ŽURNĀLS

Tiesnešu starptautiskās tikšanās reizē

Pirms nedēļas, 21. aprīlī, Rīgā risinājās starptautisks Latvijas tiesnešu seminārs "Valsts varas dalīšanas principi un tiesu varas neatkarība", kurā bez pašmāju speciālistiem piedalījās un ar savu valstu piredzi iepazīstināja tiesneši Svenda Āge Feiers (Dānija), Juri Ilvests (Igaunija), Žanīna Drē (Francija), Mārtins Feldmans (Amerikas Savienotās Valstis), Virgiliuss Valančiuss (Lietuva) un citu valstu pārstāvji. To organizēja Latvijas Augstākā tiesa, Latvijas Tiesnešu biedrība un Amerikas Juristu asociācija. Šis pasākums bija viens no Baltijā, tajā skaitā arī Latvijā, plaši izvērstās diskusijas posmiem par tiesu varas neatkarību. Starptautiskā tiesnešu semināra sarīkošanu finansiāli nodrošināja Amerikas Savienoto Valstu Starptautiskās attīstības aģentūra, piešķirot līdzekļus Amerikas Juristu asociācijai īpašā programmā iekļauto pasākumu realizēšanai.

Seminārā ar plašu analītisku runu uzstājās Latvijas Republikas Ministru prezidents Māris Gailis. Galveno ziņojumu nolasīja Latvijas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns. Apkopotas domas izteica Latvijas Tiesnešu biedrības priekšsēdētājs Valdemārs Šubrovskis. (Runas tekstu un ziņojumu tēzes publicējam zemāk.)

Ārzemju tiesneši iepazīstināja ar savu valstu tiesu sistēmu, tiesnešu izvēli un apmācību, kā arī ar tiesneša darba ētiku. Lai gan šajos jautājumos izskanēja dažāda un visumā noderīga informācija, taču arī viņu izteikumos izpaudās atziņa, ka tiesu varas neatkarība nekur vēl nav pilnīgi atrisināta. Kā atzina ASV tiesnesis, Kembridžas universitātes vieslektors un Londonas tiesas goda loceklis Mārtins Feldmans, tad tiesu sistēmas arvien vairāk tiek uzskatītas par sarežģītām un savstarpēji atkarīgām institūcijām. Un rezultātā aizvien vairāk samazinās to pilnīga autonomija, visnopietnākā problēma tiesu varai esot pietiekamu līdzekļu un finansējuma piešķiršana. Lielu interesi izraisīja abu mūsu kaimiņvalstu pārstāvju Juri Ilvesta un Virgiliusa Valančiusa uzstāšanās, jo viņi analizēja savās valstīs izveidoto tiesu sistēmu pozitīvās un negatīvās puses, bieži vien salīdzinot ar zināmo par Latvijas tiesu sistēmu.

Semināra noslēgumā notika debates par tiesu varas neatkarības veicināšanu Latvijā, kā arī Latvijas tiesnešu apmācības centra atklāšanas atzīmēšana Lielajā Ģildē.

Vairis Ozols,

"LV" nozares redaktors

Ministru prezidenta Māra Gaiļa runa

Augsti godātie valsts trešās varas pārstāvji!

Dāmas un kungi!

Vispirms es gribētu Jums visiem pateikties par Jūsu pašaizliedzīgo darbu un ieguldījumu mūsu valsts – demokrātiskas un tiesiskas valsts – nostiprināšanā. Varu Jums apliecināt, ka mūsu izpildvaras pārstāve – valdība – šo devumu augstu vērtē un dara iespējamo, lai panāktu, ka Jūsu darba augļi kļūtu vēl nozīmīgāki.

Mēs labi apzināmies, ka tiesu sistēma var tikt uzturēta tikai no nodokļu maksātāja naudas. Demokrātiskā valstī tas nozīmē pārliecināt sabiedrību, ka tiesu sistēmai budžeta līdzekļu sadalē tomēr pienākas īpaša prioritāte, kaut, protams, daudzi – īpaši pensionāri un skolotāji – ir grūtā situācijā.

Varu teikt, ka valdībai nav bijis viegli panākt, ka pēdējos divos gados tiesu sistēmas nostiprināšanai – galvenokārt jau sen nepieciešamajiem ēku remontiem, darba telpu iekārtošanai un biroja tehnikas iegādei – tomēr tika iedalīts īpašs attīstības budžets.

Pateicoties tam, šā gada 31.martā darbu uzsāka piecas apgabaltiesas. Tātad – beidzot Latvijā sāks darboties trīspakāpju tiesu sistēma, kura uzlabos galīgā sprieduma juridisko kvalitāti. Jāpiebilst gan, ka tiesas procesi nebūs īsāki un to skaits nebūs mazāks, kā daži šā jautājuma nepārzinātāji raksta.

Jākonstatē arī, ka mums, neraugoties uz sarežģīto situāciju, tomēr ir izdevies panākt, ka tiesnešu amatalgas kopš pagājušā gada sākuma ir ievērojami palielinātas.

Esam iesākuši arī grūto tiesību reformu ceļu, lai pārmantoto padomju tiesību normu vietā pakāpeniski ieviestu neatkarīgajai un demokrātiskajai Latvijai piemērotas tiesību normas un lai Latvija atgrieztos no sociālistisko tiesību sfēras kontinentālās Eiropas tiesību sfērā.

Atrodoties pārvērtību laikā – no padomju sabiedrības uz demokrātisku sabiedrību – apzināmies, ka nevaram būvēt jaunu, demokrātisku sabiedrību un valsti, ievērojot nedemokrātiskās padomju tiesību normas un to principus. Tādēļ Latvijai ir vajadzīgas jaunas valsts institūcijas un jaunas tiesību normas – tādas tiesību normas, kuras pēc sava satura un principiem atbilstu mūsdienīgas demokrātiskas un tiesiskas valsts vajadzībām.

Šis apstāklis nosaka, ka mums ātri jāveido jauna Latvijas tiesību sistēma. To kopš 1993.gada jūlija ir īstenojuši un turpinās īstenot Saeima un Ministru kabinets.

1993.