Konkurences likuma pārkāpuma lietas izpētes, izlemšanas, naudas sodu aprēķināšanas un iztiesāšanas procesi nav taisnīgi un neatbilst jaunākajā Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) praksē noteiktajiem tiesību uz taisnīgu tiesu standartiem. Vājākie Konkurences padomes administratīvā procesa punkti, autores kā konkurences tiesībās specializējušās advokātes ieskatā, ir pietiekama neiepazīstināšana ar apsūdzību par Konkurences likuma pārkāpumu, efektīvas tiesu kontroles neesamība pār izmeklēšanas darbību veikšanu, praktiski neesošs termiņš aizstāvības sagatavošanai, formāla mutvārdu uzklausīšana, izmeklēšanas un sodīšanas funkciju nenošķiršana un pārmērīga rīcības brīvība naudas sodu aprēķināšanā.1 Šādā kontekstā lasot pirmo Satversmes tiesas spriedumu, kurā vērtēta konkurences tiesību pārkāpumu lietu iztiesāšanas procesa satversmība, pārņem vilšanās sajūta par zaudētu iespēju kaut nedaudz ierobežot Konkurences padomes visvarenību, ko tai piešķīris likumdevējs.
Ar Satversmes tiesas 2017. gada 22. decembra spriedumu2 atzīts, ka Satversmei atbilst tāds tiesiskais regulējums, kas liedz Administratīvajai apgabaltiesai pašai grozīt Konkurences padomes noteikto naudas sodu par Konkurences likuma pārkāpumu. Ja Administratīvā apgabaltiesa nepiekrīt Konkurences padomes lēmumam, tai ir šādas opcijas: (a) atcelt Konkurences padomes lēmumu pilnīgi; vai (b) atcelt Konkurences padomes lēmumu daļā par soda noteikšanu ar papildu opciju uzlikt Konkurences padomei pienākumu izdot jaunu lēmumu par sodu. Spriedums pamatots ar varas dalīšanas principu un to, ka administratīvā procesa būtībai atbilstošāks esot tāds regulējums, saskaņā ar kuru tiesa neizdara lietderības apsvērumus iestādes vietā un uz to pamata nenosaka jaunu administratīvā akta saturu, bet gan, konstatējot neatbilstību tiesību normām, atceļ administratīvo aktu.
Autore ņem vērā to, ka Satversmes tiesas kompetence ir ierobežota kā ar pieteikuma saturu, tā ar konstitucionālās kontroles institūtu kā tādu un, visbeidzot, ar informāciju, kas Satversmes tiesai ir pieejama par konkurences tiesību pārkāpumu lietu izmeklēšanas un iztiesāšanas procesa realitāti. Tāpēc šī raksta mērķis nav kritizēt Satversmes tiesas spriedumu, bet gan paust autores viedokli par Latvijas tiesiskā regulējuma un prakses būtiskiem trūkumiem konkurences tiesību pārkāpumu lietu izskatīšanā. Sausais atlikums pēc Satversmes tiesas sprieduma ir tāds, ka šobrīd konkurences pārkāpumu lietas Latvijā nevienā instancē netiek izskatītas pilnas jurisdikcijas tiesā pretēji tam, ko pieprasa Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 6. panta pirmajā teikumā un Satversmes 92. panta pirmajā teikumā ietvertās tiesības uz taisnīgu tiesu.
Tiesības uz taisnīgu tiesu konkurences pārkāpumu lietās
ECT atzinusi, ka konkurences tiesību lietām ir krimināltiesisks raksturs.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes