Pēc aptuveni gadu ilgas izpētes un sagatavošanas darba pirms pāris nedēļām plašākai auditorijai tika prezentētas Tieslietu ministrijas izstrādātās administratīvo līgumu slēgšanas vadlīnijas. Konkrētāk – tās sagatavojušas Tieslietu ministrijas Valststiesību departamenta direktore Anda Smiltēna un Administratīvo tiesību nodaļas vadītāja Guna Kukle. Autores vadlīniju sagatavošanas procesā ir apzinājušas, ka, neraugoties uz minētā tiesību institūta ietveršanu normatīvajos aktos jau vairāk nekā desmit gadus, šāda līguma slēgšana starp privātpersonu un valsts iestādi praksē nenotiek bieži un, šķiet, līdz šim nav pienācīgi novērtēta. Tādēļ nelielā sarunā ar A. Smiltēnu "Jurista Vārds" rod atbildes uz jautājumiem, vai un kam var kalpot administratīvais līgums un tā noslēgšanas procesa atvieglošanai paredzētās vadlīnijas.
Kāda ir administratīvā līguma nepieciešamība un aktualitāte, ja reiz konstatēts, ka praksē tas faktiski nav iedzīvojies?
Mēs Tieslietu ministrijā jau vairākus gadus tieši administratīvo tiesību, arī administratīvo sodu jomā mēģinām darboties virzienā, lai valsts iestādes, tai skaitā kontrolējošās un uzraugošās, varētu būt iecietīgākas, tolerantākas un pretimnākošākas, nekā tas bijis līdz šim.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes