Attiecībā uz pastāvīgās pārstāvniecības institūta izpratni mūsdienās praksē pastāv vairāki juridiska rakstura problēmjautājumi. Atsevišķos gadījumos ir grūtības praksē to nošķirt no citiem nodokļu tiesību vai komerctiesību institūtiem, kā arī šim institūtam nodokļu tiesību prizmā ir paredzēti vairāki mūsdienu izaicinājumi tā nākotnes iespējamā transformācijā – arī Latvijas nodokļu tiesību sistēmas ietvaros. Autore šajā publikācijā vēlas vērst uzmanību uz pastāvīgās pārstāvniecības institūta vēsturisko attīstību, kā arī akcentēt tā izpratnes nozīmīgumu Latvijas nodokļu tiesību sistēmā.
Publikācijas izstrādē autore ir izmantojusi tās arhīvā esošās intervijas ar Latvijā prominentiem nodokļu ekspertiem: zinātniskās darbības vidē – ar prof. Dr. oec. Kārli Ketneru, uzņēmējdarbības vidē – ar nodokļu tiesību jomu pārstāvošu zvērinātu advokātu Jāni Taukaču un no valsts pārvaldes – ar profesionāli ar vairāku gadu desmitu pieredzi apskatāmajā jomā, Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta vadītāja vietnieku, Uzņēmumu nodokļu un starptautisko nodokļu jautājumu nodaļas vadītāju Andreju Birumu.
Jāvērš uzmanība, ka šis un daudzi citi ar pastāvīgās pārstāvniecības institūtu saistītie aspekti būtu per se promocijas darba izstrādes vērti temati, tomēr autore minētajiem aspektiem pieskarsies iespējami lakoniski.
Pastāvīgās pārstāvniecības jēdziena izpratne
2016. gada 1. jūlijā Latvija ir pievienojusies Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai1 (turpmāk – ESAO). Saskaņā ar ESAO konvencijas modeli, pēc kura parauga visbiežāk tiek veidotas nodokļu konvencijas,2 un tā 5. panta 1. punkta komentāriem saistībā ar pastāvīgās pārstāvniecības (angļu val. – permanent establishment) legāldefinīciju "jēdziens "pastāvīgā pārstāvniecība" nozīmē noteiktu vietu, kur uzņēmumi pilnīgi vai daļēji veic uzņēmējdarbību"3 (ar turpmākiem šajā pantā minētiem kritērijiem un faktoriem, kas ietekmē pastāvīgās pārstāvniecības konsekvenču iestāšanos). Identiska definīcija ir paredzēta arī Apvienoto Nāciju Modeļa paraugkonvencijā4 (angļu val. – United Nations Model Double Taxation Convention)5 un Amerikas Savienoto Valstu Modeļa paraugkonvencijā (angļu val. – United States Model Income Tax Convention).6
Atsaucoties uz intervijas laikā ar Finanšu ministrijas Uzņēmumu nodokļu un starptautisko nodokļu jautājumu nodaļas vadītāja A. Biruma sniegto norādi, "Latvijā jēdziens pirmo reizi tika iestrādāts 1995. gadā likumā "Par nodokļiem un nodevām". Tika izstrādāta pamata nodokļu likumu pakete [..]. Ar šo pirmo reizi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" sāka izmantot nerezidenta pastāvīgās pārstāvniecības apliekamā ienākuma ideju. Vēsturiskā attīstība meklējama ESAO modeļa konvencijas 5. panta iekļaujošajā daļā. Latvijas likums ir ESAO koncepta iekļaujošā daļa, kas, piemērojot nodokļu konvencijas, to sašaurina līdz attiecīgajā nodokļu konvencijā noteiktajai definīcijai. Attīstot tālāk legāldefinīciju, tā tika tuvināta ESAO modeļa konvencijas komentāriem".7
| Visa starptautiskā, īpaši Eiropas Savienības, nodokļu kopiena virzās jaunās dimensijās. Tajās ir ļoti daudz neatrisinātu jautājumu, un nodokļu tiesību pasaule ir un vienmēr būs izaicinājumiem pilna gan nacionālā, gan starptautiskā kontekstā. |
Kā norāda arī zvērināts advokāts J.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes