Lai vai cik sarežģītas dažkārt neliktos tiesībpolitiskās problēmas, kuras risināmas Latvijā, rūpīgāk ieskatoties citu Eiropas valstu iekšējās peripetijās, atliek vien nopriecāties, ka Latvijā kā jaunā, vienotā un mazā valstī daudzi jautājumi un problēmas pat teorētiski nav iespējami: federālās valstīs ir savi mūžīgie saspīlējumi, valstīs ar vairākām oficiālajām valodām – citi. Tomēr ikvienā valstī ik pa laikam sabiedrības uzmanību saista gadījumi, kuros indivīdi, vien sev zināmu motīvu vadīti (vislabāk, ja taisnības, atklātības, vienlīdzības vai citu principu vārdā), atklāti vēršas pret pastāvošo kārtību vai "labas uzvedības kodeksu", attiecīgi rēķinoties ar to, ka tiem draud likumā noteiktais valsts nosodījums (visvieglākajā formā – naudassods). Ja ar šo pārkāpumu tiek grozīta, uzlabota pastāvošā kārtība vai veicināta atklātība, tad sabiedrība no tā ir ieguvēja, lai gan "celmlauzis" – personiski zaudētājs.
Piemēram, nacionālo minoritāšu tiesību ievērošana sabiedrībai kopumā nav tas primāri risināmais juridisko problēmu loks, paliekot vien interesentu, kultūras un folkloras aktīvistu redzeslokā. Tomēr, ja ir attiecīgs ģeopolitiskais konteksts, enerģija un spīts, mazskaitlīgu nacionālo minoritāšu jautājums var tikt pacelts visaugstākajā līmenī. Jau ilgstoši Austrijā pastāv nesaprašanās par nacionālo minoritāšu valodu lietošanu saziņā ar valsti, kā arī uz topogrāfiskajām zīmēm. Piemēram, Austrijas Konstitucionālā tiesa 2001. gada 13. decembrī lēma, ka, ja attiecīgajā teritoriālajā vienībā dzīvo vismaz 10 % slovēņu, ceļa zīmēm jābūt vācu un slovēņu valodā. Jautājums ir visai triviāls, bet principiāls: vai man ir tiesības uzstāt uz to, lai ceļazīmes būtu rakstītas vairākās valodās? Konstitucionālās tiesas tiesnešu un politiķu atbildes atšķiras: proti, šis spriedums izraisīja publisku saķeršanos starp galēji labējo politiķi Jergu Haideru (Joerg Haider), kurš apsūdzēja Konstitucionālās tiesas priekšsēdētāju Ludvigu Adamoviču (Ludwig Adamovich) nekvalitatīvā darbā. Uz to tiesnesis atbildēja nestandarta formā, ierosinot impīčmentu pašam pret sevi (!), ko gan tiesa, protams, noraidīja. Konstitucionālā tiesa deva vienu gadu sava sprieduma slovēņu valodas lietā situācijas atrisināšanai, taču pilnībā apmierinošs konsenss nav panākts vēl joprojām. Tomēr mēģinājumi ir bijuši.
Idejai jānāk komplektā ar rīcību, vislabāk, ja nestandarta. Pie šāda secinājuma acīmredzot nonāca arī slovēņu izcelsmes Austrijas minoritāšu aktīvists, politiķis un advokāts Rūdolfs Vouks (Rudolf Vouk), saprotot, ka ir jācīnās, lai Austrijas varas iestādes nodrošinātu slovēņu minoritāšu tiesības valsts dienvidu daļā Karintijā (Kärnten). Kā zināms, pilsētās un ciematos braukšanas ātrums ir 50 km/h. R. Vouks, "nesaprotot", ka ir iebraucis ciematā, kur uz ceļa zīmes rakstīts St. Kanzian am Klopeiner See, turpināja braukt ar 65 km/h. Tā kā R. Vouks ir slovēnis, viņam būtu vajadzējis, lai uz ciemata nosaukuma zīmes būtu bijis rakstīts arī Škocjan v Podjuni. R. Vouks izvēlējās tīši pārkāpt ceļu satiksmes noteikumus. Protams, strīds nonāca tiesā, kā arī plaši tika skatīts masu medijos. Tiesa lēma, ka R. Voukam sods jāmaksā, tomēr arī uzsvēra, ka ciemata nosaukums jānorāda bilingvāli.
Savas valsts tiesību sistēmā spilgta personība ir arī Austrijas Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs L. Adamovičs. Viņš, 2009. gadā būdams izmeklēšanas komisijas vadītājs saistībā ar šokējošo Natašas Kampušas nolaupīšanas krimināllietu, bija atļāvies paust visai skaļu un pretrunīgu apgalvojumu, proti, ka meitenei klājies labāk ieslodzījumā nekā pirms tam ar saviem vecākiem. Par saviem vārdiem un uzdrošināšanos L. Adamovičs samaksāja: Vīnes apelācijas tiesa lika augstu reputāciju guvušajam, 77 gadus vecajam bijušajam tiesnesim samaksāt naudas sodu 10 000 eiro apmērā par labu nolaupītās meitenes mātei.
Minētie piemēri parāda, ka uzdrošināšanās un aktīva nestandarta rīcība savas taisnības vai pārliecības paušanai atsevišķos gadījumos nav iespējama citādi, kā tikai apzināti pārkāpjot kāda likuma normas. Mikrolīmenī (attiecībā uz konkrēto indivīdu) sistēma ar šīm situācijām "tiek galā" sodot, kas ir loģiski. Tomēr, ja nebūtu šādu ar idejām pārņemtu "pārkāpēju", tiesību sistēma un ideju attīstība notiktu lēnāk.