ŽURNĀLS Redaktora sleja

5. Decembris 2017 /Nr.50 (1004)

Par atbrīvojumu no nodokļa
1 komentāri

Ikdienas darbu ritums, kā arī fakts, ka ne visiem sabiedrības locekļiem piemīt ķēriens uz normatīvo aktu satura izzināšanu, prasmīgu sadarbību ar valsts iestādēm, dokumentācijas kārtošanu un birokrātijas šķēršļu pārvarēšanu, praksē rada ne mazums neskaidrību un vilšanos. Īpaši tas attiecas uz gadījumiem, kad kāda procesa regulējums vai vispār informācija par to, ka šāds regulējums pastāv, no valsts iestāžu puses netiek pasniegts skaidrā, vienkāršā veidā un vispārpieejami, maksimāli pievēršoties informācijas saņēmēju faktiskām iespējām uzzināt, kā rīkoties konkrētās situācijās.

Viena no šādām "neziņas pozīcijām" ir valsts un pašvaldību piedāvātie atvieglojumi (nodokļu, maksas utt.), kuru faktiskā saņemšana ir atkarīga no pašas personas vai organizācijas aktivitātes un jo īpaši informētības par šāda atvieglojuma saņemšanas nosacījumiem. Viens šāds piemērs ir jau vairākus gadus pastāvošā iespēja biedrībai vai nodibinājumam, kas saņēmis sabiedriskā labuma organizācijas statusu, saņemt pilnīgu nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu par tam piederošām ēkām un inženierbūvēm.

Sabiedriskā labuma organizāciju likuma formulējums ir lakonisks un skaidrs, proti, sabiedriskā labuma organizācijai ir tiesības saņemt likumos noteiktos nodokļu atvieglojumus, un tai ir citas likumā noteiktās tiesības (4. panta pirmā daļa). To, kā konkrēti biedrībai vai nodibinājumam jārīkojas, lai saņemtu nodokļu atvieglojumus, lielākā daļa acīmredzot noskaidro pati, bet dažas nevalstiskās organizācijas, kuru biedru kapacitāte ir orientēta tikai uz sabiedriskā labuma īstenošanu praksē un mazāk uz dažādu birokrātisku procedūru kārtošanu, par to diemžēl uzzina post factum, kad tiek saņemts nodokļa maksājuma paziņojums. Kādā Latvijas reģionā pašvaldība tās teritorijā esošajai sabiedriskā labuma organizācijai šajā gadā sagādāja pārsteigumu, nosūtot pilnu aprēķinu par nekustamā īpašuma nodokli par vairākiem gadiem. Acīmredzot tikai pēc ilgāka laika pati pašvaldība konstatēja, ka vispārzināmā biedrība, kura aktīvi strādā kā sabiedriskā labuma organizācija, nemaz nav uzskaitīta Ministru kabineta rīkojumā "Par biedrībai un nodibinājumam piederošajām ēkām vai inženierbūvēm, kas netiek apliktas ar nekustamā īpašuma nodokli", kurā tiek konkrēti minēti visi tie īpašumi, kam pienākas atbrīvojums no nekustamā īpašuma nodokļa.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, lai varētu izmantot tiesības piemērot nodokļa atvieglojumu un pretendēt uz ēkas vai inženierbūves iekļaušanu Ministru kabineta rīkojumā, biedrība, kurai pieder kritērijiem atbilstoša ēka vai inženierbūve, līdz taksācijas gada 31. janvārim iesniedz Finanšu ministrijā rakstisku iesniegumu. Konkrētajā gadījumā nevalstiskā organizācija, par šādu kārtību nezinot, nebija nosūtījusi Finanšu ministrijai iesniegumu, kā arī pašvaldība nebija vairākus gadus piestādījusi rēķinu par nekustamā īpašuma nodokli.

Dažkārt var rasties retorisks jautājums, kāpēc gan valsts institūcijas nevarētu automātiski piešķirt atlaides vai atvieglojumus, ja tās rīcībā ir visa nepieciešamā informācija. Tiesību sociologi atbildētu, ka papildus birokrātiska sloga uzlikšana personai parasti rezultējas apstāklī, ka ne visi 100 %, kam pienākas atlaides vai atvieglojumi, to arī izmantos. Atvieglojums, kas netiek piešķirts automātiski, savā ziņā rada ekonomiju valsts aparātam uz to rēķina, kas neizmanto doto iespēju.

