Pieredzes apvienošanai ir būtiska nozīme būvdarbu publiskās un privātās sadarbības procedūrās. Empīriski šāds būvuzņēmumu sadarbības modelis vairo konkurenci būvniecības konkursos. Pieredzes apvienošana nodrošina vairāk pretendentu, lielāku konkurenci un konkursu pārraudzību. Rezultāts ir likumsakarīgs – zemākas cenas. Šī klasiskā atziņa attiecas gan uz publisko un privāto partnerību, gan uz konvencionāliem iepirkumiem Publisko iepirkumu likuma1 (turpmāk – Iepirkumu likums) izpratnē. Rakstā paustais viedoklis ir koncentrēts uz pieredzes kopīgošanu praksē būvdarbu publisko iepirkumu procedūrās. Proti, konkursos, kuros būvuzņēmumi apvieno pieredzi saskaņā ar Iepirkumu likuma 42. panta trešo daļu.2 Šobrīd varētu būt pamats uzskatīt, ka šo normu piemēro neatbilstoši tās mērķim iepirkumos, kuros piedalās vairāki saistīti būvuzņēmumi – to grupas.3 Noslēguma sadaļā koncentrēts komentārs sniegts par atbilstošu tiesību normu Publisko iepirkumu likumā, kas stāsies spēkā 2017. gada 1. martā.4 Raksta mērķis ir sniegt viedokli par pieredzes kopīgošanas strīdu risināšanu iepirkumu tiesībās.
Pieredzes resurss būvniecībā
Pieredze ir svarīgākais resurss būvniecībā. Tā ir vairāku gadu ietvaros iegūta augstāka līmeņa zinātība vai prasme, praktiski izpildot darbus.5 Faktiski to iegūst, pilnīgi izpildot gan tehnoloģiskos procesus, gan garantijas saistības. Procesuāli pieredze ir primārais kvalifikācijas apliecināšanas elements iepirkumos, kurus vismaz daļēji realizē par valsts naudu.6 Tādēļ ekonomiski pieredze varētu būt visdārgākais resurss.
Saistībā ar minēto judikatūrā noteikts, ka pieredze iepirkumos ir objektīvi pastāvošs fakts.7 Konspektīvi izsakoties – tā vai nu ir, vai tās nav. Konceptuāli nav pareizi organizēt konkursus par pieredzes apliecināšanu kā pašmērķi. Būvniecībā iepirkumu mērķis ir realizēt tehnoloģiskos darbus. Tādēļ pretendenti konkurē tehnisko un finanšu piedāvājumu sagatavošanā. Formāla sacensība pieredzes apliecināšanā nevar pastāvēt nedz teorētiski, nedz procesuāli. Rezultātā iepirkumu tiesības maksimāli nodrošina kvalificētu būvuzņēmumu iesaisti konkursos.8
Autora ieskatā, kvalificēties būvdarbu konkursiem ir iespējams ar visiem resursu veidiem, kuri minēti direktīvas Nr. 2004/18/EK VII nodaļā.9 Proti, ar būvuzņēmumu finansiālo stāvokli, personālu, sadarbības nodrošinājumu, tehnisko nodrošinājumu, sevišķo zinātību jeb know-how kvalitātes un vides pārvaldības aspektos u.c. Visbeidzot – ar pieredzi. Tieši pieredze ir likvīds, nemateriāls, bet ekonomiski un procesuāli realizējams resurss.10
Tāpēc judikatūrā konsekventi atzīts, ka pasūtītājiem ir pienākums pārliecināties par pretendentu pieredzi piedāvājumu izvērtēšanas stadijā.11 Turklāt tiesas nolēmumu kopumu papildina Augstākās tiesas 2016. gada 21. jūnija spriedums lietā Nr. A420310414. Spriedumā atzīts, ka ir jāvērtē iesniegtie pierādījumi par pieredzes kopīgošanu.12 Fundamentāla atziņa, kas izriet gan no Iepirkumu likuma 45. panta,13 gan no administratīvā procesa pēc būtības, gan no tiesiskās apziņas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes