Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

25. Aprīlis 2017 /Nr.18 (972)

Atgriežoties pie Krimināllikuma 260. panta, bet ne tikai...
6 komentāri
Dr. habil. iur.
Uldis Krastiņš
LU Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras profesors

Atkal plašākā aspektā publiski parunāt par vainas formu salikta sastāva noziedzīgos nodarījumos mani pamudināja “Jurista Vārda” 2016. gada 20. decembra 51. numurā publicētais Saeimas deputāta Andreja Judina raksts “Noziedzīgi nodarījumi pret satiksmes drošību: likuma piemērošanas aktualitātes”.1

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
44
37
VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Krimināllikums  
komentāri (6)
6 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
...
30. Aprīlis 2017 / 15:15
22
ATBILDĒT
Gribētos zināt, vai Krastiņa kungam ir autovadītāja apliecība un cik bieži šis autors ir sēdies pie stūres transportlīdzeklim. Pēc visiem publicētajiem rakstiem un tajos iekļautajām atziņām, izskatās, ka šai personai ir visai minimāla izpratne par ceļu satiksmi un transportlīdzekļa vadīšanu. Interesanti, vai autors pie šāda viedokļa pieturētos arī tad, ja pašam gadītos iekļūt (tpu,tpu,tpu) kādā CS negadījumā.
Starp citu
30. Aprīlis 2017 / 13:26
21
ATBILDĒT
KL 260.pants, ka arī citas normas, kurās paredzeta atbildība par speciālo noteikumu pārkapumu, ir vienīgi kvalificētie neuzmanības sastāvi.
To cita starpā atzinis pirmskara Latvijas Senats, piemēram, par Sodu lik. 464.p. 2.d. norādīts, ka šī norma paredz kvalificētas neuzmanības gadījumus, kad vainīgais nav ievērojis attiecīgai darbībai izdotus likuma vai saistoša noteikuma nosacījumus personiskas drošības aizsardzībai (konkrētajā lietā – ceļu satiksmes noteikumus). Latvijas Senāta spriedumi (1918-1940). 15.sējums: Senāta Kriminālā kasācijas departamenta spriedumi (1919-1935). 5702.- 5703.lpp.
Līdz ar to nekādi nevar piekrist viedoklim, ka KL 260.panta sastāvs kopumā atzīstams par izdarītu tīši.
Starp citu
30. Aprīlis 2017 / 12:54
21
ATBILDĒT
U.Krastiņa viedoklis, ka personas darbība vai bezdarbība ir viņa gribas apzināta izpausme, un pret šo darbību vai bezdarbību var pastāvēt tikai tīša subjektīvā attieksme, ir kritizēta arī vienā no pedējām disertācijām, kas veltīta vainas izpratnei: “šāda nostāja var izrādīties diskutabla, tā kā krimināltiesību kontekstā nav pamata aplūkot jebkādu personas darbību vai bezdarbību, bet gan tikai darbību vai bezdarbību, kas var radīt likuma pārkāpumu. Nevarētu būt domstarpību par to, ka garīgi vesela persona vada un kontrolē savu rīcību, tāpēc jebkura darbība vai bezdarbība tiek veikta apzināti. Tomēr jebkura apzināta darbība, piemēram, automašīnas vadīšana, pati par sevi neveido noziedzīga nodarījuma sastāva objektīvo pusi. Nodarījuma sastāva objektīvo pusi varētu veidot tikai automašīnas vadīšana, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus, ko persona var pārkāpt kā tīši, tā arī aiz neuzmanības. Arī V.Liholajas „Pētījuma par atsevišķu Krimināllikuma pantu piemērošanas problēmām (noziedzīgi nodarījumi pret satiksmes drošību)” secinājumu daļā ir pausts uzskats, ka „ņemot vērā to, ka KL 260.pantā norādītos noteikumus var pārkāpt gan apzināti, gan aiz neuzmanības, tas var tikt vērtēts kā rupja noteikumu pārkāpšana un kā nodarījums, kas nesatur tādu pazīmi, apspriežams jautājums par kriminālatbildības diferencēšanu atkarībā no vainīgā subjektīvās attieksmes pret pašu nodarījumu, kā arī ievērojot pārkāpto noteikumu raksturu, proti, izdalot pārkāpumus, kas atzīstami par rupjiem (..)”, sekojoši piedāvājot šo tēzi ietvert arī Krimināllikuma 260.panta trešās daļas dispozīcijā.
Šie argumenti šajā rakstā nav nedz pieminēti, nedz vēl jo vairāk analizēti.
Rozenbergs J. Vainas institūts krimināltiesībās un tā nozīme noziedzīgu nodarījumu kvalifikācijā//Promocijas darbs. 87.lpp.
Bēdīgi
28. Aprīlis 2017 / 14:55
28
ATBILDĒT
Izlasot rakstu es sapratu, ka patiesībā viss raksts ir kārtējā manipulācija ar faktisko situāciju, šoreiz ar likumprojektiem, lai attaisnotu savas ambīcijas un personīgi negatīvo attieksmi pret A.Judinu.
Rakstā norādot, ka varbūt tomēr ir pienācis laiks respektēt atziņu, kas iekļauta Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta, 2017. gada 15. februārī, pieņemtajā lēmumā lietā Nr. SKK-24, kurā akceptēts secinājums, ka darbība vai bezdarbība, ar kuru tiek pārkāpti ceļu satiksmes un transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumi, ir tīša, vainīgajam apzinoties savas darbības vai bezdarbības kaitīgumu, tiek apzināti noklusēts, ka šajā lēmumā ir teikts: “Tiesību doktrīnā atzīts, ka darbība vai bezdarbība, ar kuru tiek pārkāpti ceļu satiksmes vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumi, ir tīša, vainīgajam apzinoties, savas darbības vai bezdarbības kaitīgumu (Krastiņš U., Liholaja V., Hamkova D. Krimināllikuma komentāri. Trešā daļa [XVIII-XV nodaļa] – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2016, 409.lpp.), tātad runa ir par doktrīnu, kuru veidojis tas pats raksta autors.
Pārmetot atsevišķām amatpersonām iespēju pēc sava ieskata izlemt, autors acīmredzot uzskata, ka tikai viņam vienīgajam ir tiesības noteikt, kas ir pareizi un kas nav. Kaut gan, ja raksta autors nopietni uzskata, ka: “pirms pārkārtošanās citā braukšanas joslā kļūdoties tiek parādīts nepareizs pagrieziena rādītājs, kas izraisa ceļa negadījumu” tad varbūt labāk būtu ja autors nerakstītu par ceļu satiksmi, kurā acīmredzami viņam nav izpratnes.
Ohoooo
25. Aprīlis 2017 / 12:46
30
ATBILDĒT
Bet varbūt, VARBŪT tomēr ir JĀPADOMĀ vai "atziņa, kas iekļauta Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta nesen, 2017. gada 15. februārī, pieņemtajā lēmumā lietā Nr. SKK-24, kurā akceptēts secinājums, ka darbība vai bezdarbība, ar kuru tiek pārkāpti ceļu satiksmes un transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumi, IR TĪŠA, vainīgajam apzinoties savas darbības vai bezdarbības kaitīgumu", vispār a priori ir pareiza?
Jo, ja apzinās un pārkāpj ceļu satiksmes un transportlīdzekļa ekspluatācijas noteikumus TĪŠI, tad transportlīdzeklis kļūst par IEROCI jeb faktiski noziedzīga nodarījuma rīku. Ja tā, tad jādomā un jādiskutē par noziedzīga nodarījuma kvalifikāciju - varbūt tad tas jau būs noziedzīgs nodarījums, kas paredzēts KL XIII nodaļā "Noziedzīgi nodarījumi pret personas veselību" vai XVIII nodaļā "Noziedzīgi nodarījumi pret īpašumu" nevis XXI nodaļā "Noziedzīgi nodarījumi pret satiksmes drošību" paredzētie?
X > Ohoooo
25. Aprīlis 2017 / 16:31
27
ATBILDĒT
Ja katrs CSN pārkapts tīši un KL 260.pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums kopumā izdarīts tīši, citiem vārdiem sakot, tā vienkārši ir slepkavība vai tīšs miesas bojājums.
Tad rodas jautājums, kāpēc tad vispār KL 260.pants vajadzīgs???
Turklāt sanāk, ka attiecībā pret slepkavības un tīša miesas bojājuma sastāvu KL 260.pants ir priviliģējoša norma, jo paredz vieglākus sodus - vēl viens absurds!
Patiesībā KL 260.pants ir speciālā norma (kvalificētais sastāvs) attiecībā pret KL 123. un 131.pantu - nonāvēšanu un miesas bojājumu nodarīšanu aiz neuzmanības.
visi numura raksti
Ilze Ziemane
Skaidrojumi. Viedokļi
Rūpes par sevi kā pienākums
Jautājums par veselības aprūpes sistēmu, ārstniecības norisi un veselības aprūpes pakalpojumiem ir īpaši aktuāls šodienas politiskajā un ekonomiskajā situācijā. Tieši normatīvie tiesību akti regulē ne tikai minētos jautājumus, ...
6 komentāri
Dina Gailīte
Informācija
Piektais ziņojums par tieslietu stāvokli Eiropas Savienības valstīs
Šī gada 10. aprīlī publiskots piektais ikgadējais Eiropas Komisijas ziņojums par tieslietu stāvokli Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs – The 2017 EU Justice Scoreboard. Dokumentā apkopoti rādītāji par 28 dalībvalstu tiesu sistēmu ...
7 komentāri
Jurista Vārds
Informācija
Latviešu valodā pieejami ECT Lielās palātas nolēmumi ar komentāriem
Lai apzinātu Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) Lielās palātas judikatūru un aktuālos cilvēktiesību jautājumus, Ārlietu ministrijas Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojs ir sagatavojis pārskatu ...
Madara Šenbrūna
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesības uz taisnīgu tiesu un komercnoslēpumu administratīvajā procesā tiesā
Tiesības uz taisnīgu tiesu ir diezgan plaši aplūkotas gan tiesu praksē, gan tiesību zinātnē. Turpretī ļoti minimāli ir pētītas tiesības uz komercnoslēpumu, tādējādi, ņemot vērā raksta ierobežoto apjomu, autore vērsīs lielāku ...
Tiesnešu ētikas komisija
Tiesību politika
Par tiesneša rīcību, izmantojot amata prestižu sadzīviskā konfliktā

Tiesnešu ētikas komisijas 2017. gada 17. marta atzinums,1 izvērtējot iesniegumu par tiesneša rīcību, izmantojot tiesneša amata prestižu sadzīviskā konfliktā.

2 komentāri
AUTORU KATALOGS