ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

24. Janvāris 2017 /Nr.4 (958)

Vaina krimināltiesībās jeb “kvantu” kriminoloģija
5 komentāri
Dr. iur.
Jānis Baumanis
Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta zinātniski analītiskais padomnieks 

Saskaņā ar Krimināllikuma 1. panta pirmo daļu pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda persona, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Ņemot vērā minēto, kriminālatbildības piemērošanai nepieciešamais minimums ir vaina. Fizikā mazāko vērtību dēvē par kvantu. Izmantojot vainas analoģiju ar kvantu, autors rakstā atklās ar vainu saistīto problemātiku krimināltiesībās.

Viens no kvantu teorijas pamatlicējiem – austriešu fiziķis E. Šrēdingers (vācu: Erwin Rudolf Josef Alexander Schrödinger) (1887–1961) ir formulējis fiziķiem ļoti labi zināmo kvantu paradoksu, ko dēvē arī par Šrēdingera kaķa kvantu paradoksu.1 Neiedziļinoties kvantu mehānikas nianses, jānorāda, ka minētā paradoksa būtība ir, ka kamerā esošā kaķa dzīvību nosaka kvanta stāvoklis, kuru var noskaidrot tikai tad, kad tiek atvērta kamera. Kamēr kamera nav atvērta, tiek prezumēts, ka kvants atrodas superpozīcijā jeb vienlaicīgi divās pozīcijās, tātad arī kaķis atrodas šajā superpozīcijā jeb ir dzīvs un miris vienlaicīgi. Tas, vai kaķis ir vai nav dzīvs, ir atkarīgs no tā, vai pētnieks ir vai nav atvēris kameru, lai paskatītos, kas tajā atrodas. Šāda viena kvanta stāvokļa nenoteiktība pašos pamatos grauj determinismu.

Kā zināms, determinismu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas kontekstā pēta kriminoloģija, kur tiek meklēti noziedzīga nodarījuma cēloņi un veicinošie apstākļi. Savukārt krimināltiesības balstās uz pieņēmumu, ka katra noziedzīga nodarījuma izdarīšana ir tā izdarītāja brīvas gribas izpausme. Personai ir izvēle izdarīt vai neizdarīt noziedzīgu nodarījumu.

