ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

29. Augusts 2017 /Nr.36 (990)

Samērīguma otrais elements – pamattiesību ierobežojuma nepieciešamība
Mg. iur.
Sandijs Statkus
Satversmes tiesas padomnieks 

Šajā nelielajā Satversmes tiesas prakses apkopojumā hronoloģiskā secībā tiks norādīts uz, autora ieskatā, būtiskākajām Satversmes tiesas atziņām par pamattiesību ierobežojuma samērīguma izvērtējuma otro elementu – nepieciešamību.

Satversmes tiesas spriedumos, vērtējot apstrīdētās normas (akta) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 8. nodaļas normām, tiek izmantotas dažādas metodoloģijas. Tiesa spriedumā var izvērtēt, vai valsts, aizsargājot personas pamattiesības, ir izpildījusi tai no Satversmes izrietošos pozitīvos pienākumus,1 jo attiecībā uz katru pamattiesību valstij ir trīskāršs pienākums – gan ievērot, gan aizsargāt, gan arī nodrošināt personas tiesības.2 Tāpat tiesa var vērtēt arī to, vai apstrīdētā norma atbilst kādam no Satversmes 92. panta saturā ietilpstošajiem tiesību principiem, piemēram, res judicata,3 nulla poena sine lege,4 ne bis in idem,5 vai kādai no taisnīgas tiesas procesuālajām garantijām, piemēram, tiesībām tikt uzklausītam.6 Ņemot vērā vides tiesību specifiku, atšķirīga metodoloģija tiek izmantota arī gadījumā, kad tiek vērtēta apstrīdētā akta atbilstība Satversmes 115. pantā ietvertajām personas pamattiesībām dzīvot labvēlīgā vidē.7

Tomēr vairumā gadījumu Satversmes tiesa savā līdzšinējā praksē ir piemērojusi tiesību normā ietverta pamattiesību ierobežojuma pārbaudes metodoloģiju. Proti, Satversmes tiesa vispirms noskaidro, vai apstrīdētā norma attiecas uz tādām personas tiesībām vai likumiskajām interesēm, kuras ietilpst konkrētās pamattiesības tvērumā un vai apstrīdētā norma paredz personas pamattiesību ierobežojumu. Ja šāda ierobežojuma pastāvēšana tiek konstatēta, tad tiesa tālāk noskaidro, vai:

  1. ierobežojums ir noteikts ar likumu;

  2. ierobežojumam ir leģitīms mērķis;

  3. ierobežojums ir samērīgs ar leģitīmo mērķi.

Ja Satversmes tiesa atzīst, ka apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu un tam ir leģitīms mērķis, tiesa tālāk izvērtē minētā ierobežojuma samērīgumu un noskaidro, vai institūcijas, kas izdevusi apstrīdēto aktu:

  1. lietotie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai;

  2. rīcība ir nepieciešama, proti, vai leģitīmo mērķi nevar sasniegt ar citiem, personas tiesības un likumiskās intereses mazāk ierobežojošiem līdzekļiem (turpmāk arī – nepieciešamība);

  3. rīcība ir atbilstoša, proti, vai labums, ko iegūst sabiedrība, ir lielāks par personas tiesībām un likumiskajām interesēm nodarīto zaudējumu.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Jurista Vārds
Informācija
Tiek izsludināts divpadsmitais žurnāla “Jurista Vārds” pētniecisko darbu konkurss
Jurista profesija ir aizraujoša, personību bagātinoša un intelektuāli izaicinoša, ja studiju gados tam ir ielikti labi pamati un prasmes. Turklāt, kā mūsu žurnāla sadaļā "Jurista vizītkarte" atzīts, tad šajā profesijā netrūkst ...
Gatis Bārdiņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Par terminiem “uzticība” un “uzticēšanās”
Latviešu valodā ir divi līdzīgi termini – "uzticība" un "uzticēšanās". Tie bieži vien tiek lietoti kā sinonīmi, lai gan to saturs ir atšķirīgs. Raksta mērķis ir izpētīt minētos terminus un to lietojumu Satversmes tiesas praksē.
Andris Melkers
Skaidrojumi. Viedokļi
Jauni izaicinājumi Latvijas nacionālajam ieroču aprites tiesiskajam regulējumam
Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesībās nav atrodamas tiesību normas, kas garantētu ES pilsoņiem tiesības uz ieročiem, kā, piemēram, tas ir noteikts ASV konstitūcijas 2. labojumā "Tiesības nēsāt ieroci", kas tika ieteikts 1789. ...
Valsts prezidenta kanceleja
Tiesību politika
Prezidents rosina Saeimai uzlabot likumdošanas procesu
Valsts prezidents Raimonds Vējonis šī gada 18. augustā nosūtīja Saeimas Juridiskajai komisijai vēstuli "Par likumprojektu "Grozījumi Saeimas kārtības rullī"" – priekšlikumus likumdošanas procesa pilnveidošanai, kuru mērķis ir celt ...
Vija Kalniņa
Informācija
Virza likumprojektu Starptautiskās tiesas jurisdikcijas atzīšanai
2017. gada 16. augustā Ministru kabinets atbalstīja likumprojektu "Par Starptautiskās tiesas jurisdikcijas atzīšanu" un uzdeva Valsts kancelejai sagatavot iesniegšanai Saeimā.1 Likumprojekts paredz atzīt Apvienoto Nāciju Organizācijas ...
AUTORU KATALOGS