ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

21. Februāris 2017 /Nr.8 (962)

Bezskaidras naudas līdzekļu juridiskais statuss, civiltiesiskie un kriminālprocesuālie aspekti
22 komentāri
Dr. iur.
Jānis Kārkliņš
zvērināts advokāts 
Dr. iur.
Jānis Rozenbergs
zvērināts advokāts 

Bezskaidras naudas drošība mūsdienu pasaulē, kad digitālās tehnoloģijas ieņem arvien lielāku lomu cilvēku ikdienas dzīvē, kļūst arvien aktuālāka. Ikviens reiz ir domājis, vai nauda manā bankas kontā ir drošībā. Uztraukums pamatā saistās ar interneta tehnoloģiju drošību, taču reti kurš aizdomājas, kas vispār ir bezskaidra nauda. Cik tā ir droša vērtība (manta) no juridiskā viedokļa? Sevišķi aktuāli tas ir brīžos, kad kredītiestādei rodas finanšu grūtības. Pēdējo dažu gadu laikā Latvijā ir tikuši uzsākti vairāku kredītiestāžu likvidācijas procesi, kuru ietvaros kā likvidatoriem, tā arī noguldītājiem un noguldītāju kreditoriem nācies risināt dažādus tiesiskus jautājumus, kas ikdienas attiecībās ar funkcionējošām kredītiestādēm iepriekš nebija aktuāli. Viens no šādiem mezglu punktiem, kas tiesību piemērošanas procesā ir radījis viedokļu atšķirības, ir jautājums par bezskaidras naudas līdzekļu juridisko dabu, par šo līdzekļu piederību un par kredītiestādes un klienta kā noguldītāja attiecībām. Īpaši aktuāls šis jautājums kļūst situācijās, kad pirms kredītiestādes likvidācijas uzsākšanas bankas klienta kontā esošie naudas līdzekļi ir tikuši apķīlāti civilprocesa ietvaros vai šiem naudas līdzekļiem uzlikts arests kriminālprocesa ietvaros. Vai un kādā kārtībā likvidējamas kredītiestādes klienta kreditors varēs vērst piedziņu uz apķīlātajiem naudas līdzekļiem? Vai kriminālprocesa ietvaros arestētos naudas līdzekļus valsts varēs konfiscēt vai atgriezt šos naudas līdzekļus cietušajam? Rakstā autori sniegs savu redzējumu par šiem jautājumiem.

Kas ir bezskaidras naudas līdzekļi un kam tie pieder

Latvijas normatīvajos aktos nav atrodama jēdziena "bezskaidra nauda" legāldefinīcija. Šo jēdzienu var atrast Kredītiestāžu likumā1 (turpmāk – KIL), tomēr tur tas minēts vien "garām ejot",2 neatklājot tā juridisko saturu. Ikdienā jēdziens "bezskaidra nauda" tiek bieži lietots, un šāda jēdziena lietošana nav nepareiza. Tomēr, ja raugāmies no precīza tiesību zinātnes viedokļa, tad ar jēdzienu "bezskaidra nauda" jāsaprot finanšu līdzekļi bankas kontā. Tas precīzi izriet no Finanšu nodrošinājuma likuma3 sniegtās legāldefinīcijas, kurā jēdziens "finanšu līdzekļi" ir raksturots kā nauda (izņemot banknotes un monētas), kas jebkurā valūtā kreditēta kādā kontā (arī visu veidu noguldījumi). Tādējādi jēdziens finanšu līdzekļi ir sinonīms jēdzienam bezskaidra nauda jeb nauda bankas kontā. Likumā atrodamā finanšu līdzekļu definīcija ir lakoniska, un tā nesniedz atbildi uz jautājumu, kāds juridiskais statuss piemīt šai "lietai". Vai bezskaidra nauda ir ar saistībtiesisku raksturu, vai arī tā ir uzskatāma par personas īpašumu Civillikuma4 (turpmāk – CL) 927. panta izpratnē, tātad ar liettiesisku raksturu, proti, personai ir tiesība to valdīt un lietot, iegūt no tās visus iespējamos labumus, ar to rīkoties un noteiktā kārtā atprasīt to atpakaļ no katras trešās personas ar īpašuma prasību.

Saskaņā ar KIL 1. panta 6. punktu noguldījums ir naudas līdzekļu glabāšana kredītiestādes kontā noteiktu vai nenoteiktu laiku. Tā kā naudas līdzekļi bankas kontā atbilst jēdzienam "bezskaidra nauda", tad šo līdzekļu esamība bankas kontā tiek apzīmēta ar jēdzienu "noguldījums". Likuma izpratnē ar noguldījumu ir saprotama darbība – glabāšana. Ja naudas līdzekļi tiek glabāti kontā, tie ir uzskatāmi par noguldījumu. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas publicētā skaidrojumā precizēts, ka noguldījumi ir privātpersonu un nefinanšu uzņēmumu termiņdepozīti, krājkonti, atlikumi norēķinu kontos u.tml. Piesaistītie noguldījumi bankas publiskajā ceturkšņa pārskatā tiek atspoguļoti pozīcijā "Amortizētajā iegādes vērtībā vērtētās finanšu saistības".5 Tādējādi būtiski ņemt vērā arī to, ka noguldījumi ir tie finanšu līdzekļi, kas tiek atspoguļoti bankas bilancē.6

Ārvalstu tiesību literatūrā7 skaidrots, ka attiecības starp noguldītāju un kredītiestādi raksturojamas kā attiecības starp kreditoru un parādnieku. Tas izriet arī no Noguldījumu garantiju likumā8 sniegtās noguldījuma definīcijas, saskaņā ar kuru noguldījums ir kredīta atlikums, kurš radies no naudas līdzekļu ieskaitīšanas noguldītāja kontā [..]. Jēdziens "kredīta atlikums" apzīmē bankas saistības apmēru naudas izteiksmē pret noguldītāju. Līdz ar to šo tiesisko attiecību ietvaros noguldītājam nepiemīt īpašuma tiesības uz naudas līdzekļiem, jo noguldītājam ar brīdi, kad naudas līdzekļi tiek ieskaitīti bankas kontā, rodas saistībtiesisks prasījums pret banku atbilstoši CL 1401. pantam. Šī saistībtiesiskā prasījuma rašanās pamats ir darījums (CL 1402. pants). Noguldījums nav pielīdzināms, piemēram, trastam, kur noguldītājs turpina būt naudas līdzekļu pārvaldnieks un gūst visus labumus no to apgrozības (un kur banka ir vien pilnvarota rīkoties ar naudas līdzekļiem, bet nekļūst par to īpašnieci).9 Tādējādi, kad nauda tiek iemaksāta bankā, par tās īpašnieku kļūst banka – noguldījums kļūst par daļu no bankas finanšu līdzekļiem, kuri bankai pieejami, piemēram, lai aizdotu to klientiem.10 Savukārt noguldītājam rodas prasījuma tiesība, t.i., subjektīva saistībtiesiska prasījuma tiesība prasīt bankai parāda samaksu. Klients var pieprasīt atmaksu saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem, un parāda atmaksas pienākums neiestājas, kamēr pieprasījums nav veikts.11 Uz to, ka naudas līdzekļi bankas kontā ir saistībtiesisks prasījums, cita starpā norāda KIL 71. panta pirmā daļa: "Klients zaudē prasījuma tiesības pret kredītiestādi, ja 60 gadu laikā nav veikti nekādi darījumi ar šo noguldījumu."12 Turklāt minētā kontekstā jāņem vērā, ka bankā iemaksātā nauda nekad netiek individualizēta – tā tiek "sajaukta" ar citiem bankas īpašumā esošajiem finanšu līdzekļiem un atdot "to pašu" naudu nav iespējams.

VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Kriminālprocesa likums  
— likumi.lv —
Civilprocesa likums  
— likumi.lv —
Kredītiestāžu likums  
— likumi.lv —
Civillikums  
komentāri (22)
22 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
zakjis
24. Februāris 2017 / 19:38
1
ATBILDĒT
4.secinājums izraisa pārdomas.
Ja pareizi saprotu, tad rakstā izteiktais viedoklis ir, ka arī absolūti spēkā neesošs darījums ir par pamatu, lai bezskaidro naudu ieskaitītu bankas līdzekļos, un, ja banka pēc pārskaitījuma uzsāk likvidāciju vai kļūst maksātnespējīga, tad maksātājs var atgūt naudu, tikai iesniedzot kreditora prasījumu. Proti, no raksta var secināt, ka atsavinājums, kas noticis uz absolūti spēkā neesoša darījuma pamata, ir tiesisks. Tas ir tāpat kā gadījumā, ja uz viltota pirkuma līguma pamata tiek pārreģistrēts nekustamais īpašums, bet ieguvējs kļūst maksātnespējīgs vai tiek likvidēts (jur.personas gadījumā), tad cietušajam, lai atdabūtu savu īpašumu, vienīgā iespēja ir iesniegt kreditora prasījumu pret ieguvēju un stāties kreditoru rindā, kas, protams, ir absurds.
Tāpat pārdomas izraisa, vai 25.atsaucē izmantotās Senāta nolēmuma atziņas ir pielietotas atbilstoši, ja rakstā tiek analizēti absolūti spēkā neesoši darījumi, bet Senāta nolēmumā tika skatīta situācija, kur banka bija vienpusēji atkāpusies no līguma, izbeidzot tā darbību.
Kabacis
24. Februāris 2017 / 16:16
0
ATBILDĒT
Vēlreiz izlasot rakstu un komentārus pie tā nonācu pie secinājuma, ka gadījumā ar ''bezskaidru naudu'' zaudētājs vienmēr būs bankas klients. Respektīvi, vienalga vai naudu nozog no bankas konta vai arī banka aiziet uz maksātnespēju, klientam ir tikai prasījums, bet reāla nauda ir bankai :(
Kabacis
23. Februāris 2017 / 14:03
3
ATBILDĒT
Bezskaidra nauda ir dati- respektīvi, fails kurš noglabāts kaut kur uz bankas servera par to, ka manā kontā ir noteikts naudas daudzums. Ja pareizi atceros no vidusskolas informātikas stundām, tad ikviens fails parasti sastāv no vieniniekiem un nullītēm, kas izkārtotas noteiktā secībā. Līdz ar to sanāk ka arī ''bezskaidra nauda'' būtībā ir tikai vieninieki un nullītes noteiktā izkārtojumā. To, ka uz datiem (vieninieku un nullīšu izkārtojumu) kādam varētu būt autortiesības, to es vēl varētu saprast, bet tas kā uz vieninieku un nullīšu izkārtojumu kādam var piederēt īpašums- tas laikam ir saprotams tikai juristiem...
Jurčiks > Kabacis
24. Februāris 2017 / 13:50
0
ATBILDĒT
Nē. Bezskaidra nauda nav dati, jo tu nenodot bankai glabāšanā datus. Bezskaidrā nauda ir noguldītāja prasījuma tiesības pret banku par tajā noguldītās naudas izmaksu. Dati ir tikai uzskaites forma, bet ne pati nauda. Kā tiesība tā tiešām nav pakļauta īpašuma prasībai. Viss pārējais lielos vilcienos (un mazos autobusos) ir ūdens...
Ainārs > Jurčiks
24. Februāris 2017 / 15:22
3
ATBILDĒT
Un, ja es kādam aizdodu naudu ar bankas pārskaitījumu, tad tā ir cesija, nevis aizdevums?
Jurčiks > Ainārs
25. Februāris 2017 / 11:41
1
ATBILDĒT
Jā, cesijas elements tur ir saskatāms, bet ne jau cesija iz bezskaidras naudas aizdevuma MĒRĶIS. Mērķis ir savu mantu aizdot citam un pēc laika to saņemt atpakaļ. Cesija ir tikai šā mērķa sasniegšanas ārējā forma. Aizdevums un cesija ir dažādas darījumu kategorijas, pretēji, piemēram, aizdevumam un pirkumam.
Indriķis > Jurčiks
27. Februāris 2017 / 10:43
2
ATBILDĒT
"Mērķis ir savu mantu aizdot citam" - skaisti skan, bet tā nauda tak nepieder tev, bet gan bankai. Kad naudiņa ir ieskaitīta kontā, tad personai paliek tikai prasījuma tiesības uz šīs naudiņas atmaksu. Tātad, ja var aizdot "savu" bezskaidro naudu, tad aizdot var arī tiesības, ne tikai lietas. Vai arī Civillikumā ir speciāls regulējums bezskaidrai naudai?
Jūlija Kolomijceva > Indriķis
27. Februāris 2017 / 11:42
2
ATBILDĒT
Risinājums ir neturēt naudu bankā un veikt maksājumus skaidrā naudā, kad tas ir pieļaujams.
Prasījumus - bezķermeniskas lietas (CL 841.p.) var nodot (cedēt), ka cita persona tos izlieto. Tad citam jāatdod atpakaļ tajā pašā daudzumā tās pašas šķiras un tā paša labuma lietas vai arī jāatlīdzina to vērtība (sal. CL 1225.-1226.p.).
Panda > Indriķis
27. Februāris 2017 / 11:39
1
ATBILDĒT
Risinājums ir neturēt naudu bankā un veikt maksājumus skaidrā naudā, kad tas ir pieļaujams.
Prasījumus - bezķermeniskas lietas (CL 841.p.) var nodot (cedēt), ka cita persona tos izlieto. Tad citam jāatdod atpakaļ tajā pašā daudzumā tās pašas šķiras un tā paša labuma lietas vai arī jāatlīdzina to vērtība (sal. CL 1225.-1226.p.).
Seskis
22. Februāris 2017 / 09:30
10
ATBILDĒT
Jāpateicas autoriem par loģiski strukturēto un analītisko rakstu, kur uztveramā formā iekļauts izvērsts bezskaidras naudas norēķinu sistēmas raksturojums.
Jāteic, ka Seskis jau ilgstoši ir centies izprast beskaidras naudas norēķinu kārtību, un minētajā procesā piedzīvojis vairākus ciešanu pārpilnus brīžus. Agrā jaunībā Seskis nereti vēroja, kā „Tupenīšu" māju viesistabā pie lielā ozolkoka rakstāmgalda VAS „Latvijas Pasts" glītā pastniece vecomātei izsniedza pensiju saburnītās banknotēs un mirdzošās monētiņās. Vēlēdamies pakaitēties ar glīto pastnieci, Seskis izteica apsvērumu, ka bezskaidras naudas transmutācijas procesā uz skaidru naudu pastniece ir patīkama organizācijas benefīcija, kas ir iekļauta izmaksājamās skaidrās naudas masā. Diemžēl apsvērums nebija pareizs, tāpēc Seskis saņēma vecomātes belzienu pa ribām ar sodrējiem pārklāto krāsns kruķi. Seskis ķiukstēdams pamuka sākotnēji zem rakstāmgalda, kur atrada noripojušu divlatnieku, ko bez sebošanās paķēra un izšmauca cauri durvīm pagalmā. Tālākais ceļš vijās uz bodi, kurā tika iegādāts alus, un pie kaimiņa - kapu Imanta, kurš pie alus kausa izskaidroja bezskaidras naudas norēķinu būtību. Imants mēļoja, ka ļaudis bieži kļūdaini aizgājējiem liek zārkā līdzi villaines, brošas un pat degvīna pudeles, kas nelaiķim nebūt neesot vajadzīgas. Pareizais risinājums esot zelta vai sudraba monētu uzlikšana aizgājējam uz plakstiem. Zārkā deponētās monētas esot kā segums aizsaulē saņemtajiem pakalpojumiem. Tas ir, nelaiķis šīs monētas fiziski nevar izmantot, bet tās ir uzskaitītas nelaiķa bilancē kā aktīvs, pamatojoties uz kuru, aizsaules atbildīgās amatpersonas nodrošina nelaiķim dažāda rakstura pakalpojumus. Apstiprinājumu šādai kārtībai var atrast arī literatūras pieminekļos, piemēram, sengrieķu teikās par Hāronu, kurš mirušos pārcēla pāri Stiksas upei uz mirušo valstību tikai par noteiktu samaksu, kuras ekvivalentu radinieki bija devuši līdzi aizgājējam apbedīšanas ceremonijā. Savukārt, ja radinieki bija izrādījušies skopi un neko nedeva līdzi, aizgājējs tik ilgi spokojās, kamēr radinieku izdevumi korvalola un validola iegādei pieauga līdz tādam apmēram, ka lētāk bija iebērt nelaiķa zārka kontā sudraba riekšavu.
Blinkijs Bills
21. Februāris 2017 / 14:39
0
ATBILDĒT
Paldies par interesanto rakstu. Jautājums pārdomām: Ja noziedzīga nodarījuma rezultātā no personai A. piesaistītā norēķinu konta tiek izņemta skaidra nauda, tad cietušais ir Banka un personai A. kontā esošie līdzekļi un prasījumu tiesības pret banku, saglabājās?
Raimis > Blinkijs Bills
22. Februāris 2017 / 09:52
4
ATBILDĒT
Ir tiesu prakse, ka šādā gadījumā cietušais tomēr ir persona A - tiesa uzskata, ka nauda ir nozagta no personas A nevis Bankas.....
Blinkijs Bills > Raimis
22. Februāris 2017 / 13:22
0
ATBILDĒT
Šaubas par tiesu praksi nav, bet par izvirzīto autoru teoriju ir. Atbalstot autoru viedokli par banku kā bezskaidras naudas īpašnieku krimināltiesiskā izpratnē, jāizdara secinājums par to, ka nolaupot bezskaidru naudu, zaudētājs jeb cietušais vienmēr būs banka.
Jūlija Kolomijceva > Blinkijs Bills
23. Februāris 2017 / 07:38
1
ATBILDĒT
Ja noziedzīga nodarījuma rezultātā no personai A piesaistītā norēķinu konta tiek izņemta skaidra nauda, cietušais ir persona A, nevis banka, ievērojot rakstā atspoguļoto teoriju.
Izņemot prettiesiski naudu, vainīgais realizē personai A piederošās mantiskās tiesības, t..i., prasījuma tiesības pret banku par skaidras naudas izmaksu.