komentāri (5)
5 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Fiziķis
30. Janvāris 2017 / 18:06
5
ATBILDĒT
Vēlreiz vēlos vērst uzmanību uz to, ka raksta autors atkal kļūdaini raksta par kvantu mehāniku. Jau pirmajā atsaucē autors maldina ikvienu lasītāju, jo par kaķi ir runa vienīgi 812.lappusē un minētajā adresē nemaz tāda raksta nav. Kaķis ir makropasaules objekts. Turpretim viļņu funkcija, kas ir Šrēdingera vienādojumā, apraksta mikropasauli. Tieši šī viļņu funkcija ir pakļauta superpozīcijas principam. Ar Šrēdingera vienādojumu principā nav iespējams aprakstīt makropasaules fizikālās parādības. Šrēdingers, apskatot iedomātu eksperimentu ar kaķi, ir vēlējies vienīgi parādīt, ka no kvantu mehānikas likumiem nevar pāriet uz makropasaulē esošajiem fizikas likumiem. Kaķis nevar būt reizē gan dzīvs, gan miris. Citiem vārdiem, mikropasaulē ir spēkā pilnīgi citi fizikas likumi, nekā tie fizikas likumi, kas darbojas makropasaulē. Turklāt autors nemaz nemin būtiskus šī iedomātā eksperimenta faktorus, kas attiecas uz mikropasauli, pilnībā sagrozot Šrēdingera iedomāto eksperimentu. Lūdzu redakcijai nepieļaut turpmāku aplamību publicēšanu, tostarp, ka vaina krimināltiesībās esot "kvantu" kriminoloģija!
Viesturs
30. Janvāris 2017 / 12:35
0
ATBILDĒT
:) asprātīgs salīdzinājums, domāju, zinātne drīz arī noskaidros, ka sociālie procesi ir tik pat dzelžaini kā fizikas, t.i., likumsakarības ir tik pat precīzas un paredzamas.
Par nodomu formālā sastāvā.
Manuprāt, M.Lejas viedoklis ir pārlieku sarežģīts. Vadoties no piedāvātās koncepcijas izriet, ka gandrīz jebkuŗs publiski izdarīts nodarījums ir jākvalificē arī kā huligānisms - vai tās ir nelikumīgas medības, izmantojot trokšņotājus, laupīšana vai zādzība nelielā apmērā vai narkotisko vielu lietošana publiskā vietā utt utt utt. Mani mulsina tieši šis apstāklis.
Attiecībā uz ,,narko durvīm" - būtu jāvadās no cita skatpunkta. M.Lejas gadījumā tas ir: blakus biji, kopā nesāt, tātad zināji un kopumā vainīgs. Es to nosauktu par apsūdzības apgalvojuma teoriju, bet varētu taču arī vadīties no nevainības prezumcijas apgalvojuma :). Manuprāt, lai cik kārdinoši tas neliktos visus ,,sliktos" sodīt uzreiz, valdot šādai pieejai var ciest arī pēc būtības nevainīgi ļaudis, kas tomēr nav pieļaujams.
SATVERSMES TIESA
25. Janvāris 2017 / 16:11
0
ATBILDĒT
Uldis Ķinis. Paldies autoram, ļoti labs raksts un ieskicē vainas problēmu interesantā griezumā.
Māris Leja
24. Janvāris 2017 / 21:30
0
ATBILDĒT
Ar interesi izlasīju šo rakstu. Beidzot diskusijā par nodomu bez manis un profesora U.Krastiņa ir iesaistījušies arī citi. Šādi jauni vērtējumi no malas ir ļoti nepieciešami, jo citādi šī diskusija šķiet apstājusies un ievirzījusies strupceļā.
Vienīgais, īsumā apkopjot līdzšinējās diskusijas rezultātu, es nevarētu piekrist rakstā minētajam, ka mana un profesora U.Krastiņa viedokļa atšķirība ir vienīgi „jautājums, kas skar terminoloģiju, nevis pašu problēmas būtību”. Manā skatījumā atšķirības viedokļos nav terminoloģijas jautājums, bet gan pilnīgi atšķirīgs uzskats par nodoma gribas un intelektuālā elementa mijiedarbību (savstarpējo saistību). Šīs atšķirības visizteiktāk abu mūsu viedokļos saskatāmas formāla sastāva noziedzīgos nodarījumos.
Saskaņā ar U.Krastiņa viedokli (ciktāl to esmu sapratis) tiešu nodomu formālā sastāvā veido apzinati gribēta darbība + citu noziedzīga nodarījuma sastāva papildpazīju (laika, vietas, cietuša vecuma u.tml.) apzināšanās vai pieļaušana. Gribas elements saskaņā ar šo viedokli „koncentrējas” darbībā, bet intelektuālais elements - pārējo papildpazīmu zināšanā vai pieļaušanā.
Savukārt saskaņā ar manu viedokli, kas balstīts uz Vācijas krimināltiesību teorijā un tiesu praksē valdošo viedokli, nodoma gribas un intelektuālajam elementam jāaptver visu to apstākļu kopumu, kas veido noziedzīga nodarījuma sastāvu. Gribas vai intelektuālā elementa akcentēšana tieši uz kādu atsevišķu noziedzīga nodarījuma sastāva – darbību, sekām vai papildpazīmi šeit nenotiek, jo tas tiek skatīts attiecībā pret noziedzīgo nodarījumu kopumā. Nolūkā dominē gribas elements, tiešā nodomā dominē intelektuālais elements, bet netiešā nodoma intelektuālais un gribas elementi ir mazāk izteikti, nekā „spēcīgākajās” nodoma formās (sk. salīdzinošo tabulu rakstā „Turpinot diskusiju par vainas formām formāla sastāva noziedzīgos nodarījumos”).
Mūsu abu atškirīgo viedokļu rezultāts praksē nozīmē to, ka saskaņā ar profesora U.Krastiņa koncepciju tieša nodoma konstatēšanai formālos sastāvos noteikts ievērojami zemāks standarts, nekā saskaņā ar viedokli, ko atbalstu es.
Baraks Osama
24. Janvāris 2017 / 21:00
1
ATBILDĒT
Ehh... Vai tad nu jau tik tālu, ka ne autors, ne žurnāla literārie redaktori nezina, ka nav tāda vārda "blombēt", bet ir tikai "plombēt"? Tad jau drīz gaidām arī "pūlksteni", tautību rakstīšanu ar lielajiem burtiem un citus mazmācītās tautas jaunlaiku darinājumus?
visi numura raksti
Edgars Pastars, Sandija Novicka, Jānis Priekulis
Skaidrojumi. Viedokļi
Iestāžu vadlīnijas – labā prakse vai likuma atrunas principa pārkāpums
Ņemot vērā dzīves gadījumu sarežģītību un atšķirību, ārējie normatīvie akti nekad nebūs tik skaidri, lai tie paredzētu visu, ko lasītāja acij kārotos redzēt. Lai ikvienam tiesību normas adresātam būtu saprotams, kā šis akts ...
4 komentāri
Laila Medina
Tiesību politika
Tieslietu ministrijas tiesību politikas sektora 2016. gada veikums
2016. gads Tieslietu ministrijas (TM) tiesību politikas sektoram ir bijis radoša un saspringta darba gads. Gadam noslēdzoties, ir būtiski atskatīties uz paveikto, novērtēt rezultātus un iezīmēt nākamā gada uzdevumus. Tas ir paveikts, un ...
Vija Kalniņa
Juridiskā literatūra
Atziņas par ECT ietekmi uz demokratizāciju Austrumeiropā
2016. gadā Kembridžas Universitātes izdevniecība (Cambridge University Press) izdevusi grāmatu The Impact of the ECHR on Democratic Change in Central and Eastern Europe. Judicial Perspectives (Eiropas Cilvēktiesību tiesas ietekme uz ...
Artūrs Gurskis
Skaidrojumi. Viedokļi
Izslēgšana par iepriekš nepildītiem līgumiem publiskajos iepirkumos
Dzirdot vārdus "melnais saraksts", cilvēkiem nereti rodas asociācijas ar sarakstu, kurā ir iekļautas noteiktas personas, kuras kaut ko ir pārkāpušas un kurām līdz ar to ir liegta dalība konkrētos pasākumos vai liegts veikt konkrētas ...
Vija Kalniņa
Informācija
IMDb apstrīd likumu, kas liedz publiskot aktieru vecumu
2016. gada septembrī Kalifornijas štatā tika pieņemts jauns likums (California Assembly Bill 1687), kas paredz, ka mājaslapas un portāli, kas tiek izmantoti darba un darbinieku meklēšanas vajadzībām izklaides industrijā, nedrīkst ...
AUTORU KATALOGS