Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Redaktora sleja

26. Septembris 2017 /Nr.40 (994)

Vai mākslīgais intelekts atņems darbu juristiem
13 komentāri

Cilvēces vēsturē var atrast neskaitāmas profesijas, kuras tehnoloģisko jaunievedumu dēļ ar laiku ir izzudušas vai tiek uzturētas, tikai lai saglabātu tradīcijas vai amata mantojumu. Ir pierasts, ka tehnoloģiskie uzlabojumi drīzāk skar mazkvalificētos darbus. Taču tehnoloģijām, un jo īpaši mākslīgajam intelektam, arvien vairāk attīstoties, daudz tiek runāts arī par to, ka augsti kvalificēti darbi varētu tikt "apdraudēti". Šādas tendences novērojamas tieši pēdējo divu gadu laikā, kad arvien vairāk idejas par uzlabojumiem tiek tēmētas arī tā saukto balto apkaklīšu profesiju virzienā. Izskatās, ka tam neizspruks arī jurista profesija – jauns start-up uzņēmums Silīcija ielejā par savu mērķi ir izvirzījis juristu aizstāšanu ar mākslīgo intelektu.

Projekta nosaukums ir Atrium,1 un tā mērķis ir izveidot mākslīgo intelektu efektīvāku, lētāku un caurspīdīgāku juridisko pakalpojumu sniegšanai (sākotnēji citiem start-up uzņēmumiem). Idejas autors ir Džastins Kāns (Justin Kan) – uzņēmējs, kurš jau iepriekš ir veiksmīgi izveidojis inovatīvus uzņēmumus, piemēram, videospēļu straumēšanas platformu Twitch u.c. Pie savas jaunās idejas Dž. Kāns nonācis, pateicoties savai negatīvajai pieredzei ar juridiskajiem birojiem. Vadot vairākus start-up uzņēmumus, viņam bieži ir nācies meklēt juridisko palīdzību uzņēmumu dibināšanā, naudas līdzekļu piesaistē, uzņēmumu apvienošanā, kā arī tiesvedībām. Tomēr, saņemot rēķinus par juridiskajiem pakalpojumiem, parasti nav bijis iespējams saprast, par ko tieši viņam ir jāmaksā. Taču Silīcija ielejā visi vēlas atklātību un caurspīdību.

Viena no Atrium inovācijām, ar ko idejas autors lepojas, ir pakalpojumu izmaksu modelis. Rēķini netiek izrakstīti par nostrādātajām stundām, bet gan tiek novērtēts darba apjoms, ko plānots veikt katram klientam, un tiek pieprasīta viena noteikta mēneša maksa avansā neatkarīgi no nostrādātajām stundām.

Šodien ļoti daudzas industrijas izjūt tehnoloģiju ietekmi, taču jurisprudence līdz šim ir bijusi viena no nozarēm, kas palikusi pret to imūna. Juridiskie biroji joprojām saglabā ļoti zemu tehnoloģiju izmantošanas līmeni. Tas tiek skaidrots ar to, ka juridisko biroju struktūra neveicina ieguldījumus inovācijās. Turklāt rēķini par juridiskajiem pakalpojumiem tiek izrakstīti par nostrādātajām stundām, līdz ar to inovāciju ieviešana varētu novest pie darba apjoma samazināšanās un attiecīgi arī pie rēķinu summu sarukšanas.

Taču pārlieku satraukties par to, ka jurista profesiju varētu pārņemt mākslīgais intelekts, būtu pāragri. Pat ja juridiskie biroji tagad steigtos pārņemt un pielāgot visus mākslīgā intelekta instrumentus, kas šobrīd tirgū ir pieejami, ir novērtēts, ka tikai 10 % no visa juridiskā darba varētu nodot mākslīgajam intelektam. Savukārt atlikušos 90 % darba nevar automatizēt, jo tam ir nepieciešama intelektuālā kapacitāte un lēmumu pieņemšana, kas pārsniedz mūsdienu tehnoloģiju iespējas.2 Turklāt dārgi ir ne tikai juristi, bet arī inženieri.

Tāpat ir jāatzīmē, ka tehnoloģiskās inovācijas bieži vien ir radījušas satraukumu par kādu profesiju izzušanu, taču vēsture rāda, ka tam līdzi parasti nāk arī jaunu profesiju izveidošanās. Ir novērots, ka arī mākslīgais intelekts jau tagad, no vienas puses, atņem darbu, bet, no otras puses, rada daudzas jaunas profesijas, kas saistītas ar mākslīgā intelekta uzturēšanu vai attīstīšanu.3

RAKSTA ATSAUCES /

1. Atrium LTS mājaslapa. Pieejama: https://www.atriumlts.com/ [skatīta 19.09.2017.].

2. Levy R., Remus D. Can Robots be Lawyers? Computers, Lawters, and the Practice of Law. Pieejams: https://papers.ssrn.com/sol3/papers.cfm?abstract_id=2701092 [skatīts 18.09.2017.].

3. Artificial intelligence will create new kinds of work. The Ecconomist. Pieejams: https://www.economist.com/news/business/21727093-humans-will-supply-digital-services-complement-ai-artificial-intelligence-will-create-new [skatīts 18.09.2017.].

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Kalniņa V. Vai mākslīgais intelekts atņems darbu juristiem. Jurista Vārds, 26.09.2017., Nr. 40 (994), 2.lpp.
5
komentāri (13)
13 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Seskis
28. Septembris 2017 / 10:05
0
ATBILDĒT
Pateicība par rakstu, kurā skarta visnotaļ aktuāla tēma, bez apokaliptiskiem pārspīlējumiem! Mākslīgais intelekts jau ir kreacionēts, to dēvē par Tiesu informācijas sistēmu (TIS), bez kuras tiesu ikdiena nav iedomājama. Apvienojumā ar google.com un likumi.lv tā veido galveno informācijas un iedvesmas karteli tiesnešiem un tiesu darbiniekiem. Atņemiet minētās sistēmas, un tiesu darba kvalitāte strauji kritīsies līdz pilnīgai vai daļējai erektīlajai disfunkcijai. Labi, ka ir apzinīgi tiesu darbinieki, kas apzinās informācijas karteļa radītās briesmas un līdzīgi kā Francijas strādnieki XIX gs. nodarbojas ar sabotāžu. Seskis vēlas izteikt personīgu pateicību tiem tiesu darbiniekiem, kuri atsakās anonimizēt tiesu nolēmumus, TIS(ā) ievada nepreizus nolēmumus, datumus, tiesas sēdes. Ja ļaudis nepretosies, TIS pārņems kontroli pār visu pasauli, un patstāvīgi ģenerēs miljardiem tiesas pavēstes, lēmumus par piespiedu atvešanu, soda un piespiedu naudām, notiesājošus spriedumus, kā rezultātā 99% cilvēces atradīsies un tiesas sola un vēlāk ieslodzījumā. Vai mēs to vēlamies?
Tiesnesis > Seskis
28. Septembris 2017 / 12:20
0
ATBILDĒT
TIS ir pilnīgi nejēdzīgi konstruēts, derīgs praktiski tikai visu nolēmumu apkopošanai vienviet. Ja to pielīdzina mākslīgajam intelektam, tad tas ir mākslīgā intelekta oligofrēns.
skumja
28. Septembris 2017 / 09:23
0
ATBILDĒT
Kur Seskis? Temats prasa vārda meistara piegājienu.
Jurčiks > skumja
28. Septembris 2017 / 12:09
0
ATBILDĒT
Varbūt Seskis patiesībā ir dators, kurš tagad cenšas nepievērst lieku uzmanību šādām viņam kā datoram izdevīgām, bet juristiem bīstamām tēmām?... :D
Jurčiks > skumja
28. Septembris 2017 / 10:59
0
ATBILDĒT
Varbūt Seskis patiesībā ir dators, kurš tagad cenšas nepievērst lieku uzmanību šādām viņam kā datoram izdevīgām, bet juristiem bīstamām tēmām?... :D
Jurčiks
28. Septembris 2017 / 08:51
0
ATBILDĒT
Tuvākajos gados 10 dators varētu atņemt darbu ja nu vienīgi jaunākajiem juristiem, neapšaubāmi, ka datu apstrādes ātrumā un precizitātē un meklēšanas algoritmu izmantošanā datori pārspēj cilvēku simtkārt jau šodien. Bet tiesību ētiskās komponentes veidošanai un uzturēšanai cilvēks būs vajadzīgs vienmēr.

Vienīgi jautājums - no kurienes radīsies pieredzējuši juristi, ja dators būs aizstājis jaunākos juristus?...
:) > Jurčiks
28. Septembris 2017 / 22:10
0
ATBILDĒT
Vai domājat, ka visā drīzumā, tupinoties mūsu varonīgajam ceļam uz tiesisku valsti , tiesību ētiskā komponente vēl būs saglabājusies?
Jurčiks > :)
29. Septembris 2017 / 10:27
0
ATBILDĒT
Kāpēc tāds pesimisms? Būs labi!... :)

Diemžēl tas negatīvisms, ko kultivē modernā komerciālā "žurnālistika", ko pastiprina politikāņi ar savstarpējiem kašķiem, atstāj ārkārtīgi negatīvu iespaidu par tiesību sistēmu. Es personiski uzskatu, ka problēmas mums nav īpaši lielākas nekā citās valstīs, vienkārši vidusmēra latvietis ir kompleksaināks un mazohistiskāks par citiem, it īpaši par igauņiem. Mums tiesas izskata >100 000 lietām gadā. No tām 10 lietas tiek uztaisītas par skandāliem, un no šīm 10 lietām interneta troļļi taisa "sabiedrības viedokli". Un muļķīši uzķeras, gaudo, vaimanā un lamā valsti. Nacionālās latviešu valsts īpatnība - neticība sev un savai valstij...
Homērs
26. Septembris 2017 / 15:39
0
ATBILDĒT
Pilnībā apzinoties savas piezīmes bezjēdzīgumu un maznozīmību, tomēr norādu, ka, manuprāt, kļūda tulkojumā, par kuru sliktākajā gadījumā var tik vien kā jokojoties pavilkt uz zoba, tomēr izskatās labāk, nekā rakstu koriģēšana pēc to publicēšanas.
Redakcija > Homērs
26. Septembris 2017 / 15:53
0
ATBILDĒT
Godātais lasītāj, paldies par Jūsu vērību un pamatoto komentāru (gan šo, gan iepriekšējo)! Tas deva iespēju labot kļūmi, kas arī tika izdarīts, pateicoties Jums.
Homērs
26. Septembris 2017 / 09:47
0
ATBILDĒT
Piemēram, es esmu sajūsmā par to, ka tulkus ir aizvietojis Google Translate, kas, starp citu, arī vārdus "Silicon valley" tulko kā Silikona ieleja. Bet vai tā būs pareizi? Varbūt tomēr Silīcija ieleja?
everests > Homērs
26. Septembris 2017 / 12:10
0
ATBILDĒT
Kā šo valodas kļūdu raksturoja kāds tehnoloģiju entuziasts - silikona ieleja ir tikai spar Pamelas Andersones krūtīm.
everests > Homērs
26. Septembris 2017 / 12:07
0
ATBILDĒT
Vārds vietā :)
visi numura raksti
Inese Kalniņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Elektroniskās naudas definīcija un veidi
Jauno tehnoloģiju attīstība maina daudzus mūsu dzīves aspektus, un nauda nav izņēmums – tradicionālo naudu sāk aizstāt elektroniskā nauda. Elektroniskās naudas lietošanas tempi visā pasaulē strauji pieaug.
Jurista Vārds
Akadēmiskā dzīve
Caur tiesību teorijas prizmu par aktuālām sabiedrības problēmām
No 14. līdz 16. septembrim Latvijas Universitātē noritēja plašs starptautisks forums – Jurisprudence in Central and Eastern Europe: work in progress 2017, uz kuru bija pulcējušies gandrīz 70 tiesību teorētiķi, tiesību filozofi un ...
Tatjana Berdņikova
Skaidrojumi. Viedokļi
Virtuālo valūtu tiesiskais regulējums šodien un rīt
Virtuāla valūta jeb kriptonauda turpina iekarot finanšu tehnoloģiju pasauli. Arī tirgotāji un pakalpojumu sniedzēji aizvien vairāk sliecas atļaut izmantot kriptonaudu ikdienas norēķinos, piemēram, arī nacionālā aviokompānija AS "Air ...
1 komentāri
Jūlija Sauša
Skaidrojumi. Viedokļi
Pastāvīgās pārstāvniecības institūta ģenēze un izpratne mūsdienās
Attiecībā uz pastāvīgās pārstāvniecības institūta izpratni mūsdienās praksē pastāv vairāki juridiska rakstura problēmjautājumi. Atsevišķos gadījumos ir grūtības praksē to nošķirt no citiem nodokļu tiesību vai komerctiesību ...
Arta Snipe
Skaidrojumi. Viedokļi
Par saistības un prasības noilgumu saistībai, kas radusies uz likuma pamata
Konsultējot klientus – zemes īpašniekus par to tiesībām saņemt zemes nomas maksu no zemes lietotājiem, pēdējā laikā birojā esam saņēmuši vairākus jautājumus saistībā ar noilguma institūta piemērošanu attiecībā uz ...
15 komentāri
AUTORU KATALOGS