Bezskaidras naudas drošība mūsdienu pasaulē, kad digitālās tehnoloģijas ieņem arvien lielāku lomu cilvēku ikdienas dzīvē, kļūst arvien aktuālāka. Ikviens reiz ir domājis, vai nauda manā bankas kontā ir drošībā. Uztraukums pamatā saistās ar interneta tehnoloģiju drošību, taču reti kurš aizdomājas, kas vispār ir bezskaidra nauda. Cik tā ir droša vērtība (manta) no juridiskā viedokļa? Sevišķi aktuāli tas ir brīžos, kad kredītiestādei rodas finanšu grūtības. Pēdējo dažu gadu laikā Latvijā ir tikuši uzsākti vairāku kredītiestāžu likvidācijas procesi, kuru ietvaros kā likvidatoriem, tā arī noguldītājiem un noguldītāju kreditoriem nācies risināt dažādus tiesiskus jautājumus, kas ikdienas attiecībās ar funkcionējošām kredītiestādēm iepriekš nebija aktuāli. Viens no šādiem mezglu punktiem, kas tiesību piemērošanas procesā ir radījis viedokļu atšķirības, ir jautājums par bezskaidras naudas līdzekļu juridisko dabu, par šo līdzekļu piederību un par kredītiestādes un klienta kā noguldītāja attiecībām. Īpaši aktuāls šis jautājums kļūst situācijās, kad pirms kredītiestādes likvidācijas uzsākšanas bankas klienta kontā esošie naudas līdzekļi ir tikuši apķīlāti civilprocesa ietvaros vai šiem naudas līdzekļiem uzlikts arests kriminālprocesa ietvaros. Vai un kādā kārtībā likvidējamas kredītiestādes klienta kreditors varēs vērst piedziņu uz apķīlātajiem naudas līdzekļiem? Vai kriminālprocesa ietvaros arestētos naudas līdzekļus valsts varēs konfiscēt vai atgriezt šos naudas līdzekļus cietušajam? Rakstā autori sniegs savu redzējumu par šiem jautājumiem.
Kas ir bezskaidras naudas līdzekļi un kam tie pieder
Latvijas normatīvajos aktos nav atrodama jēdziena "bezskaidra nauda" legāldefinīcija. Šo jēdzienu var atrast Kredītiestāžu likumā1 (turpmāk – KIL), tomēr tur tas minēts vien "garām ejot",2 neatklājot tā juridisko saturu. Ikdienā jēdziens "bezskaidra nauda" tiek bieži lietots, un šāda jēdziena lietošana nav nepareiza. Tomēr, ja raugāmies no precīza tiesību zinātnes viedokļa, tad ar jēdzienu "bezskaidra nauda" jāsaprot finanšu līdzekļi bankas kontā. Tas precīzi izriet no Finanšu nodrošinājuma likuma3 sniegtās legāldefinīcijas, kurā jēdziens "finanšu līdzekļi" ir raksturots kā nauda (izņemot banknotes un monētas), kas jebkurā valūtā kreditēta kādā kontā (arī visu veidu noguldījumi). Tādējādi jēdziens finanšu līdzekļi ir sinonīms jēdzienam bezskaidra nauda jeb nauda bankas kontā. Likumā atrodamā finanšu līdzekļu definīcija ir lakoniska, un tā nesniedz atbildi uz jautājumu, kāds juridiskais statuss piemīt šai "lietai". Vai bezskaidra nauda ir ar saistībtiesisku raksturu, vai arī tā ir uzskatāma par personas īpašumu Civillikuma4 (turpmāk – CL) 927. panta izpratnē, tātad ar liettiesisku raksturu, proti, personai ir tiesība to valdīt un lietot, iegūt no tās visus iespējamos labumus, ar to rīkoties un noteiktā kārtā atprasīt to atpakaļ no katras trešās personas ar īpašuma prasību.
Saskaņā ar KIL 1. panta 6. punktu noguldījums ir naudas līdzekļu glabāšana kredītiestādes kontā noteiktu vai nenoteiktu laiku. Tā kā naudas līdzekļi bankas kontā atbilst jēdzienam "bezskaidra nauda", tad šo līdzekļu esamība bankas kontā tiek apzīmēta ar jēdzienu "noguldījums". Likuma izpratnē ar noguldījumu ir saprotama darbība – glabāšana. Ja naudas līdzekļi tiek glabāti kontā, tie ir uzskatāmi par noguldījumu. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas publicētā skaidrojumā precizēts, ka noguldījumi ir privātpersonu un nefinanšu uzņēmumu termiņdepozīti, krājkonti, atlikumi norēķinu kontos u.tml. Piesaistītie noguldījumi bankas publiskajā ceturkšņa pārskatā tiek atspoguļoti pozīcijā "Amortizētajā iegādes vērtībā vērtētās finanšu saistības".5 Tādējādi būtiski ņemt vērā arī to, ka noguldījumi ir tie finanšu līdzekļi, kas tiek atspoguļoti bankas bilancē.6
Ārvalstu tiesību literatūrā7 skaidrots, ka attiecības starp noguldītāju un kredītiestādi raksturojamas kā attiecības starp kreditoru un parādnieku. Tas izriet arī no Noguldījumu garantiju likumā8 sniegtās noguldījuma definīcijas, saskaņā ar kuru noguldījums ir kredīta atlikums, kurš radies no naudas līdzekļu ieskaitīšanas noguldītāja kontā [..]. Jēdziens "kredīta atlikums" apzīmē bankas saistības apmēru naudas izteiksmē pret noguldītāju. Līdz ar to šo tiesisko attiecību ietvaros noguldītājam nepiemīt īpašuma tiesības uz naudas līdzekļiem, jo noguldītājam ar brīdi, kad naudas līdzekļi tiek ieskaitīti bankas kontā, rodas saistībtiesisks prasījums pret banku atbilstoši CL 1401. pantam. Šī saistībtiesiskā prasījuma rašanās pamats ir darījums (CL 1402. pants). Noguldījums nav pielīdzināms, piemēram, trastam, kur noguldītājs turpina būt naudas līdzekļu pārvaldnieks un gūst visus labumus no to apgrozības (un kur banka ir vien pilnvarota rīkoties ar naudas līdzekļiem, bet nekļūst par to īpašnieci).9 Tādējādi, kad nauda tiek iemaksāta bankā, par tās īpašnieku kļūst banka – noguldījums kļūst par daļu no bankas finanšu līdzekļiem, kuri bankai pieejami, piemēram, lai aizdotu to klientiem.10 Savukārt noguldītājam rodas prasījuma tiesība, t.i., subjektīva saistībtiesiska prasījuma tiesība prasīt bankai parāda samaksu. Klients var pieprasīt atmaksu saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem, un parāda atmaksas pienākums neiestājas, kamēr pieprasījums nav veikts.11 Uz to, ka naudas līdzekļi bankas kontā ir saistībtiesisks prasījums, cita starpā norāda KIL 71. panta pirmā daļa: "Klients zaudē prasījuma tiesības pret kredītiestādi, ja 60 gadu laikā nav veikti nekādi darījumi ar šo noguldījumu."12 Turklāt minētā kontekstā jāņem vērā, ka bankā iemaksātā nauda nekad netiek individualizēta – tā tiek "sajaukta" ar citiem bankas īpašumā esošajiem finanšu līdzekļiem un atdot "to pašu" naudu nav iespējams.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
