ŽURNĀLS Redaktora sleja

17. Janvāris 2017 /Nr.3 (957)

Baļķis un skabarga
7 komentāri

Divās drausmīgās traģēdijās Dobelē un Rēzeknē šī gada sākumā bojā gājuši bērni – tik briesmīgs ir 2017. gada sākums Latvijā. Nesen darbu sākusī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītāja Ilona Kronberga atzinusi, ka mūsu valstī ir problēmas to institūciju saziņā un sadarbībā, kas atbild par bērnu tiesību aizsardzību, kā arī norādījusi, ka daudzas Bērnu tiesību aizsardzības likuma normas ir deklaratīvas un faktiski nedarbojas. Tiek solīts, ka problēmas tiks risinātas, un cerēts, ka šādi notikumi neatkārtosies. Kaut tā būtu!

Domājot par šīm traģēdijām, dabiski, tiek meklēti to cēloņi un vainīgie. Vispirms, protams, ir jautājums par vecāku atbildību. Bet tam seko jautājums par sabiedrības pienākumu konstatēt brīdi, kad vecāki netiek galā, un iejaukties, lai aizsargātu bērna intereses.

Jau vairākus gadus Latvijā periodiski uzvirmo kaislības par to, kā latviešu ģimenēm ārvalstīs "par sīkumiem" (nesalaboti zobi, uz skolu neiedotas sviestmaizes vai tikai mazliet iereibusi māmiņa) rodas domstarpības ar sociālās aprūpes iestādēm, kas nereti beidzas ar bērna aprūpes tiesību atņemšanu. Bieži vien īstie vainīgie pie problēmām esot piekasīgie līdzpilsoņi (kaimiņi, skolotāji, pārdevēji utt.), kas "iestādēm" ziņo par bērniem, kas uz 10 minūtēm atstāti bez uzraudzības vai atnākuši uz skolu ar zilumiem vai nemazgātās drēbēs utt.

Uz publiski uzkurināto sašutumu reaģējušas Latvijas vēstniecības ārvalstīs un dažādas institūcijas Latvijā, dodot padomus Latvijas valstspiederīgajiem bērnu aprūpes jautājumos, tai skaitā nodrošinot juridisko palīdzību un izstrādājot vadlīnijas (skat., piemēram, "Kas jāzina par bērnu aprūpi, pārceļoties uz Apvienoto Karalisti" TM mājaslapā).

Lasot mūsu tautiešiem ārzemēs adresētos ieteikumus, uzzinām, ka vecākiem jābūt gataviem ievērot konkrētās valsts "noteiktos bērnu aprūpes standartus un tradīcijas" (kas tātad ir acīmredzami augstāki nekā Latvijā), kā arī "noteikt par prioritāti bērna vajadzības", tai skaitā "nodrošināt bērna veselības un attīstības vajadzības un noteiktu dienas ritmu, ieradumus un stabilu aprūpi". Tāpat tiek atgādināts, ka ir "aizliegta bērnu fiziska sodīšana un nav pieņemamas bērnu pašcieņu pazemojošas audzināšanas metodes", un "dzīvesvietai jābūt pielāgotai mazu bērnu drošībai".

Kurš no šiem ieteikumiem nebūtu attiecināms uz bērniem Latvijā? Un vai tad, ja Latvijas sociālās aprūpes iestādes un traģēdijās cietušo bērnu radi un kaimiņi būtu tikpat "piekasīgi" un neatlaidīgi kā tie, par kuriem ir sašutuši mūsu tautieši ārzemēs, nelaimes varēja nenotikt? Varbūt mūsu sabiedrībai nenāktu par ļaunu sevi ļoti rūpīgi aplūkot spogulī?

