Nesen veiktie salīdzinošie pētījumi par juridiskās kultūras un tiesiskās apziņas līmeni dažādos Eiropas reģionos neatkarīgi no pētniekiem un izmantotās respondentu atlases metodoloģijas uzrāda vienu tendenci, proti, "vecajā Eiropā" likumi un likumpaklausība viennozīmīgi kotējas augstāk nekā postpadomju telpā. Cieņa un respekts pret likumdevēju, kā arī personiskā attieksme pret nepieciešamību ievērot likumus ir izteiktāka sabiedrībās, kurām pieredze ar sociālistiskajām tiesībām bijusi vien teorētiska. Tieši tāpēc tiesību sociologiem un tiesību antropologiem ir daudz iemeslu, lai turpinātu meklēt atbildes, kā nākotnē attīstīsies Eiropas integrācija tiesībās. Plaši teorētiski vispārinājumi visskaidrāk kļūst saprotami uz konkrētu piemēru bāzes. Ceļojot pa Eiropu, ir jūtama zināma atšķirība toņkārtā, kādā sabiedrība standarta situācijās reaģē un runā par likumsargu vai valsts aparāta darbību. Piemēram, kāds galants angļu kungs stāstīja savam kolēģim par situāciju, kurā viņa draugu policija bija bargi sodījusi, jo viņš pēc kārtīgas ballītes bija izlēmis nebraukt, bet nosnausties turpat mašīnā pie mājas, kur notika svinības. Izrādās, ja esi dzēris, nedrīkst atrasties ne tikai pie braucoša auto stūres, bet pat arī stāvošā automašīnā. Atstāstā bija jūtams izbrīns, varbūt pat sašutums, bet ne nosodījums un dusmas uz policistiem, kas "izdomājuši" neloģisku likumu.
Savukārt, ja persona nolēmusi dzīvot ārvalstīs, tad bieži vien tikai ar pārkāpumu iespējams izprast tās atļautās rīcības robežas, kas ne īsti rakstītas, ne īsti ikdienā izrunātas pastāv vietējā sabiedrībā. 2016. gadā lietuviešu medmāsa Sonata Sļuzaite tika sodīta (tika piemērots 80 mārciņu naudas sods, kā arī tiesāšanās izdevumi) par to, ka viņa Epingas mežā (Londonas apkārtnē) bija salasījusi trīs maisus ar sēnēm. Protams, argumenti par to, ka dzimtenē tā ir izplatīta prakse un ģimenes ar bērniem Lietuvā dodas kopīgi sēņot, ne īpaši saskanēja ar 1878. gada Epingas meža likumu par tā aizsardzību (mežs ir 6000 gadus vecs, tam piešķirts īpašs statuss). Kontrolējošā iestāde norādīja, ka mežā aug 55 000 ļoti senu koku, kam ir svarīga sēņu augšana un vairošanās, kā arī apmaiņa ar minerāliem. Turklāt citi meža apmeklētāji arī vēlas aplūkot sēņu daudzveidību. Soda uzlikšana skaidrojama arī ar cīņu pret neatļautu sēņu vākšanu komerciāliem nolūkiem, jo daudzos restorānos Apvienotajā Karalistē mežā sēnes ir sezonas aktualitāte.
Tomēr kāds cits samērā nesens gadījums angļu presē radīja divējādu vērtējumu, kā arī tiek minēts neformālās sarunās vēl šodien. Vidusmēra angļu daudzbērnu ģimenes tēvs Tims Heinss bija atstājis divgadīgo meitiņu uz pāris minūtēm (mazāk nekā 10 minūtes) mašīnā, lai ieskrietu tuvējā aptiekā pēc pretdrudža zālēm bērnam. Šajā īsajā laikā situāciju bija novērtējuši divi policisti, kas atnācēju jau sagaidīja pie automašīnas. Turpmākā notikumu ķēde ierāva piecu bērnu ģimeni vairāk nekā gadu ilgā cīņā ar sociālajiem dienestiem un tiesu par bērnu atstāšanu ģimenē. Minētās situācijas pamatā ir tas, ka nepastāv konkrētu normatīvu, kas noteiktu skaidru definīciju situācijām, kurās bērns tiek "atstāts novārtā". Likuma formulējums paredz, ka nedrīkst atstāt bērnu (neprecizējot vecumu) vienu, ja pastāv kādi riski. Atvērtais likuma formulējums, lai gan ļauj valsts iestādēm fleksibli rīkoties un risināt dažādas situācijas, pat "vecajās demokrātijās" riskē nonākt krasā konfliktā ar daļas sabiedrības vispārējiem priekšstatiem par to, kādai vajadzētu būt kārtībai.