Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Redaktora sleja

22. Augusts 2017 /Nr.35 (989)

Tiesības paturēt bērnību noslēpumā
1 komentāri

Mūsu bērnība plašākai publikai ir noslēpums. Mūsu vecāki internetā visdrīzāk nav publicējuši mūsu bērnības bildes vai video – kā mēs mācāmies staigāt, skaitīt dzejoli no galvas, kā mēs ejam vannā, spēlējamies vai darām citas lietas, kas ir neatņemamas bērnības un pasaules izzināšanas procesa sastāvdaļas un ne vienmēr ar pirmo reizi izdodas veikli un cieņpilni. Tas ir saistīts gan ar to, ka mūsu bērnībā nebija sociālo mediju, gan arī ar to, ka tehniskās iespējas neļāva izniekot filmiņu bērna katra dzīves mirkļa dokumentēšanai. Tāpēc ir grūti iztēloties, kā būtu, ja šādas bildes lielā vairumā būtu publiskotas un mūsu darba devēji, kolēģi, sadarbības partneri un draugi ar tām varētu brīvi iepazīties un kādā sarunā komentēt. Taču mūsdienu bērniem lielai daļai šādas bērnības bildes ir publicētas sociālajos medijos (ir izpētīts, ka, piemēram, Lielbritānijā līdz piecus gadus vecu bērnu vecāki katru gadu internetā vidēji publicē 200 savu bērnu fotogrāfijas). Attiecīgo fotogrāfiju uzņemšanas brīdī tās varbūt likušās jaukas, jautras vai lepnumu raisošas, bet pēc vairākiem gadiem šādu rīcību var nākties nožēlot.

Šādas informācijas publicēšanai var būt vairākas nelabvēlīgas sekas – par bērnu informāciju var iegūt ne tikai draugi, bet arī nevēlamas personas, kas to var izmantot ļaunprātīgiem nolūkiem, vecāki bērnam, pirms viņš pats uz to kļūst spējīgs, izveido noteiktu interneta identitāti, kā arī pieaugot bērns var novērtēt šīs fotogrāfijas kā aizskarošas, kas var novest pie bērna un viņa vecāku attiecību sabojāšanās.

Piemēram, pagājušā gada beigās Austrijā kāda jauna sieviete iesūdzēja tiesā savus vecākus, lai piespiestu viņus no saviem Facebook kontiem izdzēst vairāk nekā 500 viņas bērnības bildes. Viņas ieskatā, vecāki tika pārkāpuši jebkādas privātuma robežas, jo viņiem bija vienalga, vai viņa sēdēja uz podiņa vai gulēja kaila bērnu gultiņā – katrs viņas dzīves brīdis tika fotografēts un padarīts publisks.

Vienlaikus jāpatur prātā, ka internets neko neaizmirst, neskatoties uz to, ka Eiropas Savienības Tiesas sprieduma Google Spain lietā rezultātā Google nodrošina tiesības tikt aizmirstam, noteiktos apstākļos dzēšot informāciju no meklēšanas programmām. Noteiktas informācijas neuzrādīšanās interneta meklēšanas programmā nenozīmē, ka šī informācija ir dzēsta no lapas, kur tā ir publicēta. Līdz ar to attiecīgie attēli vai video var būt uzkrājušies internetā, kopēti un tālāk izplatīti, kā rezultātā fotogrāfijas var izdzēst no vecāku profiliem sociālajos medijos, bet tās nevar izdzēst no interneta kopējās atmiņas, jo faktiski nav iespējams identificēt, kur tās varētu būt nonākušas un kādiem mērķiem tās varētu būt izmantotas.

Protams, jautājums par to, kas ir aizskaroši un kas nav, lielā mērā ir subjektīvs. Dažādiem cilvēkiem var atšķirties viedoklis par to, kādas bērnības fotogrāfijas ir pieļaujams publiskot un kādas ne. Tāpēc katram vecākam ir liela atbildība rūpīgi izvērtēt savas atvases fotogrāfiju publicēšanas nepieciešamību, kā arī ir jābūt pretimnākošam un saprotošam gadījumā, ja atvasei vēlāk noteiktas fotogrāfijas šķiet aizskarošas. Jāatzīmē, ka, piemēram, Francijā ir pieņemti noteikumi, kas vecākus papildus motivē pārdomāt savu rīcību – Francijā bērnu privātuma aizsardzībai ar likumu vecākiem ir noteikts aizliegums publicēt intīmu informāciju par saviem bērniem bez to piekrišanas. Ja vecāks pārkāpj minētos noteikumus, viņš riskē nonākt cietumā uz gadu un maksāt soda naudu 45 000 eiro apmērā.

