.Iekļaušana vispār pieļaujama tikai tad,ja apsūdzētajam sākuši dīgt spārni un par viņu galvo daži viņa paglābti bāreņi,vismaz trīs labdarības biedrības, kurās viņš aktīvi darbojas un cietušais.
BOSS
17. Janvāris 2017 / 10:02
0
ATBILDĒT
Jābeidz muļķoties ar visiem KL 50.panta piektajiem vai 51.pantiem. Tiesā ir jaizlemj jautājums par personas vainu konkrētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā. Galīgais sods, ja šāds jautājums ir jaaizlemj, ir skatāms atsevišķā tiesas sēdē. Un pie šādām tiesas sēdēm būtu jāliek uzsvars uz personību.
visi numura raksti
Sannija Matule
Juridiskā literatūra
Jurists, politologs, zinātnieks un valstsvīrs
Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Baltijas stratēģisko pētījumu centrs sadarbībā ar Latvijas Universitātes Akadēmisko bibliotēku sērijā "Latvijas zinātnieki" ir sagatavojis un pagājušā gada izskaņā izdevis LZA akadēmiķa Tālava ...
Milošs Vukotičs
Skaidrojumi. Viedokļi
Pārskats par Serbijas mantošanas tiesībām
Savā rakstā autors īsumā raksturo Serbijas mantošanas tiesību raksturīgākās iezīmes. Ņemot vērā to, ka Serbijas tiesību pamatā ir Eiropas civiltiesību tradīcijas, mantojuma jomā pastāv ļoti plaši pazīstamais mantošanas ...
Lauris Bočs
Skaidrojumi. Viedokļi
Valsts amatpersonu profilēšanas tiesībpolitiskie apsvērumi
Valsts amatpersonu darbu regulāri vērtē, piemēram, žurnālistikā, tomēr Latvijas jurisprudencē nav padziļināti vērtēta juridisko prasību kvalitāte, piemēram, politiskiem amatiem likumdevēja, izpildvaras un pašvaldību darbā, kā ...
1 komentāri
Vija Kalniņa
Juridiskā literatūra
Jauna grāmata par eitanāzijas krimināltiesiskajiem, medicīniskajiem un ētiskajiem aspektiem
VAS "Tiesu namu aģentūra" ir izdevusi zvērināta advokāta Dr. iur. Riharda Poļaka monogrāfiju "Tiesības uz nāvi. Eitanāzijas krimināltiesiskie, medicīniskie un ētiskie aspekti". Monogrāfijas pamatā ir R. Poļaka 2015. gadā ...
Augstākā tiesa
Tiesību politika
Augstākās tiesas darbības stratēģija 2017.–2019. gadam
Pagājušā gada nogalē, tas ir, 2016. gada 22. decembrī, ar Augstākās tiesas priekšsēdētāja rīkojumu ir apstiprināta Augstākās tiesas darbības stratēģija 2017.–2019. gadam. Tajā ir noteiktas divas prioritārās darbības jomas: ...
AUTORU KATALOGS