Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

27. Marts 2018 /Nr.13 (1019)

Nepelnīti piemirstās Eiropas Savienības darba tiesības
4 komentāri
Dr. iur.
Kristīne Dupate
LU Juridiskās fakultātes asociētā profesore, nacionālā eksperte Eiropas Komisijas darba tiesību ekspertu tīklā 

Šī raksta mērķis ir norādīt uz Eiropas Savienības (turpmāk – ES) darba tiesību tvērumu un nepieciešamību tās piemērot divu nesenu Latvijas tiesu spriedumu sakarā. Viens ir Augstākās tiesas spriedums par bijušā notiesātā tiesībām uz morālā kaitējuma atlīdzību par nodarbināšanu ieslodzījuma vietā par pavāru 48 stundas nedēļā bez tiesībām uz apmaksātu atvaļinājumu, otrs – skaļi izskanējušais Satversmes tiesas spriedums par lojalitātes pret Latviju un Satversmi prasībām skolotājiem. Abās lietās izskatāmie jautājumi ietilpst ES darba tiesību tvērumā, neskatoties uz to, nevienā no minētajiem spriedumiem nav nekādas atsauces uz šo nozīmīgo un Latvijai saistošo tiesību avotu.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
6
4
komentāri (4)
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Indigo
28. Marts 2018 / 11:31
1
ATBILDĒT
Ļoti labs raksts, taču tai pat laikā nav aplūkots šādai situācijai atbilstošs normatīvais regulējums, kas nostiprināts Latvijas Sodu izpildes kodeksā (turpmāk - Kodekss). Kodeksā atrodama vesela nodaļa - 8A - kurā speciāli reglamentēts rakstā pētītais jautājums par ieslodzīto nodarbināšanu un, tajā skaitā, viņu tiesībām uz atvaļinājumu.
Šajā sakarā norādāms uz kodeksa 56.1 pantu, saskaņā ar kuru kā viens no resocializācijas līdzekļiem tiek norādīts tieši aktuālā notiesāto nodarbināšana.
Kodeksa 56.4 panta otrā daļa nosaka, ka uz notiesāto, kas izcieš sodu atklātajā cietumā un ir nodarbināts uz darba līguma pamata, Darba likuma normas attiecas tiktāl, ciktāl šajā kodeksā nav noteikts citādi. Respektīvi, Kodekss attiecībā uz notiesāto, kurš tiek nodarbināts resocializācijas ietvaros, uzskatāms par speciālo regulējumu iepretim Darba likuma normām.
Kodeksa 56.7 pants reglamentē notiesātā darba un atpūtas laika ilgumu u.c. nosacījumus.
Pats galvenais, kas ir arī šī raksta esence, ir normatīvi regulēts Kodeksa 56.8 pantā, saskaņā ar kuru nodarbinātiem notiesātajiem tiek paredzēts arī atvaļinājums.
Diemžēl, Kodeksa regulējums rakstā nav minēts, kaut arī kritizētajos Augstākās tiesas nolēmumos tas ir izvērtēts.
Nevar piekrist autores viedoklim, ka arī notiesāto personu nodarbinātību būtu attiecināms identisks tiesiskais regulējums, "darbinieka" statuss un visas no tā izrietošās privilēģijas, kādas paredzētas darbiniekiem, kas atrodas "uz brīvām kājām". Ir divas atšķriīgas situācijas, brīvībā esošais un notiesātais, kuram saskaņā ar Kodeksa 9. pantu ir likumos noteiktie tiesību ierobežojumi.
Apskatītajā situācijā ir runa par notiesātā nodarbinātību resocializācijas mērķu sasniegšanas ietvaros. Kā jau tika minēts, notiesātais brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā ir pakļauts dažādiem tiesību ierobežojumiem. Tādējādi atsauce uz diskriminācijas aizliegumu ir nevietā.
Direktīvas nav tas tiesību avots, kas konkrētajā gadījumā būtu piemērojams.
Kristīne Dupate > Indigo
29. Marts 2018 / 10:57
2
ATBILDĒT
