Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Redaktora sleja

20. Marts 2018 /Nr.12 (1018)

Lai miers uz visiem laikiem
10 komentāri

Diskusijām par tā dēvētajiem čekas maisiem derētu pielikt punktu. Tāpēc, ka ir daudz svarīgāki jautājumi, kas jārisina. Čekas maisu tēmu vajadzētu nomainīt ar diskusiju par valsts ekonomisko attīstību, izvirzot mērķi, uz ko tiekties turpmākajos gados.

Par to, ka pilna aina čekas maisos nav, reiz publicētā intervijā "Jurista Vārdā" norādīja Totalitārisma seku dokumentēšanas centra direktors Indulis Zālīte.1 Viņš uzsvēra, ka bez čekas aģentiem bija arī uzticības personas, kuras nekur nav reģistrētas un kuras bija augstākā rangā, turklāt to skaits apmēram trīs reizes pārsniedza aģentu skaitu.

Viņš uzskata, ka taisnīgi būtu bijušajiem Valsts drošības komitejas darbiniekiem, aģentiem un uzticības personām, kompartijas funkcionāriem un vadošajiem iekšlietu darbiniekiem, visiem, kas īstenoja represijas, atrasties vienā "maisā".

Kompartijas funkcionāri, iztapdami tolaik pastāvošajam režīmam, ar dažādām metodēm, iejaucoties radošajā un privātajā dzīvē, terorizēja, piemēram, radošās inteliģences pārstāvjus, liedzot viņiem rīkot personālizstādes vai izdot grāmatas.

Valsts drošības komitejas kartotēkā ir atrodami gan aģenti, kuri piedalījās pretošanās kustības dalībnieku iznīcināšanas operācijās, gan zinātnieki un mākslinieki, kuri par iespēju pabūt ārzemēs rakstīja atskaites par komandējumiem.

Nav iespējams, balstoties tikai uz aģentūras kartotēku, izvērtēt katra konkrētā cilvēka atbildību, jo pamatmateriāli, kas liecina par aģenta rīcību, ir personīgās un darba lietas, kas tika aizvestas uz Krieviju astoņdesmito gadu beigās.

Samērā nesen vairākos medijos parādījās informācija, ka deviņdesmito gadu sākumā kādā Rīgas betonu izstrādājumu cehā tika sadedzināti autofurgoni ar bijušās Valsts drošības komitejas dokumentiem.2

Valsts drošības komitejas pārstāvi, kas ieradies cehā dienu iepriekš, esot interesējusi katlumāja, jo tajā darbināti divi ar oglēm kurināmi vertikāli katli, kas bijuši aprīkoti ar dūmgāzu attīrīšanas sistēmām, piemēroti arī degošu papīra pelnu uztveršanai.

Pārstāvis no Valsts drošības komitejas esot pieprasījis, lai naktī betona cehā neviens neatrastos, un viņi paši kurināšot un katlus izmantošot savām vajadzībām. Krēslai iestājoties, atbraukušas divas slēgtas automašīnas, un dedzināšana notikusi visu nakti.

Derētu sarīkot plašu aptauju un uz tās pamata pielikt punktu tā dēvētajiem čekas maisiem. Varianti ir vairāki: nodot arhīvā, publiskot, atstāt slepenībā. Arhīvā piekļuve būtu ikvienam, kas vēlētos ar tiem iepazīties. Varētu publiskot, ja tajā būtu arī čekas uzticības personas. Atstāt slepenībā nozīmē neko nemainīt.

Tomēr pastāv labāks variants, kā pielikt punktu: 17. jūnijā kartotēku sadedzināt Doma laukumā vai citādā veidā iznīcināt, tādējādi saraujot saites ar pagātnes mantojumu, bez kura Latvijas Republika var iztikt un attīstīties daudz veiksmīgāk. Ja reiz iepriekš dokumenti jau ir dedzināti, svarīgākā daļa aizvesta projām, kāpēc nesadedzināt arī atlikumu, lai miers uz visiem laikiem.

