ŽURNĀLS Numura tēma

10. Oktobris 2017 /Nr.42 (996)

Par priekšlikumu svītrot no Saeimas kārtības ruļļa iespēju deputātiem atturēties
1 komentāri
Dr. iur.q
Ringolds Balodis
Latvijas Universitātes profesors, Saeimas deputāts 

Sabiedrības vērtējums par Saeimas darbu ir ārkārtīgi zems. Pat Saeimas deputāti, sēžot savos mīkstajos krēslos, nevar nemanīt, ka ar katru gadu cilvēku uzticība parlamenta darbam krītas arvien vairāk. SKDS aptauju rezultāti liecina, ka vismazāk tauta uzticas trim profesijām – deputātiem, advokātiem un ierēdņiem. Tautu bez šaubām kaitina varas nespēja tikt galā ar hroniski vājo valsts pārvaldi, birokrātiju un korupciju.

Lai arī kādi politiski spēki parlamentā veido valdības, tās ļoti reti un vien ārēja spiediena ietekmē ir spējīgas uz tālredzīgiem lēmumiem.1 Minēto apstākļu kopums acīmredzami ir radījis arī šo konkrēto priekšlikumu, ko portālā "ManaBalss.lv" atbalstījuši vairāk nekā 11 000 Latvijas pilsoņu. Iedziļinājies priekšlikumā un izvērtējis sekas, kas iestāsies, ja šāds likuma grozījums tiktu pieņemts, piekrītu, ka "atturēšanās" svītrošana no Saeimas kārtības ruļļa ir atbalstāma. Vienlaicīgi gan neslēpšu, ka šaubos, vai minētie 11 000 pilsoņu būs apmierināti ar galarezultātu, ja priekšlikums gūs Saeimas vairākuma atbalstu. Varētu atkārtoties vēsture un atgadīties līdzīgi kā savulaik ar 2009. gada 11. jūnija Saeimas kārtības ruļļa 186. panta grozījumiem.

Ar grozījumiem panāca, ka jaunu frakciju veidošana tiek liegta, tāpat kā ir apturēta deputātu "staigāšana". Tai pašā laikā izmaiņas radīja arī neparedzētus blakus efektus.2 Ja no Saeimas kārtības ruļļa 139. panta otrā teikuma, kā iecerējuši iniciatīvas autori, svītro vārdus "vai "atturas"", attiecīgi pants skanētu šādi: "Balsošana Saeimas sēdēs notiek atklāti ar elektroniskās balsošanas iekārtas palīdzību vai ar vēlēšanu zīmēm. Latvijas Republikas Satversmē noteiktajos gadījumos un noteiktajā kārtībā balsošana notiek aizklāti. Par klātesošiem balsošanā uzskatāmi tie deputāti, kas balsojuši "par", "pret"." Esmu pārliecināts, ka deputāti, kad vēlēsies atturēties no balsojuma, vienkārši nebalsos par jautājumiem vai vispār savu balsošanas karti izņems no Saeimas elektroniskās balsošanas iekārtas pults.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Seskis
10. Oktobris 2017 / 16:20
9
ATBILDĒT
Cilvēkiem vienmēr piemitusi apbrīnojama spēja sabojāt vislabākās lietas. Piemēram, Tas Kungs devis ļautiņiem desmit baušļus, bet ļaudis tā vietā, lai ievērotu bauslību, izveido reliģiju, baznīcu, konfesijas un dauza viens otram paurus par to, ka viens pārkrustās ar diviem pirkstiem, kamēr otrs izmanto trīs pirkstus. Līdzīgi ar konstitucionālo iekārtu - Latvijas Republikas Satversmes 5.pants noteic, ka Saeima sastāv no simts tautas priekšstāvjiem. Vienkārši un skaidri, bet ļautiņiem vajag politiku, partijas, koalīcijas padomes, frakcijas, nekārtības ruļļus un citus instrumentus dzīves sarežģīšanai. Tagad vēl sāks deputātus spaidīt, ka deputāts nevar atturēties no balsošanas. Kāpēc nevar, ja deputāts, piemēram, pārstāv vēlētājus, kuriem izskatāmais likumprojekts nav pieņemams pēc būtības? Piemēram, ja vēlētāji ievēlēs Saeimā 20 anarhistus - M. Bakuņina piekritējus. Saprotams, ka deputāti, kuriem nav pieņemama valsts vara un likumi, atteiksies piedalīties un balsot par jebkuru likumu, bet centīsies savu vēlētāju labā panākt izmaiņas Satversmē, lai tiktu vaļā no varas dalīšanas principa. Deputāta atturēšanās ir vērtējama kā tā pārstāvēto vēlētāju atturēšanās balsot, tas ir pilnvērtīgs lēmums, un nevajag te ar procesuāliem paņēmieniem ierobežot Tautas svabadās gribas izteikumu!
visi numura raksti
Ārija Meikališa, Kristīne Strada-Rozenberga
Skaidrojumi. Viedokļi
Pārmaiņu laiks kriminālprocesā turpinās – 2017. gada grozījumi
Rakstā sniegts šā gada 30. marta un 22. jūnija likumu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" vispārīgs apskats un tuvāk skatītas izmaiņas, kas attiecas uz kriminālprocesā aizskarto mantas īpašnieka statusu, jautājumiem attiecībā uz ...
1 komentāri
Rasma Zvejniece, Augstākā tiesa
Juristu likteņi
Kristaps Valters: senatora amats kā pilsoņa pienākums un ziedošanās  
Gatavojoties Latvijas simtgadei, katra nozare meklē savus viedos priekštečus un lepojas ar viņu mantojumu. Stāstā par Latvijas tiesu sistēmas vēsturi kā viens no pirmajiem neapšaubāmi jāpiemin Kristaps Valters – Latvijas Senāta ...
Numura tēma
Vai ir pamats grozīt Saeimas kārtības rulli un liegt deputātiem atturēties balsojumos
Vairāku valstu parlamentos (Apvienotās Karalistes, ASV, Austrijas, Īrijas, Kanādas, Maltas, Nīderlandes, Slovēnijas, Austrālijas) deputātiem nav iespēju atturēties balsojumos. Iespējams, ka tāpēc priekšlikums ieviest līdzīgu ...
Rasma Zvejniece, Augstākā tiesa
Juristu likteņi
Kuldīgā kuplos ozols Latvijas Senāta pirmā priekšsēdētāja Kristapa Valtera piemiņai
Godinot pirmo Latvijas Senāta priekšsēdētāju – no Kuldīgas puses nākušo Kristapu Valteru, Augstākās tiesas pārstāvji otrdien, 3. oktobrī, Kuldīgā iestādīja piemiņas ozolu un apmeklēja senatora atdusas vietu Rumbas pagastā. Ar ...
Tieslietu ministrija
Tiesību politika
Skaidrojums par ieguvēja ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā
Tieslietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi ir sagatavojusi informāciju (skaidrojumu) par regulējumu, tiesībām un pienākumiem, kā arī praksi, kad uz spēkā esoša tiesas nolēmuma pamata notiek likumā ...
2 komentāri
AUTORU KATALOGS