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Gailīte D. Baļķis un skabarga. Jurista Vārds, 17.01.2017., Nr. 3 (957), 2.lpp.
komentāri (7)
7 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Viesturs
19. Janvāris 2017 / 12:06
1
ATBILDĒT
Sašust un meklēt vainīgos par atsevišķiem ārkārtas gadījumiem ir dabiska reakcija, kā tas ir attiecībā uz šobrīd LR skaļi apspriesto notikumu. Taču tas ir izņēmums, tādēļ sevišķi reaģēt uz to nevajadzētu, kur nu vēl kādu īpaši vainot vai pieņemt kārtējo ,,likumu”, kas apgrūtinātu vēlmi pēc bērniem un dzīvi vidusmēra vecākiem. Drīzāk vajadzētu uztraukties, ka ikdienā sievietes simtiem bērnus nogalina izdarot abortus vai pamet likteņa varā atstājot nezin kādās tur ,,kastītēs”..., taču to protams izdevīgāk ir izlikties neredzam un nedzirdam.
Nu savukārt britu bērnu tiesību aizsardzības sistēmā loģikas un taisnīguma nav.
Radiniekiem netālu pašvaldības mājā dzīvoja ,,afrobriti" , divas vai trīs ģimenes, īsti neviens nav varējis saprast, bērnu vecumā no zīdaiņa līdz tīņiem visādā ziņā esot bijis pāri par desmit, no kuriem tikai viens no vecākajiem puikām gāja skolā, pa lielam spēlēt tikai basketbolu. Pārējie skolā negāja, mūžīgi sēdēja turpat uz ielas, vazājās tuvākajā apkārtnē ar meičām, nāca kļančīt aizdot naudu utt. Nevienam britu dienestam tie bērni vispār neinteresēja. Atlika radinieku bērnam kopā ar vecākiem uz nedēļu atbraukt uz Latviju un nebūt skolā, pusgadu pēc tam dzīvot neļāva un bombīja kkādi dienesti, tjip pārbaudīt kā dzīvo bērni.
Kaut kas tajā britu sistēmā ir klaji netaisnīgs un tas noteikti notiek ar nolūku, bet kādu, ej nu izpīpē :( Visādā ziņā ar viņu tiesību izpratni jābūt piesardzīgiem, lai nesanāk kā ar indiāņiem... :))
Jurčiks
17. Janvāris 2017 / 14:18
6
ATBILDĒT
Nevar salīdzināt IESPĒJAS valstīs, kur normāla alga ir tāda, par kuru var nolīgt aukli un piuetiekami paliek dzīvošanai pašam, un Latviju, kur aukles algošana ir iespējama vien labi ja 2-3% iedzīvotāju...
nedomāju vid > Jurčiks
18. Janvāris 2017 / 12:04
5
ATBILDĒT
Nedomāju, ka Lielbritānijā aukli algo vairāk par minētajiem 2-3% iedzīvotāju, strādnieku šķirā pavisam noteikti nē. Nevis alga, bet vecāku un sabiedrības veselais saprāts nosaka attieksmi pret bērnu.
Vienmēr atradīsies tādi, kas gatavi uzšaut pa muti gan sievai, gan knēveļiem, kā arī vienmēr būs mammītes, kurām kavalieri mainās, bet bērni ir vienaldzīgi.
nez vai > Jurčiks
18. Janvāris 2017 / 09:05
4
ATBILDĒT
vajag dižas "iespējas"un "normālu algu",lai nepazemotu un nesistu bērnu.Tāpat apšaubu,ka minimālā alga 1000 euro atrisinātu dažu vecāku galvas problēmas.
Jurčiks > nez vai
18. Janvāris 2017 / 13:04
5
ATBILDĒT
Es runāju nevis par sišanu, bet par atstāšanu bez uzraudzības. Tiešām to grūti saprast no konteksta?... Un "bagātajās valstīs" 2-3% varbūt algo aukli pastāvīgi, bet es runāju ari par iespējām algot aukli uz 2-4 stundām dienā. Cik Latvijas iedzīvotāji var atļauties maksāt 25-30 EUR stundā, lai LEGĀLI nolīgtu aukli uz dažām stundām dienā? Vācijā, UK tie būtu apmēram 25-30% no dienas ienākumiem. Latvijā lielākajai daļai tas ir pat vairāk nekā dienas ienākumi...
nedomāju vis > Jurčiks
18. Janvāris 2017 / 17:04
4
ATBILDĒT
Aukle Rīgā maksā pāris, maksimums pieci eiro stundā - nevis Jurčika minētos fantasmagoriskos 25-38 eiro. Varbūt Strasbūrā vai Luksemburgā ir tādas takses, bet ne Rīgā.
Pie 25 eiro stundā visa ierēdniecība un puse advokatūras par auklēm pārkvalificētos.
Jurčiks > nedomāju vis
18. Janvāris 2017 / 19:53
1
ATBILDĒT
Pāris eiro stundā x 8 stundas = 16 eiro dienā. Mīnus nodokļi (IIN, soc, iemaksa) = ap 9 eur. dienā. Mēnesī 180 Eur. Nāksi pie manis par aukli par paša nosauktajiem cipariem? Vai arī tu aicini nemaksāt nodokļus?...
visi numura raksti
Valentija Liholaja
Skaidrojumi. Viedokļi
Soda noteikšana par kopību veidojošiem noziedzīgiem nodarījumiem
2016. gada nogalē tika pabeigts Augstākās tiesas pētījums par soda noteikšanu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un pēc vairākiem spriedumiem, kas šī raksta tapšanas brīdī vēl nebija publiskots. Izmantojot šim pētījumam ...
11 komentāri
Sannija Matule
Juridiskā literatūra
Jurists, politologs, zinātnieks un valstsvīrs
Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Baltijas stratēģisko pētījumu centrs sadarbībā ar Latvijas Universitātes Akadēmisko bibliotēku sērijā "Latvijas zinātnieki" ir sagatavojis un pagājušā gada izskaņā izdevis LZA akadēmiķa Tālava ...
Milošs Vukotičs
Skaidrojumi. Viedokļi
Pārskats par Serbijas mantošanas tiesībām
Savā rakstā autors īsumā raksturo Serbijas mantošanas tiesību raksturīgākās iezīmes. Ņemot vērā to, ka Serbijas tiesību pamatā ir Eiropas civiltiesību tradīcijas, mantojuma jomā pastāv ļoti plaši pazīstamais mantošanas ...
Lauris Bočs
Skaidrojumi. Viedokļi
Valsts amatpersonu profilēšanas tiesībpolitiskie apsvērumi
Valsts amatpersonu darbu regulāri vērtē, piemēram, žurnālistikā, tomēr Latvijas jurisprudencē nav padziļināti vērtēta juridisko prasību kvalitāte, piemēram, politiskiem amatiem likumdevēja, izpildvaras un pašvaldību darbā, kā ...
1 komentāri
Vija Kalniņa
Juridiskā literatūra
Jauna grāmata par eitanāzijas krimināltiesiskajiem, medicīniskajiem un ētiskajiem aspektiem
VAS "Tiesu namu aģentūra" ir izdevusi zvērināta advokāta Dr. iur. Riharda Poļaka monogrāfiju "Tiesības uz nāvi. Eitanāzijas krimināltiesiskie, medicīniskie un ētiskie aspekti". Monogrāfijas pamatā ir R. Poļaka 2015. gadā ...
AUTORU KATALOGS