RAKSTA ATSAUCES /

1. Sk.: http://www.juristavards.lv/doc/84369-ko-darit-ar-kartoteku-kuru-nepaspeja-iznicinat/

2. Sk.: http://www.la.lv/laikraksts-1990-gada-sadedzinati-divi-autofurgoni-ar-vdk-dokumentiem/

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Lai miers uz visiem laikiem. Jurista Vārds, 20.03.2018., Nr. 12 (1018), 2.lpp.
12
13
komentāri (10)
10 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Kārlis
3. Aprīlis 2018 / 13:40
0
ATBILDĒT
JV kā oficiālā laikraksta "Latvijas Vēstnesis" sastāvā ietilpstošam žurnālam atbilstošs priekšlikums par VDK arhīvu dedzināšanu. Galu galā Vēstneša redakcijā kā redaktoru vietnieki darbojās tādas personības kā Dainis Golberģis un Andris Sproģis, kas savulaik darbojās VDK kūrētajā laikrakstā "Dzimtenes Balss".
Slejas autors
21. Marts 2018 / 10:44
2
ATBILDĒT
Pateicos visiem, kuri komentējuši šo sleju! Tagad saprotu un piekrītu, ka dedzināšana nav piemērots veids. Ietekmējos no notikuša cehā.
Doma laukumu minēju tāpēc, ka agrāk tas bija nosaukts - 17.jūnija laukums.
Labāks būtu bijis priekšlikums: jāatrod veids, kā atbrīvoties no maisu tēmas uz visiem laikiem.
Seskis
21. Marts 2018 / 09:30
0
ATBILDĒT
Seskis ar dokumentu maisiem tuvākā saskarē nāca pusaudža gados, kad Tupenīšu māju piebūvē, trenkājot nepaklausīgus kaķēnus, tika uzieti Seska vecomātes - Balvu rajona Sudarbes pamatskolas direktores arhīva materiāli, kuros atspoguļoti piecdesmito gadu sūrie pārdzīvojumi un sasniegumi. Pētot arhīva protokolus, atskaites, lēmumus u.c. dokumentus varēja secināt, ka pēckara gados skolēniem bija aktīvi jāvāc izejvielas - lūžņi, lupatas, un arī kauli. Seskis pievērsās sīkāk kaulu pētniecībai, no dokumentiem kopsakarā varēja secināt, ka daži skolēnu pulciņi vienmēr pārpildīja kaulu savākšanas plānu. Izvērtējot atskaites un grafiskos pielikumus, kā arī iztaujājot vecomāti, varēja rezumēt, ka skolēni lielo kaulu guvumu izkašāja vietās, kur atradās Sarkanās Strādnieku un Zemnieku armijas karavīru „kapi" - lieli, gareni grāvji, kurā stirpās gulēja sagreiderētie līķīši. Seskis pētījuma rezultātus neslēpa un dalījās ar skolasbiedriem. Kaimiņu Jančuks pat uzzīmēja karikatūru, kurā nelaiķis biedrs Brežņevs vienā rokā tur 9.maija apsveikuma runu, bet ar otru roku maisa līmes katliņu ar uzrakstu: „kritušo karavīru kauli". Karikatūra skolā kādam ļoti nepatika, tāpēc Jančuka vecākiem nācās iesaistīties disputā ar „orgāniem"!
Saistībā ar grāmatu dedzināšanu Seskis pirmoreiz nonāca sakarā bērnības gados. 1981.gadā tika izdota J.Zālīša skandalozā grāmata „Mīlestības vārdā", kuru grāmatnīcās „pa blatu" varēja iegādāties kopā ar biedra Ļeņina runām un Kompartijas atziņu krājumu. Grāmata izraisīja pilsoniskā sašutuma vētru, tāpēc kādā vasaras novakarē apzinīgākie aktīvisti sarīkoja publisku uzstāšanos, kuras laikā tika veikts dažu grāmatas eksemplāru autodafē rituāls, tās sadedzinot. Pagasta vietējas varas, kā par brīnumu, neiebilda šādai pilsoniskai iniciatīvai. Skatoties, kā dzīvespriecīgās krāsās noformētie grāmatas vāciņi izplēn ugunī, kāds iesaucās - Re, mīlestība sadeg! (vainīgais nopelnīja piecas papildu klaušu dienas kolchoza biešu laukos). Kopš tā laika Seskim grāmatu dedzināšanas pasākumi zemapziņā asociējas ar mīlestības trūkumu uz savu dzīvi, līdzcilvēkiem un vēsturi.