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Šulmane D. Par atbrīvojumu no nodokļa. Jurista Vārds, 05.12.2017., Nr. 50 (1004), 2.lpp.
komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Seskis
6. Decembris 2017 / 09:49
0
ATBILDĒT
Tiesību sociologi atbildētu, ka papildus birokrātiska sloga uzlikšana personai parasti rezultējas apstāklī, ka ne visi 100 %, kam pienākas atlaides vai atvieglojumi, to arī izmantos. Atvieglojums, kas netiek piešķirts automātiski, savā ziņā rada ekonomiju valsts aparātam uz to rēķina, kas neizmanto doto iespēju (citāts iz raksta).
Godātā autore ir teicami uztvērusi valsts tiesiskās būtības esenci. Birokrātiskā sloga radīšana, lai persona prettiesiski neizmantotu ar likumu piešķirtās tiesības, ir atbalstāma un turpmāk pilnveidojama. Jāteic, ka persona, neizmantojot tiesības uz pārmaksāto nodokļu summu atgūšanu, finansē birokrātiskā aparāta uzturēšanu, kas, savukārt, apgrūtina pārmaksāto nodokļu atmaksāšanas procesu. Diemžēl, ne visi cilvēki ir apzinīgi - vienmēr kāds atradīsies, kurš izmantos valsts aparātu savu savtīgo interešu apmierināšanai. Piemēram, Seska kaimiņš Kārlēns, kuram pieder vairāki apbūves zemes gabali skaistā vietā pie upes, netālu no Seska mājām „Tupenīši". Kādu laiku Kārlēns centās pārdot vienu no zemes gabaliem, bet pārpircēji neviens vairāk par 5000 eiro nesolīja. Tā gadījās, ka zemes pārdošanas procesa gaitā Kārlēns iedzīvojās 2000 eiro parādsaistībās. Lieta nonāca līdz tiesai un vēlāk līdz tiesu izpildītājam, kurš Kārlēna zemes gabalu pārdeva izsolē, kurā zemes gabals tika zibenīgi nosolīts un pārdots par 24 000 eiro. Lieki teikt, ka pēc sprieduma izpildes izdevumu un parāda piedziņas Kārlēnam tiesu izpildītājs pārskaitīja summu, kas krietni pārsniedza pārpircēju solītos 5000 eiro. Savukārt zemes pārpircēji vēl ilgi klaigāja par tirgus kropļošanu un valsts piespiedu mehānisma izmantošanu iedzīvošanās nolūkā.
Kas attiecas uz nodokļiem, atverot jebkuru ekonomikas mācību grāmatu, var izlasīt nodokļa definīciju - nodoklis ir vienreizējs vai atkārtots obligāts maksājums, ko veic fiziska persona, lai valsts atturētos no fiziskas personas nogalināšanas vai juridiska persona, lai valsts neapturētu juridiskas personas darbību. Tātad cilvēciņš maksā nodokļus, lai izpirktu savu dzīvību taksācijas periodā. Saņemot pārmaksātos nodokļus, cilvēciņš zaudē leģitīmo aizsardzību un jebkurš ierēdnis drīkst cilvēciņu, atvainojiet, paņemt un nosist. Tādējādi Seskis ar abām rokām atbalsta tiesību teorijas atziņu, ka likumam nav reversas iedarbības un jebkurš likums, kas personai piešķir tiesības kaut ko saņemt no valsts, ir antikonstitucionāls no pieņemšanas brīža.
visi numura raksti
Aigars Strupišs
Skaidrojumi. Viedokļi
Komerctiesību attīstība piemērošanas praksē
Tiesu prakses ietvaros pēdējos gados ir būtiski attīstījušies vairāki komerctiesību institūti. Kā galvenie jāmin valdes locekļu atbildības jautājumi, dalībnieku izslēgšana no SIA un dalībnieku sapulču lēmumu atzīšana par ...
1 komentāri
Evija Mugina
Skaidrojumi. Viedokļi
Iepirkuma procedūras pārtraukšana un pārsūdzības iespējas
Publiskos iepirkumus regulējošie normatīvie akti paredz noteiktus gadījumus, kad iepirkuma procedūra tiek izbeigta vai pārtraukta, vienlaikus paredzot pasūtītājam tiesības izsludināto iepirkuma procedūru pārtraukt jebkurā brīdī arī ...
Raivis Stumbergs
Skaidrojumi. Viedokļi
Medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa piemērošana un turpināšana kriminālprocesā
Veicot valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu personām, attiecībā uz kurām tiek lemts par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa (turpmāk – MRPL) noteikšanu, turpināšanu vai atcelšanu, raksta autors ir saskāries ...
Jautrīte Briede
Vēstules
Vēstules no Ukrainas: tiesu reformas un jauno tiesnešu atlase Ukrainā
Jau deviņus mēnešus esmu ilgtermiņa eksperte Eiropas Savienības finansētajā mērķsadarbības (Twinning) projektā "Ukrainas Augstākās tiesas institucionālās kapacitātes stiprināšana cilvēktiesību jomā" (projekta kopējais ilgums ...
Jurista Vārds
Tiesību politika
Mazinās valsts iestāžu savstarpējās atskaites, lai taupītu laiku un resursus
Ministru kabinets (MK) 28. novembra sēdē pieņēma informatīvo ziņojumu "Administratīvā sloga mazināšana valsts pārvaldē", kura galvenais mērķis bija izvērtēt valsts iestāžu atskaitīšanās sistēmu, vienkāršojot administratīvās ...
AUTORU KATALOGS