Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

22. Augusts 2017 /Nr.35 (989)

Būtisks kaitējums komercsabiedrības interesēm kā pamats dalībnieka izslēgšanai no tās
4 komentāri
Dr. iur.
Lauris Rasnačs
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes pasniedzējs, ZAB “Ecovis Convents” partneris, zvērināts advokāts 

Komerclikuma1 195. pantu varētu pamatoti uzskatīt par vienu no juridiski interesantākajiem pantiem šajā likumā. Pirmkārt, atbilstoši šī panta otrajai daļai prasības tiesību un līdz ar to arī prasītāja procesuālo tiesību īstenošanu komercsabiedrības (turpmāk – sabiedrība) vārdā likums deleģē citām personām – šīs sabiedrības dalībniekiem, kuri kopā pārstāv ne mazāk par pusi no sabiedrības pamatkapitāla. Otrkārt, šis pants paredz specifisku tiesiskās aizsardzības līdzekli – dalībnieka izslēgšanu no sabiedrības. Treškārt, kā vienu no priekšnoteikumiem dalībnieka izslēgšanai no sabiedrības likums paredz "būtisku kaitējumu sabiedrības interesēm", kas pats par sevi ir plašs un izpētes cienīgs juridisks jēdziens, kura satura analīze ir šī raksta2 uzdevums.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
3
VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Komerclikums  
komentāri (4)
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
kopumā
23. Augusts 2017 / 15:47
0
ATBILDĒT
Kopumā viss ir labi, bet man liekas apšaubāmi, ka Komerclikuma 195.pants tiek tik ļoti saistīts ar valdes locekļa statusu.
Ja dalībnieks vienlaikus ir valdes loceklis un izdara pārkāpumu, kas rada lielus zaudējumus sabiedrībai, tomēr nebija ļaunprātīgi un nebija vērsti uz viņa kā dalībnieka iedzīvošanos, tad tas ir pamats, lai celtu prasību par zaudējumu atlīdzību un atsauktu viņu no valdes, bet nav pamats, lai izslēgtu viņu no dalībnieku sastāva. Kā jau autors norāda, tad mērķis ir novērst potenciālo kaitējumu nākotnē. Ja viņš vairs nav valdes loceklis, tad nekādu kaitējumu vairs nevar radīt, ja vienīgais kaitējums izrietēja no apstākļa, ka viņš ir nemākulīgs valdes loceklis. Savukārt citētajā AT spriedumā valdes izdarītie pārkāpumi ir nesaraujami saistīti ar dalībnieka statusu, jo nepamatotās dividendes izmaksāja tieši sev (dalībnieka pārkāpums, ka organizēja un akceptēja šādas izmaksas), kā arī zīmogu/dokumentu neatdošana (proti, dalībnieks pie sevis glabā dokumentus un neatdot tos sabiedrībai). Proti, minētos pārkāpumus var pārfrāzēt arī kā dalībnieka pārkāpumus pat, ja viņš nebūtu valdes loceklis. Tas pats arī uz prokūristu un pilnvarnieku. Ja šie pārkāpumi ir vienkārši kļūda, kas rada sabiedrībai zaudējumus, bet tā nav apzināta vai ar mērķi pašam iedzīvoties, tad ir vienkārši jāatsauc pilnvarojums un jāprasa zaudējumu atlīdzība. Tā kā atbilstoši Komerclikuma 195.panta otrajai daļai šādu prasību var celt vairākuma dalībnieki, tad tik pat labi viņi var panākt pilnvaru izbeigšanu valdes loceklim, prokūristam vai pilnvarotajai personai.
Līdz ar to nevaru līdz galam piekrist autora apgalvojumiem 2.sadaļas 2. un 3.rindkopai.
Panda > kopumā
24. Augusts 2017 / 10:28
0
ATBILDĒT
Teorētiski var nošķirt komercsabiedrības pārstāvja (valdes locekļa, pilnvarnieka utt.) un dalībnieka statusus, kādēļ varētu, piem., atsaukt valdes locekli, neizslēdzot no dalībnieku skaita. Praktiski, manā ieskatā, ir grūti nodalīt, kur beidzas pārstāvis un sākas dalībnieks. Persona nevar vienā situācijā domāt un rīkoties tikai kā jur. personas pārstāvis, bet citā – vienīgi kā dalībnieks.
Kā arī, izlasot komentāru, nav saprotams, kas konkrēti domāts ar “neapzināta/neļaunticīga/vienkārša kļūda”, sasaistot, piemēram, ar saistību tiesību jēdzieniem par civiltiesisko atbildību un zaudējumu atlīdzību. Vai runa ir par gadījumiem, kad pārstāvis, kas vienlaikus ir dalībnieks, rīkojas neuzmanīgi, bez nolūka, nodarot zaudējumus sabiedrībai? Vai arī runa ir par ekonomiski nelietderīgiem lēmumiem, kā rezultātā saruka peļņa?
kopumā > Panda
24. Augusts 2017 / 14:17
0
ATBILDĒT
Jā, robeža varētu būt neuzmanība. Ja ir nolūks (apzināta rīcība), tad skaidrs, ka arī viņš kā dalībnieks ir apzinājies kaitējuma nodarīšanu sabiedrībai. Bet par neuzmanību pat, ja tā rada miljonus vērtu zaudējumu būtu tikai zaudējumu atlīdzība un atsaukšana no amata. Proti, viņš ir slikts valdes loceklis (nemākulis), bet nav ļauns, tāpēc nepastāv pamats viņa izslēgšanai. Turklāt varētu arī domāt, ka šajos gadījumos prasītājam ir jāpierāda, ka pastāvēja nolūks, proti, izslēgšanu no dalībnieku sastāva nevajadzētu vienkārši pamatot ar 169.pantā minēto vainas prezumpciju, jo izslēgšana ir būtisks īpašuma tiesību ierobežojums.
L1 > kopumā
6. Oktobris 2017 / 11:37
1
ATBILDĒT
Tomēr jāsaprot, ka SIA gadījumā apvienojas personas kas savstarpēji uzticas viens otram. Tādēļ nemākulīga valdes locekļa nākotnes darbība pēc pilnvaru atsaukšanas saglabā riskus dalībnieku līmenī un tai var būt kaitnieciskais raksturs. Tādēļ, ja savstarpēja uzticība ir zudusi, nevajag par katru cenu saglabāt vainīgajām (valdes loceklim) dalībniekam kapitāldaļas, jo citādi SIA vienkārši izjuks un spriedzi ar izjukšanas procesā būs nopietna.
visi numura raksti
Anda Ozola
Skaidrojumi. Viedokļi
Ekspromisoriskā galvinieka tiesiskās aizsardzības doktrinālie aspekti
Tiesu prakse saistībā ar galvinieka tiesisko aizsardzību pret kreditora rīcību sprieduma izpildes procesā izvirza nepieciešamību izvērtēt esošo juridisko doktrīnu, piemēroto interpretāciju, tās tvērumu un taisnīga noregulējuma ...
3 komentāri
Dace Šulmane
Intervija
Francijas tiesības ir likumu un jurisprudences kombinācija
Latvijas Augstākās tiesas vadībā īstenotā starptautiskā projekta "Augstākās tiesas kā tiesību sistēmu efektivitātes garants Eiropas Savienībā" ietvaros šā gada aprīlī tika rīkota starptautiska konference, kurā ar ...
Māris Leja
Skaidrojumi. Viedokļi
Princips “likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības” krimināltiesībās
Princips "likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības" nāk no romiešu tiesībām. Vēsturiski tas radies šādi: pirmās cilvēku laicīgās tiesības izpaudās kā ieraduma tiesības, kas bija zināmas katram. Gadījumos, kad tiesības radās ...
2 komentāri
Tiesību politika
Maksātnespējas jomā apstiprināts jauns profesionālās ētikas kodekss
Pamatojoties uz Maksātnespējas likuma 31.4 panta septītajā daļā noteikto deleģējumu, šā gada 14. jūlijā speciāla disciplinārlietu komisija – ar tieslietu ministra rīkojumu izveidota neatkarīga institūcija, kas vērtē pārkāpumus ...
Staņislavs Linkevičs
Jurista vizītkarte
Staņislavs Linkevičs
AUTORU KATALOGS