Kad persona iemaksā skaidru naudu, piemēram, 50 EUR, kontā, tā sajaucas ar citu bankas naudu, kļūstot par bankas īpašumu (CL 927.p.). Tajā pašā laikā persona A., iemaksājot naudu, dabū pretī ekvivalentu jeb prasījuma tiesības (CL 1401.p.) pret banku par 50 EUR izmaksu ar bankomāta palīdzību vai citā veidā.
Ekonomiski skatoties, naudas iemaksa neietekmēja iesaistīto personu mantisko stāvokli, jo banka ieguvusi naudu 50 EUR apmērā (bankas aktīvu palielinājums), vienlaikus bankai jāizmaksā nauda 50 EUR apmērā pēc personas A pieprasījuma (bankas pasīvu palielinājums).
Kad persona A. izņem naudu, ņemot vērā līgumiskās attiecības starp to un banku, šī persona pieprasa bankai (piemēram, nospiežot bankomāta podziņas un ievadot PIN-kodu) izmaksāt šo naudu, īstenojot šādā veidā savas prasījuma tiesības pret banku. Tā rezultātā notiek ieskaits: banka izmaksā klientam savā īpašumā esošo naudu, ievērojot klienta tiesības prasīt šīs naudas summas izmaksu.
Ja personas A vietā nepamatoti un prettiesiski trešā persona izņem naudu, šāda izņemšana, ciktāl banka ievēroja spēkā esošos normatīvos aktus un līgumu, apgrūtina personas A personas kontu, samazinot tās mantu, līdz ar to zaudējums tiek nodarīts tieši konta īpašniekam, nevis bankai.
Pretrunas starp teoriju, kura ir atspoguļota rakstā, un pieminēto tiesu praksi nav.
Kristaps > Jūlija Kolomijceva
23. Februāris 2017 / 13:59
0
ATBILDĒT
Tātad, ja no personas A konta prettiesiski izņem naudu, tad šī izņemtā - iepriekš ar bankas naudu saplūdusī un par bankas īpašumu pasludinātā - nauda atgūst individualizāciju un saikni ar personu A, ja samazina personas A mantu, radot tai zaudējumus? Tātad, kad banka gūst peļņu, tad īpašuma tiesības ir tai, bet, kad ir šādi zaudējumi, tad - klientam. Vai šis ir taisnīgs risinājums?
Jūlija Kolomijceva > Kristaps
23. Februāris 2017 / 15:38
0
ATBILDĒT
Izmaksājot naudu, kura fiziski atrodas, piemēram, filiālē vai bankomātā, tā visupirms jānodala no citas bankas naudas, kurā, ņemot vērā raksta aprakstīto teoriju, ir bankas īpašums. Tā kā prasījums par naudas izmaksu ir saistībtiesisks, nav jāmeklē, piemēram, konkrētas banknotes, salīdzinot to numurus, lai noteiktu un izdotu tieši tās banknotes, kuras persona A kādreiz iemaksāja. Galvenais ir atdot konkrētu naudas daudzumu jeb summu, nevis konkrētas lietas (banknotes). Atšķirībā no saistību tiesībām lietu tiesību prasījumu, piemēram, vindikācijas prasības, priekšmets ir vienmēr jānosaka precīzi un individuāli (sal. CL 1051.pants). Skaidras naudas gadījumā, ja vien sveša nauda netika turēta nošķirti, nodalīt konkrētas banknotes nav iespējams vai arī nošķirt ir iespējams, taču ir saistīts ar pārmērīgām pūlēm. Tādēļ tiek uzskatīts, ka nauda pāriet bankas īpašumā, tomēr bankai ir pienākums izmaksāt šo naudu pēc klienta pieprasījuma.