Homērs
20. Marts 2018 / 20:59
0
ATBILDĒT
Iedomājoties par dedzināšanu baznīcas laukumā tā vien gribas dokumentus un to pētīšanu pielīdzināt ķecerībai, kā arī dungot dziesmiņu par Džordano Bruno:) Visādā ziņā ierosinājums dedzināt dokumentus no Latvijas Republikas oficiālā izdevēja žurnāla ir diezgan interesants.
Docētajs > Homērs
21. Marts 2018 / 08:22
0
ATBILDĒT
Cik var saprast no raksta, tad dokumentus piedāvā iznīcināt, jo tie nav pilnigi.
Brīvības Dzintars
20. Marts 2018 / 10:42
1
ATBILDĒT
Čekas maisu sadedzināšanu nepieļauj latviskā dzīvesziņa. Sadedzinot čekas maisus tiktu sadedzināts viens no latviešu gaudu pīlāriem, kas notur latviešu melno un drūmo pagātnes likteni. Līdzīgi kā ar okupāciju, Sibīriju un mītiskajiem 700 verdzības gadiem. Ko latvietis darīs, kad būs brīvs no savas drūmās pagātnes un vairs nebūs par ko sērot, vairs nerakstīs par pastalām Sibīrijas sniegā? Ko tad?
Svabadais gars > Brīvības Dzintars
20. Marts 2018 / 12:06
1
ATBILDĒT
Kas pagātni vētī, tas nākotni svētī:
tikai tie, kas atceras par mūsējiem, kas mira Sibīrijā, un citiem mūsējiem, kas palēkdamies kalpoja Latvijas okupantiem, var būt brīvi savos spriedumos par Latvijas tagadni un nākotni.
Brīvība > Brīvības Dzintars
20. Marts 2018 / 11:44
0
ATBILDĒT
Ja neder dedzināsana, tad vēl labāk - nogremdēt gudrona dīķos!
Viesturs
20. Marts 2018 / 10:11
0
ATBILDĒT
hmmm jāpadomā..
N
20. Marts 2018 / 09:44
0
ATBILDĒT
Oriģināls priekšlikums, tomēr ļoti grūti kaut kam tādam piekrist.
Tad jau līdzīgi varētu dedzināt daudzas citas vēsturiski sarežģītas un grūti sagremojamas lietas - nacistu un padomju koncentrācijas nometņu arhīvus utt.
visi numura raksti
Edvīns Danovskis
Skaidrojumi. Viedokļi
Nemantiskā kaitējuma jēdziens administratīvajās tiesībās
No 2018. gada 1. marta administratīvajās tiesībās ieviests jauns jēdziens "nemantiskais kaitējums", atsakoties no jēdzieniem "personiskais kaitējums" un "morālais kaitējums". Līdz šim Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu ...
Santa Slokenberga
Skaidrojumi. Viedokļi
Vai spriedums varētu būt pretvalstisks
Rakstā paustas atsevišķas pārdomas par Ogres rajona tiesas 2018. gada 13. februāra spriedumu lietā C 34092516 saistībā ar publikāciju "Ogres kolaboranta slavināšana".
3 komentāri
Valentija Liholaja
Skaidrojumi. Viedokļi
Par valsts amatpersonas jēdzienu Krimināllikuma 316. panta pirmās daļas izpratnē
Valsts amatpersonas statusa precīza izpratne ir būtiska kā noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā, kuru izdarītājs ir šis speciālais subjekts, kvalifikācija procesā, tā arī norobežojot tādus nodarījumus no citiem ...
3 komentāri
Jurijs Krasnobokijs
Skaidrojumi. Viedokļi
Pilnvarotā pārstāvja tiesības piedalīties tiesas sēdēs laulības šķiršanas lietās
Rakstā pausts autora viedoklis par vienas no pusēm un tās pilnvarotā pārstāvja vienlaikus piedalīšanos tiesas sēdēs laulības šķiršanas lietās Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmā teikuma un Civilprocesa 236. panta ...
3 komentāri
Jeļena Muraško, Andrejs Jermoļenko
Citu pieredze
Baltkrievijas Augsto tehnoloģiju parks – izlaista versija 2.0
AUTORU KATALOGS