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Kalniņa V. Tiesības paturēt bērnību noslēpumā. Jurista Vārds, 22.08.2017., Nr. 35 (989), 2.lpp.
20
komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Seskis
22. Augusts 2017 / 10:10
0
ATBILDĒT
Godātā autore ir sakustinājusi visnotaļ aktuālu un nepietiekami pētītu lietu. Nekontrolētā fotografēšanas kāre jau ir satricinājusi arī Valdības vīru un sievu garīgā līdzvara planku, kamdēļ ir pieņemts aizliegums fotografēt un filmēt kritiskās infrastruktūras objektus. Plašākā informācijas telpā netiek apspriestas neskaitāmas individuālas drāmas, kuru izcelsmes grunti veido tehnoloģisko sasniegumu nekritiska izmantošana. Piemēram, pirms nedēļas pazuda Seska kaimiņš Gurķītis. Pazuda un viss, ļaunas mēles melš, ka esot manīts kaimiņpagastā, bet pierādījumu nav. Traģiskās pazušanas iemesls ir visai prozaisks - pudelesbrāļi kacināja Gurķīti, ka viņam neesot draudzenes. Izmisuma māktais Gurķītis skanēja mirušās vecomātes melnbaltās fotogrāfijas (viņa dzīves laikā bija žilbinoša skaistule) un ievietoja sociālos tīklos kā savas draudzenes fotogrāfijas. Tālākā situācijas attīstība apvīta ar traģisku notikumu drapēti melno cakojumu. Pirms nedēļas, naktī no sestdienas uz svētdienu, Gurķītis savā mājā „Draudziņi" kopā ar draugiem nedaudz iemalkoja atspirdzinošus dzērienus. Ap plkst. 11.30 pie mājas piebrauca traktors „stopenda" (padomju laikos ražotais T-150) ar piestiprinātu amonjaka mucu, ar kādām kolchozu laikā pārvadāja aromātiskus ķīmiskus šķidrumus. No traktora izrāpusies Gurķīša mirusī vecomāte kopā ar diviem melniem vīriem, iegājusi mājā un uzlikusi roku planšetdatoram, kurā Gurķītis demonstrēja savas „draudzenes" attēlus. Planšetdatorā izdedzis pamatīgs robs, savukārt melnie vīri sagrābuši Gurķīti, izstiepuši ārā pa durvīm un iemetuši amonjaka mucā. Vecomāte paziņojusi pārbiedētajiem Gurķīša pudelesbrāļiem, ka visi tikšoties ellē, un devusies uz traktoru, kas ātri aizducinājis nakts tumsā. Starp citu, Gurķīša draugu vidū ir klibais Ernestiņš, kurš savulaik bija cienījams komersants. Viņa dzīvi arī pazudināja fotografēšana - viņš ļoti rūpējas par savu meitiņu, kuru ucināja, staigināja, pucēja, mazgāja un lutināja. Viltīgā Ernestiņa sieva nofotografēja, kā Ernestiņš bērnu mazgā vannītē un, attiecīgi, devās uz policiju, kur uzrakstīja iesniegumu, ka Ernestiņš ir pedofīls. Sekoja vētrains šķiršanās process, kura laikā Ernestiņš zaudēja lielāko daļu mantas un tiesības tuvoties bērnam. Dzīves traģisms apvienoja vīrus draudzīgā pulciņā, kur tika baudīti dzērieni un apspriests likteņa netaisnīgums kā objektīvi esoša parādība. Tā kā fotografēšana var radīt aplam daudz ļaunuma, ja ar to pārāk daudz spēlējas bez saprašanas un nepieciešamības.
visi numura raksti
Anda Ozola
Skaidrojumi. Viedokļi
Ekspromisoriskā galvinieka tiesiskās aizsardzības doktrinālie aspekti
Tiesu prakse saistībā ar galvinieka tiesisko aizsardzību pret kreditora rīcību sprieduma izpildes procesā izvirza nepieciešamību izvērtēt esošo juridisko doktrīnu, piemēroto interpretāciju, tās tvērumu un taisnīga noregulējuma ...
3 komentāri
Dace Šulmane
Intervija
Francijas tiesības ir likumu un jurisprudences kombinācija
Latvijas Augstākās tiesas vadībā īstenotā starptautiskā projekta "Augstākās tiesas kā tiesību sistēmu efektivitātes garants Eiropas Savienībā" ietvaros šā gada aprīlī tika rīkota starptautiska konference, kurā ar ...
Lauris Rasnačs
Skaidrojumi. Viedokļi
Būtisks kaitējums komercsabiedrības interesēm kā pamats dalībnieka izslēgšanai no tās
Komerclikuma1 195. pantu varētu pamatoti uzskatīt par vienu no juridiski interesantākajiem pantiem šajā likumā. Pirmkārt, atbilstoši šī panta otrajai daļai prasības tiesību un līdz ar to arī prasītāja procesuālo tiesību ...
4 komentāri
Māris Leja
Skaidrojumi. Viedokļi
Princips “likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības” krimināltiesībās
Princips "likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības" nāk no romiešu tiesībām. Vēsturiski tas radies šādi: pirmās cilvēku laicīgās tiesības izpaudās kā ieraduma tiesības, kas bija zināmas katram. Gadījumos, kad tiesības radās ...
2 komentāri
Tiesību politika
Maksātnespējas jomā apstiprināts jauns profesionālās ētikas kodekss
Pamatojoties uz Maksātnespējas likuma 31.4 panta septītajā daļā noteikto deleģējumu, šā gada 14. jūlijā speciāla disciplinārlietu komisija – ar tieslietu ministra rīkojumu izveidota neatkarīga institūcija, kas vērtē pārkāpumus ...
AUTORU KATALOGS