2017. gada 1. jūlijā stājās spēkā būtiski grozījumi Maksātnespējas likumā (turpmāk – ML), saskaņā ar kuriem tiek ieviests jauns institūts maksātnespējas procesā – tiesiskās aizsardzības procesa (turpmāk – TAP) uzraugošā persona, nomainot esošo TAP administratora institūtu. Likuma grozījumi ir tapuši pēc Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Ārvalstu investoru padomes Latvijā un Latvijas Darba devēju konfederācijas priekšlikumiem. To mērķis, ievērojot likumprojekta anotācijā pausto, ir palielināt kreditoru lomu TAP, kā arī paredzēt iespēju brīvi izvēlēties personu TAP uzraudzības pasākumu veikšanai.
Šajā rakstā vēlos vērst uzmanību uz likumā esošajiem jauninājumiem saistībā ar TAP uzraugošās personas ieviešanu un to, kas sagaida TAP un uzņēmējus, kuri vēlas šo tiesisko procesu izvēlēties savu īstermiņa finansiālo grūtību pārvarēšanai tā sauktā brīvā tirgus apstākļos.
ML grozījumi tika pieņemti jau 2016. gada 22. decembrī, pavadošie Ministru kabineta noteikumi Nr. 233 "Maksātnespējas procesa administratora un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu disciplinārlietu noteikumi" – 2017. gada 3. maijā, bet Ministru kabineta noteikumi Nr. 286 "Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas un maksātnespējas procesa administratora lietvedības noteikumi" – 30. maijā. Savukārt grozījumi Civilprocesa likumā (turpmāk – CPL), kas nosaka kārtību, kādā tiesa ieceļ TAP uzraugošo personu, – 2017. gada 1. jūnijā (izsludināti 13.06.2017.).
Saskaņā ar ML 3. pantu TAP ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir atjaunot parādnieka spēju nokārtot savas saistības, ja parādnieks nonācis finansiālās grūtībās vai uzskata, ka tajās nonāks.
Kā zināms, līdz jauno ML grozījumu pieņemšanai gan TAP, gan maksātnespējas procesā administratora funkcijas varēja pildīt tikai sertificēts maksātnespējas procesa administrators. Turpretim jaunais regulējums nosaka, ka TAP uzraudzību varēs nodrošināt jebkura rīcībspējīga fiziskā persona:
1) kurai ir uzturēšanās tiesības ar tiesībām būt nodarbinātai Latvijā (ML 12.3 panta pirmā daļa);
2) kura ir reģistrējusies par saimnieciskās darbības veicēju (ML 12.5 panta pirmā daļa), kura ir deklarējusi prakses vietu un tajā ir sasniedzama;
3) kurai nav ML noteiktie darbības ierobežojumi (ML 12.3 panta otrā un trešā daļa).
Attiecībā uz ML 12.3 panta noteiktajiem ierobežojumiem tiek izdalīti divi: vispārīgie, kas liedz fiziskajai personai būt par TAP uzraugošo personu, un sevišķie, kuri ir attiecināmi uz tiesībām pildīt TAP uzraugošās personas pienākumus konkrētā TAP procesā.
No vispārīgajiem ierobežojumiem ir būtiski atzīmēt šādus papildinājumus, kas liedz personai būt par TAP uzraugošo personu:
1) papildus jau iepriekšējā likuma redakcijā noteiktajiem ierobežojumiem attiecībā uz tā saukto reglamentēto profesiju pārstāvjiem, kuri nevar būt par administratoriem, ja tie, pamatojoties uz lēmumu disciplinārlietā, ir izslēgti no profesionālās organizācijas, atcelti vai atlaisti no amata, kamēr nav pagājuši pieci gadi no dienas, kad lēmums disciplinārlietā stājās spēkā, ir papildināti ar vēl trīs profesiju pārstāvjiem, uz kuriem attiecas šie ierobežojumi, – vispārējā vai specializētā dienesta ierēdņi, zvērināti revidenti, kā arī administratori.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes