ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

24. Oktobris 2017 /Nr.44 (998)

Ģimenes ārstu tiesības streikot: starptautisko tiesību konteksts
Dr. iur.
Kristīne Dupate
LU Juridiskās fakultātes asociētā profesore 

Šā gada 3. oktobra "Jurista Vārdā" tika aizsākta juristu diskusija par ģimenes ārstu tiesībām streikot.1 Turpinot domu apmaiņu par šo tēmu, šī raksta mērķis ir analizēt Latvijas ģimenes ārstu statusu un no tā izrietošās tiesības saskaņā ar starptautiskajām kolektīvajām darba tiesībām. Konkrēti – vai Latvijas ģimenes ārsti kvalificējas statusam "strādājošais" vai "pašnodarbinātais", un attiecīgi – vai viņiem ir kolektīvās darba tiesības, ieskaitot tiesības streikot ar mērķi panākt labvēlīgākus nodarbinātības nosacījumus?

1. Kolektīvo darba tiesību saturs un mērķi

Kolektīvās darba tiesības regulē attiecības starp kolektīvi organizētiem strādājošiem un darba devējiem / viņu apvienībām. Kolektīvās darba tiesības pamatā regulē šādus jautājumus: tiesības uz informēšanu, konsultēšanu un darbinieku līdzdalību; strādājošo un darba devēju biedrošanās tiesības; tiesības uz kolektīvajām sarunām un tiesības slēgt darba koplīgumus; tiesības uz kolektīvo rīcību, ieskaitot streikošanas tiesības.2

Tādējādi tiesībām uz kolektīvajām sarunām nebūtu jēgas, ja strādājošo organizācijām nebūtu tiesības streikot,3 jo tiesības streikot ir pats efektīvākais līdzeklis, kas ļauj aizsargāt strādājošo intereses.4

Kolektīvās darba tiesības ir daļa no biedrošanās brīvības, kas pieder pie tā sauktās pirmās paaudzes cilvēktiesībām, jo biedrošanās brīvība tiek uzskatīta par vienu no demokrātiskas sabiedrības pamatpīlāriem tādēļ, ka demokrātija prasa sadarbību starp stabilām un reprezentatīvām grupām, kas ļauj paust dažādus viedokļus.5

Kolektīvās darba tiesības ir balstītas prezumpcijā par nevienlīdzīgo ietekmi starp strādājošajiem un darba devējiem.6 Līdz ar to, nodrošinot kolektīvās tiesības, rodas iespēja sabalansēt brīvo tirgu ar sociālo labklājību. Tāpat kolektīvās tiesības ir instruments, kas nodrošina "miermīlīgu", uz sadarbību vērstu un efektīvu darba tirgu, kas netiek traucēts ar kolektīvo rīcību, piemēram, streikiem, tādējādi respektējot un pakļaujoties kolektīvām tiesībām, nodrošinot motivētam un kvalificētam darbaspēkam labākus nodarbinātības apstākļus, darba devēji var sagaidīt paaugstinātu produktivitāti un lielāku lojalitāti.7

 

2. Kolektīvo darba tiesību avoti

Latvijā kolektīvās darba tiesības ir nostiprinātas Satversmē,8 un līdz ar to tām ir pamattiesību statuss. Minētās pamattiesības atspoguļojas vairākās Satversmes normās, tostarp 102. pantā, kas nosaka biedrošanās tiesības, 108. pantā, kas nosaka strādājošo tiesības streikot. Tāpat kolektīvās darba tiesības ir regulētas ar vairākiem likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, no kuriem konkrētā raksta kontekstā jāmin Streiku likums, 9 kurš nosaka darbinieku tiesības streikot, kā arī kārtību, kādā šīs tiesības ir realizējamas.

Kā zināms, saskaņā ar Satversmes 89. pantu tajā noteiktās pamattiesības ir atzīstamas un aizsargājamas saskaņā ar Latvijai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Armands Smans
Skaidrojumi. Viedokļi
Aresta uzlikšana pamatkapitāla daļām kriminālprocesā
Pieaugošā kriminālprocesuālo mantisko jautājumu nozīme prasa mūsdienu apstākļiem atbilstošus risinājumus mantas aresta tiesiskajā reglamentācijā. Kriminālprocesa mērķa sasniegšanai nereti rodas nepieciešamība uzlikt arestu ...
2 komentāri
Āris Kakstāns
Juridiskā literatūra
Drošībai veltītās konferences apkopojums žurnālā “Administratīvā un Kriminālā Justīcija”
Četrās apakšnodaļās sakārtotie zinātniski praktiskās konferences "Sabiedrība. Cilvēks. Drošība – 2017. Noziedzība un tās prevence: tagadne un nākotne – problēmas un risinājumi" pētījumu materiāli tagad ir pieejami vienkopus ...
Valsts Ieņēmumu dienests
Tiesību politika
Par nodokļu parādu atgūšanu un dzēšanu
Nepiedzenamos nodokļu parādus privātpersonām un komersantiem Valsts ieņēmumu dienests (VID) dzēš tikai pēc tam, kad administratīvā procesa ceļā ir veiktas visas likumā paredzētās piedziņas darbības, lai tomēr panāktu nodokļu ...
Viktorija Soņeca, Elīza Petrocka-Petrovska
Tiesību prakse
Eiropas Savienības Tiesa: aktualitātes judikatūrā
Tieslietu ministrija ir sagatavojusi apskatu par Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) spriedumiem vairākās tiesību nozarēs, kas atspoguļo aktualitātes EST praksē un Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstīs risināmo ...
Vija Kalniņa
Tiesību prakse
Procesā par noziedzīgi iegūtu mantu nav jānodrošina pārsūdzība kasācijas instancē
Satversmes tiesa 2017. gada 11. oktobrī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2017-10-01 "Par Kriminālprocesa likuma 629. panta piektās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam un Kriminālprocesa likuma 631. panta ...
AUTORU KATALOGS