Paldies par viedokli! Tomēr nevarēšu Jums piekrist. Raksta mērķis bija norādīt, ka saskaņā ar ES Tiesas judikatūru Direktīva 2003/88/EK ir piemērojama ļoti plašam nodarbināto lokam. Turklāt, kuras ir Direktīvās tvērumā ietilpstošās nodarbināto kategorijas, nosaka ES tiesības, nevis nacionālās. Līdz ar to lielākais AT sprieduma trūkums ir tas, ka ES tiesību piemērojamība pat netika minētā, lai gan bija nepieciešams vērtēt, vai ieslodzītais varētu tikt uzskatīts par nodarbināto Direktīvas izpratnē saskaņā ar ES Tiesas noteiktajiem kritērijiem. Ar vienkāršu atsauci uz faktu, ka ieslodzīto nodarbināšana noteik resociālizācijas nolūkos, nepietiek. Vēl vairāk lietā Fenoll CC-316/13 ES Tiesa par nodarbināto Direktīvas izpratnē atzina personu ar invaliditāti, kura piedalījās apmācību un profesionālās ievirzes darbībās speciālos nodarbinātības atbalsta centros, kas paredzēti cilvēkiem, kuri būtībā nav spējīgi tikt nodaribnāti pastāvīgi. Līdz ar to šajā lietā par darbinieku tika atzīta persona, kura nodarbināta tikai resocializācijas nolūkos. Ņemot vēra minēto, vienīgā institūcija, kura ir tiesīga izsķirt jautājumu, vai nodarbinātajiem ieslodzītajiem Latvijā ir piemērojama Direktīvas un līdz ar to arī tiesības uz apmaksātu atvaļinājumu, ir ES Tiesa.
Seskis
27. Marts 2018 / 13:53
3
ATBILDĒT
Labi argumentēts un aktuāls raksts. Apcerot darba tiesību tiesisko būtību un iedarbības loku, gribot negribot jāsecina, ka policejiskais piespiedu princips aizvien noteiktāk bīda darba tiesību nozari Valsts siltajā padusē. Piemēram, darba tiesībās ir noteiktas darbinieka tiesības (atslēgvārds) uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, ko Valsts vara ir padarījusi par obligātu pasākumu. Darba vietas personāla daļas amatpersonas pastāvīgi draud ar piespiedu pasākumiem bailēs trīcošajam Seskim pēdējos 3 gados neizmantotā atvaļinājuma piespiedu izpildei un nelīdz Seska pretargumenti, ka vadošajās ekonomikās - Japānā, Ķīnā un ASV atvaļinājumi ir vairāk izņēmuma pasākumi un darbiniekiem ir tiesības tos neizmantot.
Tāpēc Seska ierosinājums - noteikt darba tiesībās, ka atvaļinājumu darbinieks var brīvi atsavināt, piemēram, uzdāvinot citam darbiniekam vai ziedot, piemēram ieslodzītajiem, lai tie var izkļūt no ieslodzījuma vietas atvaļinājuma periodā.
Morāle
27. Marts 2018 / 09:48
2
ATBILDĒT
Interesants raksts. Ņemot verā pēdējā laika tiesu "praksi", jāgaida AT un ST preses relīzes, kurās sniegtas atbildes uz autores paustajiem argumentiem.
visi numura raksti
Rihards Boks
Citu pieredze
Drošticami publiskie reģistri – stabilas komercvides nosacījums
Caurskatāmas korporatīvās struktūras ir būtisks priekšnosacījums drošiem un stabiliem darījumiem. Ar komercsabiedrību ir iespējams vest sarunas un slēgt spēkā esošus līgumus, kā arī panākt prasību pret komercsabiedrību vai tās ...
Kristaps Loze, Līga Mence
Skaidrojumi. Viedokļi
Vai tās ir Divpusējo ieguldījumu līgumu beigas Eiropas Savienībā
2018. gada 6. martā Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) pasludināja pārsteidzošu spriedumu lietā C-284/161 (turpmāk – Achmea lieta), kas, visticamāk, atstās būtisku ietekmi uz ieguldījumu strīdu risināšanas mehānismiem ...
Daniēls Nātriņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Būvatļaujas izsniegšanas atvieglošana personām ar invaliditāti
Latvijas ekonomikai ievērojamu devumu sniedz būvniecības nozare, un nevienam tas nav noslēpums. Tāpēc būvniecības regulējumā esošo neatbilstību un likuma robu identificēšanai, kas dažos gadījumos rada ļaunprātīgas izmantošanas un ...
Andra Voiciša
Skaidrojumi. Viedokļi
Noteikta vecuma sasniegšana kā pamats valsts civildienesta attiecību izbeigšanai
Viens no valsts civildienesta attiecību izbeigšanās pamatiem ir valstī noteiktā pensijas vecuma sasniegšana, kas var skart katru pensijas vecumu sasniegušu ierēdni, tāpēc ir svarīgi, ka dienesta attiecību izbeigšana notiek tiesiski. ...
Rasma Zvejniece, Augstākā tiesa
Tiesību politika
Augstākā tiesa noraida pārmetumus par Satversmes tiesas sprieduma neievērošanu
Pirmdien, 19. martā, Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesneši apsprieda publiskajā telpā pausto viedokli par Satversmes tiesas 2017. gada 8. marta sprieduma neievērošanu civillietas Nr. SKC-284/2017 (C04281907) izspriešanā. ...
25 komentāri
AUTORU KATALOGS