Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

22. Augusts 2017 /Nr.35 (989)

Ekspromisoriskā galvinieka tiesiskās aizsardzības doktrinālie aspekti
3 komentāri
Mg. iur.
Anda Ozola
Latvijas Universitātes rektora padomniece juridiskajos jautājumos 

Tiesu prakse saistībā ar galvinieka tiesisko aizsardzību pret kreditora rīcību sprieduma izpildes procesā izvirza nepieciešamību izvērtēt esošo juridisko doktrīnu, piemēroto interpretāciju, tās tvērumu un taisnīga noregulējuma meklējumā liek iedziļināties attiecīgo tiesību normu jēgā un saturā.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
14
VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Civillikums  
komentāri (3)
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Seskis
22. Augusts 2017 / 11:47
1
ATBILDĒT
Vī, labu labais raksts ar pamatotu argumetāciju, jāgaida tagad R.Neilanda kunga komentāri, lai lasītāji no sinerģētiskās vieduma mijiedarbības starojuma plūsmas ekstrahētu vērtīgas atziņas! Attiecībā uz raksta tematiku Seskaprāt galvinieka institūts tiek nepareizi izprasts, tāpēc tik daudz atšķirīgu interpretāciju. Galvinieka institūts sastpams jau romiešu tiesībās un burtiski ietver pienākumu atbildēt par trešās personas saistību ar savu galvu. Tāpēc pastāvēja vairāki kumulatīvi kritēriji, kuru ievērošana bija priekšnoteikums, lai varētu iegūt galvinieka tiesisko statusu. Pirmais priekšnoteikums - rīcībspēja un personiskā brīvība. Otrs priekšnoteikums - mantiskais cenzs. Romā tas bija svarīgs gan nodokļu aprēķināšanā, gan amatu ieņemšanā, gan militārā dienesta lietās, arī privāttiesībās. Ubaga galva kreditoram nebija un nav vajadzīga, tomēr šodien kreditori nereti pavirši vērtē galvinieka spēju pildīt parādsaistības. Trešais priekšnoteikums - politiskās iniciācijas akts. Lietas būtību veido apstākļu kopums, ka fiziskas personas (galvinieka) galva ir personas ķermeņa daļa, bet nav tās īpašums. Šeit vietā ir sen lasīts citāts: „Tiesiskajās attiecībās ar publiskās varas nesēju fiziska persona nav savas galvas īpašnieks vai valdītājs, bet tikai tās turētājs". Tātad Valsts kā publiskās varas nesējs ir katras juridiski saistītas fiziskas personas (pilsonis, pavalstnieks, rezidents u.c.) galvas īpašnieks. Minētais princips tika nostiprināts jau viduslaikos dažādu nodevu (bārdas nodoklis, galvasnauda) veidā, kad persona maksāja Valstij obligātu maksājumu par galvas izmantošanu. Arī nāvessoda veids - galvas nociršana simbolizēja publiskās varas aktu, atņemot necienīgai personai turēšanā nodoto galvu. Jāpiezīmē, ka publiskās varas princips prevalē pār privāttiesību principu, tāpēc Valsts attiecībā uz saviem pilsoņiem var nepildīt saistības, izmantojot atkāpšanās formulu: „Budžetā naff naudiņas". Attiecīgi, galvinieks nevar uzņemties saistības un galvot par trešās personas parādu, ja publiskās varas nesējs nav akceptējis galvinieka rīcību izmantot publiskajai varai piederošo galvu. Jājautā, kādā veidā XXI gs. Latvijā varētu notikt politiskā iniciācija galvinieka statusa iegūšanai? Viens no variantiem varētu būt Valsts ieņēmumu dienesta ikgadējās apbalvošanas labākajiem nodokļu maksātājiem. Ja ir saņemta VID fascija par nevainojumu obligāto maksājumu veikšanu Valstij, persona iegūst tiesības uz noteiktu laiku izmantot Valstij piederošo galvu privāttiesību jomā.
Pika > Seskis
22. Augusts 2017 / 11:59
0
ATBILDĒT
Vairāk gan gribētos dzirdēt K.Torgāna komentāru par šo.
Pika
22. Augusts 2017 / 09:41
1
ATBILDĒT
Paldies autorei par šo rakstu. Par šo netaisnību sen jau bija jākliedz, jo šobrīd kreditoriem ir pilnīga patvaļa parādu piedziņā un otra līgumslēdzējpuse nav no tās aizsargāta vispār.
visi numura raksti
Dace Šulmane
Intervija
Francijas tiesības ir likumu un jurisprudences kombinācija
Latvijas Augstākās tiesas vadībā īstenotā starptautiskā projekta "Augstākās tiesas kā tiesību sistēmu efektivitātes garants Eiropas Savienībā" ietvaros šā gada aprīlī tika rīkota starptautiska konference, kurā ar ...
Lauris Rasnačs
Skaidrojumi. Viedokļi
Būtisks kaitējums komercsabiedrības interesēm kā pamats dalībnieka izslēgšanai no tās
Komerclikuma1 195. pantu varētu pamatoti uzskatīt par vienu no juridiski interesantākajiem pantiem šajā likumā. Pirmkārt, atbilstoši šī panta otrajai daļai prasības tiesību un līdz ar to arī prasītāja procesuālo tiesību ...
4 komentāri
Māris Leja
Skaidrojumi. Viedokļi
Princips “likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības” krimināltiesībās
Princips "likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības" nāk no romiešu tiesībām. Vēsturiski tas radies šādi: pirmās cilvēku laicīgās tiesības izpaudās kā ieraduma tiesības, kas bija zināmas katram. Gadījumos, kad tiesības radās ...
2 komentāri
Tiesību politika
Maksātnespējas jomā apstiprināts jauns profesionālās ētikas kodekss
Pamatojoties uz Maksātnespējas likuma 31.4 panta septītajā daļā noteikto deleģējumu, šā gada 14. jūlijā speciāla disciplinārlietu komisija – ar tieslietu ministra rīkojumu izveidota neatkarīga institūcija, kas vērtē pārkāpumus ...
Staņislavs Linkevičs
Jurista vizītkarte
Staņislavs Linkevičs
AUTORU KATALOGS