Ja persona X prettiesiski izņem naudu no personas A bankas konta, tad nauda iegūst saikni ar personu X, kura šādā veidā nodara zaudējumu personai A. Papildus var arī izvērtēt arī bankas atbildību, izmaksājot personai X naudu no personas A konta.

Kad skaidra nauda tiek izmaksāta personai X, darbojas tāds pats princips. Ja vien persona X neturēja no personas A konta dabūto skaidru naudu nošķirti no savas pārējās naudas, persona X bieži vien nevarēs atdot personai A konkrēto naudu, ko banka izmaksāja personai X. Tā vietā personai X jāatgriež personai A noteikta naudas summa, respektīvi, persona A iegūst saistībtiesisko prasījumu par zaudējumu atlīdzību pret personu X.

Iemesli, kāpēc skaidra nauda tiek atzīta par tās personas īpašumu (CL 927.p.), pie kuras tā faktiski atrodas, ir saistīti ar ekonomiskās lietderības un samērīguma principiem. Mērķis ir atvieglot ikdienas dzīvi, veicot norēķinus.

Nenoliedzami, katrai pieejai var būt arī blakusefekti. No tā nevar izvairīties. Piemēram, tas, ka banka kļūst par naudas īpašnieci, bet klients iegūst saistībtiesisko prasījumu par naudas izmaksu, noteikti pasliktina klienta pozīciju maksātnespējas procesā.

Kādus alternatīvus risinājumus Jūs saskatāt?
Kristaps > Jūlija Kolomijceva
24. Februāris 2017 / 14:12
0
ATBILDĒT
Vindikācijas objekts ir ķermeniskas lietas, līdz ar ko tā, liekas, nebūtu piesaucama bezskaidras naudas gadījumā.

Savukārt, vai norādītais negatīvais blakusefekts par klientu tiesību pasliktināšanu nebūtu tiesībpolitiski izšķirošs vai ļoti būtisks? Bankas ir dažas, bet klienti – daudzi. Lielākajam vairumam klientu nav un nebūs trasti vai seifi, kas nodalītu viņu atsevišķo īpašumu, ja vadāmies no uzskata, ka visi šādi nenodalītie finanšu līdzekļi bankā, ir bankas īpašums. Pēdējās desmitgadēs tieši banku maksātnespējas ir likušas valstīm, proti, to budžetiem un faktiski arī šiem daudzajiem banku klientiem, maksāt par banku bezatbildīgas un alkatīgas komercdarbības zaudējumiem, pie tam šiem klientiem kā kreditoriem, parasti saņemot tikai garantētās atlīdzības, bet ne visus kontu atlikumus. Vai šādā situācijā, nebūtu taisnīgi interpretēt tiesības tādējādi, ka norēķinu konta atlikums tomēr ir klienta īpašums, nevis bankas īpašums faktiski tikai bankas interesēs? Pie tam, ja atbalsta bankas īpašuma tiesību uzskatu, tad bezskaidras naudas ekonomikā, kurp virzāmies, klientiem, proti, to absolūtajam vairākumam, tad vispār nepiederēs finanšu līdzekļi, bet tie piederēs bankām?
Jūlija Kolomijceva > Kristaps
24. Februāris 2017 / 16:20
0
ATBILDĒT
Īstenībā mēs runājām par dažādām lietām: banku darbības efektīvu uzraudzību un bezskaidras/skaidras naudas regulējumu.

Tāpat kā iepriekš bezskaidra nauda ir personas prasījuma tiesības pret banku par skaidras naudas izmaksu.

Saskaņā ar Jūsu viedokli, ja bankas rīcībā esošā skaidra nauda būtu klientu īpašums CL 927.p. izpratnē, tad: (1) klienti efektīvāk kontrolētu bankas komercdarbību; (2) tas ļautu klientiem iegūt procentus, ja bankas komercdarbība ir veiksmīga; (3) klienti dabūtu atpakaļ visu savu naudu bankas maksātnespējas gadījumā, kad, piemēram, bankas komercdarbība bija neveiksmīga.

Tam nevar piekrist. Ja bankas rīcībā esošā skaidra nauda tiek atzīta, piemēram, par visu klientu (kop-)īpašumu proporcionāli katra iemaksai, tas nemaz neveicinātu norādīto mērķu sasniegšanu. Arī citas personas īpašumā esošās lietas var, piemēram, nozagt, piesavināties, izšķērdēt, neveiksmīgi ieguldīt u.tml., jo īpaši tad, ja banku darbības kontrole ir kādu iemeslu dēļ nepietiekama. Vēlāk sameklēt un vindicēt skaidru naudu, ņemot vērā iepriekš aprakstītās īpatnības, praktiski skatoties, ir (gandrīz) neiespējami. Ja banka ir maksātnespējīga, tad naudas vairāk nekļūs arī tad, ja uzskatīs, ka klientiem ir īpašuma tiesības CL 927.p. izpratnē uz naudu.

Savukārt tas, ka bankas rīcībā esošā skaidra nauda varētu būt visu klientu īpašums atbilstoši CL 927.p., varētu pilnībā paralizēt banku darbību. jo, piemēram, izmaksājot skaidru naudu vienam klientam, būtu jāsaņem visu klientu piekrišana.

