Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Numura tēma

24. Aprīlis 2018 /Nr.17/18 (1023/1024)

Administratīvie akti, kuri rada tiesiskas sekas vairākām noteiktām personām
2 komentāri
Dārta Freimane
Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta tiesneša palīdze 

Administratīvais akts ir administratīvā procesa centrālais elements, kura apstrīdēšana un pārsūdzēšana ir vairuma administratīvo lietu pamatā. Tādējādi jo īpaši būtiski ir padziļināti pētīt to personu, kuras vēršas iestādē un tiesā, tiesības.

Raksta mērķis ir noteikt administratīvā akta adresātu iedalījumu atbilstoši to tiesībām patstāvīgi piedalīties administratīvajā procesā, kā arī identificēt un risināt ar šo jautājumu saistītās problēmas administratīvajā procesā iestādē un tiesā. Tālab rakstā analizēts normatīvais regulējums kopsakarā ar iestāžu un tiesu prakses piemēriem dažādu kategoriju ‒ būvniecības, patvēruma un konkurences ‒ lietās, kurās tiek izdoti uz vairākām noteiktām personām vērsti administratīvie akti. Interesantākajiem prakses piemēriem veikta padziļināta analīze.1

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
9
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (2)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
noname
25. Aprīlis 2018 / 14:29
0
ATBILDĒT
Ja dzīvojamā mājā, kas nav sadalīta dzīvokļa īpašumos, ir 50 kopīpašnieki, tad 100% piekrišanu tā paša jumta atjaunošanai 99,9% gadījumos nav iespējams iegūt.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5.panta (3) (4) un (5) daļa paredz izņēmumus no Civillikuma noteikumiem par īpašuma aprobežojumiem. Izņēmumi attiecināmi arī uz lēmumu pieņemšanu par obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību nodrošināšanu kopīpašumā. Jumta remonts ir viena no obligātajām dzīvojamās mājas pārvaldīšanas (uzturēšanas) darbībām, vienīgi jautājums vai remonts "paiet" zem 5.panta ceturtajā daļā tieši uzskaitītajām darbībām (kas tomēr neiekļauj visas 6.panta otrajā daļā uzskaitītās obligāti veicamās dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības).

Tāpat atsevišķi vērtējams jautājums par to kā skaitāmas balsis starp dzīvokļu īpašumos nesadalītas dzīvojamās mājas koppīpašniekiem, piemērojot Dzīvokļa īpašuma likumā noteikto dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas kārtību. Versijas ir, ka balsošanā jāpiedalās vairāk kā 50% no kopīpašuma (jo vienai personai var piederēt puse d.d.), un no tiem, kas piedalās balsošanā, arī "par" jānobalso vairāk kā 50%.
Dārta Freimane > noname
27. Aprīlis 2018 / 10:46
0
ATBILDĒT
Piekrītu par grūtībām saskaņot būvniecību dzīvokļu īpašumos nesadalītajās mājās. Praksē diemžēl ir redzams, ka cilvēki, šo problēmu apzinoties, izvēlas veikt būvniecību patvaļīgi - bez iestādes un pārējo īpašnieku saskaņojuma. Vēl uz daļu no šādām situācijām iespējams raudzīties caur nepieciešamo izdevumu prizmu, ja, piemēram, jumts ir caurs.
Attiecībā par kopīpašnieku lemšanas jautājumu, kā jau norādat, ir pagrūti šajā izņēmumā ielasīt būvniecības publiski tiesiskos jautājumus.

Paldies par viedokli!
visi numura raksti
Numura tēma
Viens, divi, trīs – un tu esi brīvs
Trīs instanču tiesu sistēmas uzdevums ir nodrošināt pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzību. Tas iespējams vienīgi taisnīgā tiesā, kas ietver divus aspektus, proti, taisnīga tiesa kā neatkarīga tiesu varas institūcija, kas izskata ...
Lauma Paegļkalna
Numura tēma
Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība uz Latvijas simtgades sliekšņa
Dace Mita, Inga Ruska
Numura tēma
Vai administratīvā tiesa darbojas atbilstoši tās izveides mērķim
3 komentāri
Miķelis Zumbergs
Numura tēma
Administratīvo aktu izpildes problēmas
Aleksandrs Potaičuks
Numura tēma
Administratīvā procesa tiesību eiropeizācija un tiesas loma Eiropas Savienības tiesību īstenošanā
AUTORU KATALOGS