ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

20. Marts 2018 /Nr.12 (1018)

Pilnvarotā pārstāvja tiesības piedalīties tiesas sēdēs laulības šķiršanas lietās
3 komentāri

Rakstā pausts autora viedoklis par vienas no pusēm un tās pilnvarotā pārstāvja vienlaikus piedalīšanos tiesas sēdēs laulības šķiršanas lietās Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmā teikuma un Civilprocesa 236. panta skatījumā, tostarp kontekstā ar Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnešu kopsapulces 2018. gada 9. janvāra lēmumu par puses pilnvarotā pārstāvja tiesībām piedalīties un izteikties slēgtā tiesas sēdē kopā ar pārstāvamo.

Ievērojamais civiltiesību profesors Vasilijs Sinaiskis, pētot likumu iztulkošanas problēmas, ir norādījis: "Likumu iztulkojot, katru reizi jāiziet ne no jēdzienu loģiskās sistēmas, bet no pašas sabiedrības, cik tālu pēdējā ir izteikta likumos. Tātad pat atsevišķā likuma panta pareiza pienācīga iztulkošana būs tikai tad apmierinoša, kad pati iztulkošana savā gala rezultātā attieksies uz pašu normatīvo tiesisko sabiedrību. Lūk, kāpēc tiesneši un advokāti nerīkojas pareizi, ja viņi domā, ka likuma panta iztulkojums ir pašmērķis."1

Šī darba autors kā jurists tiesās laulības šķiršanas lietās saskāries ar to, ka tiesneši un advokāti dažādi interpretē un iztulko Civilprocesa likuma2 (turpmāk – CPL) 236. pantu. Piemērojot CPL 236. panta trešo daļu, tiesneši bez īpašām problēmām atļauj piedalīties laulības šķiršanas lietās tiesas sēdēs pilnvarotajam pārstāvim3 bez vienas no pusēm, ja pēdējā atrodas ārzemēs vai kāda cita pamatota iemesla dēļ. Taču problēma 236. panta piemērošanā rodas tajā brīdī, kad pilnvarotais pārstāvis, ierodoties uz šīm tiesas sēdēm kopā ar vienu no pusēm, lūdz tiesu atļaut tam piedalīties vienlaikus ar šo pusi, kas arī izteic šādu lūgumu. Parasti puses lūgums pamatojams ar procesuālās kārtības un normatīvo aktu nezināšanu tiesā, kā arī vēlēšanos pašai izteikties par lietas faktiskajiem apstākļiem, tādēļ pilnvarotais pārstāvis jurists tai ir nepieciešams kā juridisko padomu sniedzējs.

VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Civilprocesa likums  
komentāri (3)
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Kabacis
22. Marts 2018 / 17:58
0
ATBILDĒT
Kā praksē būtu īstenojams 3.secinājumā norādītais, ka no CPL 236.panta un Satversmes tiesas atziņām izriet prasība pilnvarotajam pārstāvim iegūt juridisko izglītību un pieredzi?

Vai pārstāvim kopā ar pilnvaru jāuzrāda tiesai arī diplomu par juridisko izglītību un dokumentus, kas apliecina pieredzi?

Un pēc kādiem kritērijiem konstatēt juridisko pieredzi? Piemēram, pārstāvis ir 10 gadus praktizējis krimināltiesību jomā- vai no tā izriet, ka viņš būs kompetents lietā par laulības šķiršanu? Savukārt, kā iegūt juridisko pieredzi laulības šķiršanas lietās, ja tiesa bez pieredzes tajās nepielaiž?

Un vispār kaut kā jocīgi sanāk, vissarežģītākajos finanšu strīdos civillietā pārstāvis var iet bez izglītības un pieredzes, bet laulības šķiršanā lūk to vajag?
Magone
20. Marts 2018 / 13:32
3
ATBILDĒT
Paldies autoram! Labs raksts! Es arī ar šādu problēmu esmu saskārusies. Atrodas tiesneši, kuri izdomā paši savas normas un uzskata, ka advokāts ir labākais pārstāvis, kāds vien var būt. Tas neatbilst patiesībai. Ienāca prātā, ja tiktu rīkots advokātu eksāmens, nez cik no advokātiem to nokārtotu, ņemot vērā, ka viena daļa to kārtoja jaunībā, vēl citi -pēc Satversmes tiesas sprieduma, kurā tika norādīts, ka advokātu skaits ir par mazu un vairākus gadus advokātos tika ņemti gandrīz visi pēc kārtas, kā arī vēl viena daļa rezultātu sasniedza nelikumīgā veidā.
govs > Magone
22. Marts 2018 / 15:43
2
ATBILDĒT
Ļoti jau nu augstās domās par sevi esi.
visi numura raksti
Edvīns Danovskis
Skaidrojumi. Viedokļi
Nemantiskā kaitējuma jēdziens administratīvajās tiesībās
No 2018. gada 1. marta administratīvajās tiesībās ieviests jauns jēdziens "nemantiskais kaitējums", atsakoties no jēdzieniem "personiskais kaitējums" un "morālais kaitējums". Līdz šim Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu ...
Santa Slokenberga
Skaidrojumi. Viedokļi
Vai spriedums varētu būt pretvalstisks

Rakstā paustas atsevišķas pārdomas par Ogres rajona tiesas 2018. gada 13. februāra spriedumu lietā C 34092516 saistībā ar publikāciju "Ogres kolaboranta slavināšana".

3 komentāri
Valentija Liholaja
Skaidrojumi. Viedokļi
Par valsts amatpersonas jēdzienu Krimināllikuma 316. panta pirmās daļas izpratnē
Valsts amatpersonas statusa precīza izpratne ir būtiska kā noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā, kuru izdarītājs ir šis speciālais subjekts, kvalifikācija procesā, tā arī norobežojot tādus nodarījumus no citiem ...
3 komentāri
Jeļena Muraško, Andrejs Jermoļenko
Citu pieredze
Baltkrievijas Augsto tehnoloģiju parks – izlaista versija 2.0
Latvijas Komercbanku asociācija
Tiesību politika
Latvijas Komercbanku asociācijas likumdošanas priekšlikumi finanšu sektora ilgtspējīgajai attīstībai
Ņemot vērā notikumus un diskusijas par situāciju finanšu sektorā, Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) ir rosinājusi1 un 2018. gada 6. martā valdībai iesniegusi vairākus normatīvo aktu priekšlikumus, kas būtu virzāmi izskatīšanai ...
AUTORU KATALOGS