Līdz ar to skaidras naudas atzīšana par klientu īpašumu atbilstoši CL 927.p. faktiski tikai apgrūtinātu klientu dzīvi. Šādā gadījumā būtu vieglāk maksāt skaidrā naudā nekā izmantot bankas pakalpojumus un bezskaidru naudu.
Kristaps > Jūlija Kolomijceva
24. Februāris 2017 / 19:46
1
ATBILDĒT
Iespējams, esmu pārprasts, jo nekur neapgalvoju, ka visi klientu finanšu līdzekļi ir klientu, ne bankas īpašums. Ja banka vēlas piesaistīt finanšu līdzekļus, tā piesaista depozītus un šeit nav iebildumu par īpašuma tiesību pāreju un esamību bankai. Taču norēķinu konta attiecību mērķis ir norēķinu veikšana, nevis līdzekļu piesaistīšana bankai, lai tā varētu tālāk tos ieguldīt savā komercdarbībā. Tātad vērsu uzmanību tieši uz kontu atlikumu atšķirību no depozīta.

Savukārt attiecībā par kopīpašumu būs grūti piekrist un šeit atsaukšos uz jau iepriekš norādīto glabājuma regulējumu, kur glabājumā nodotas atvietojamas lietas, domājams, nebūs ne kopīpašums klasiskā izpratnē, ne arī glabātāja īpašums.
Jūlija Kolomijceva > Kristaps
27. Februāris 2017 / 12:10
0
ATBILDĒT
Ok, Jūs norādiet, ka skaidra nauda, kad tā nodota bankai, ir klientu īpašums, bet „nebūs ne kopīpašums klasiskā izpratnē, ne arī glabātāja īpašums”. Kur šī īpašuma neklasiskā definīcija ir norādīta? Ko tā nozīmē?
Iztēlosimies, ka pretēji aizliegumiem un veselam saprātam banka prettiesiski ieguldījusi visu klientu līdzekļus kādā riskantā darījumā un zaudējusi šo naudu, tāpēc banka ir bankrots. Pieņemsim, ka šie līdzekļi ir klientu īpašums (neklasiskajā) izpratnē. Kas notiek tālāk? Kā klienti var atgūt savu īpašumu?
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 2
visi numura raksti
Elīna Semeņuka
Informācija
Dzeja un domas – Satversmes svētki
Latvijas Republikas Satversmes (Satversme) pieņemšanas 95. gadadienas svinīgo pasākumu ietvaros 15. februāra pēcpusdienā Saeimā notika Saeimas un Satversmes tiesas kopīgi organizētā diskusija "Satversme – Latvijas konstitucionālās ...
Evija Novicāne
Skaidrojumi. Viedokļi
Valdes locekļa atbrīvošana no atbildības
Raksta mērķis ir iztirzāt likumā tieši regulētos instrumentus valdes locekļa atbrīvošanai no atbildības par sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem, kā arī instrumentus, kuri likumā nav tieši regulēti, bet tiek vispārēji atzīti ...
Tieslietu ministrija
Tiesību politika
Dots starts Latvijas tieslietu sistēmas novērtējumam
Pagājušo otrdien, 14. februārī, valdība apstiprināja ziņojumu par Latvijas tieslietu sistēmas novērtējuma izveidi. Šāds novērtējums paredz pētījumu veikšanu tiesu darbības, maksātnespējas un komerctiesību jomā ar mērķi ...
Zane Ernštreite
Jurista vizītkarte
Zane Ernštreite
Rasma Zvejniece, Augstākā tiesa
Informācija
Tieslietu padomes lēmumi

Tieslietu padome 13. februāra sēdē apstiprināja padomes darbības stratēģiju 2017.–2019. gadam un pieņēma vairākus lēmumus tiesnešu karjeras jautājumos.

AUTORU KATALOGS